[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

enese|usk s ticība sev, ticība paša spēkiem

homne a s {homse, homset, homseid} rītdiena ∙ homsest alates no rītdienas; oota homseni pagaidi līdz rītdienai; usk homsesse ticība rītdienai

hoonestus s {hoonestuse, hoonestust, hoonestusi} apbūve ◦ hoonestusõigus apbūves tiesības ∙ hoonestuselt on see linnaosa üsna kirju pēc apbūves šī pilsētas daļa ir visai raiba

jõud s {jõu, jõudu, jõude} 1. spēks ∙ ebatavaline jõud neparasts spēks; jõudu arvutama aprēķināt spēku; magnetiline jõud magnētiskais spēks; mu jõud on otsas mani spēki ir galā; ühisel jõul kopīgiem spēkiem; harjumuse jõud ieraduma spēks; inimesele vaenulikud jõud cilvēkam naidīgi spēki; usk üleloomulikesse jõududesse ticība pārdabiskiem spēkiem 2. (par cilvēku kopumu) spēki ∙ riigi relvastatud jõud valsts bruņotie spēki; teatri loomingulised jõud teātra radošie spēki; ühiskonna demokraatlikud jõud sabiedrības demokrātiskie spēki 3. jur spēks, derīgums ∙ kokkulepe on jõus ja jääb edasigi jõusse vienošanās ir spēkā un paliks spēkā arī turpmāk; seadus astub jõusse 1. märtsil likums stājas spēkā 1. martā 4. ar, ar spēku ∙ elektri jõul töötav seade ar elektrību darbināma ierīce; omal jõul saviem spēkiem ∆ üle jõu käima nebūt pa spēkam; jõudu katsuma izmēģināt spēkus; jõudu koguma uzkrāt spēkus; omal jõul ja nõul saviem spēkiem; kõigest jõust no visa spēka; üle jõu elama dzīvot pāri līdzekļiem; jõudu tööle! veiksmi darbā!; jõudu tarvis! (atbildot uz veiksmīga darba vēlējumu) paldies!

kallal b pop 1. pie ∙ ta norib iga pisiasja kallal viņš piekasās katram sīkumam; projektijuht töötab probleemi kallal projektu vadītājs risina problēmu 2. virsū, uzbrukumā ∙ kull on kanade kallal vanags uzbrūk vistām; kass on linnupesa kallal kaķis uzbrūk ligzdai

kirju adj {kirju, kirjut, kirjusid} raibs ∙ kirju rätik raibs lakats; rähnil on kirju sulestik dzenim ir raiba spalva; kirju seltskond raiba kompānija; laulja repertuaar oli kirju dziedātāja repertuārs bija raibs; käsikiri muutus parandustest üsna kirjuks manuskripts bija izraibināts ar labojumiem

sisse kutsuma ieaicināt, aicināt iekšā ∙ mehed kutsuti majja sisse vīrus ieaicināja mājā; ta kutsub külalised sisse viņš aicina viesus iekšā

kõva adj {kõva, kõva, kõvu} 1. ciets ∙ kõva kalju cieta klints; lumi oli kõvaks tallatud sniegs bija nomīdīts ciets; kõvade kaantega raamat grāmata ar cietiem vākiem; kõva uni ciets miegs 2. stiprs, izturīgs ∙ karjamaal on kõva aed ümber ganībām apkārt ir stipra sēta; kõvad närvid stipri nervi 3. stiprs, spēcīgs ∙ kõva mees spēcīgs vīrs; ütlesin paar kõva sõna teicu pāris stingrus vārdus 4. stiprs, stingrs ∙ tal on kõva usk viņam ir stipra ticība; kõik teed olid kõva valve all visi ceļi tika stingri uzraudzīti; kõva majanduslik põhi stingrs ekonomisks pamats; kõva käsk stingra pavēle 5. stiprs, pamatīgs ∙ kõva janu stipras slāpes; kõva tuul pamatīgs vējš 6. skaļš ∙ mehed rääkisid kõva häälega vīri runāja skaļā balsī; käis kõva pauk atskanēja skaļš būkšķis 7. švaks, vājš ∙ eit oli kõva kuulmisega vecenei bija švaka dzirde; poisil on kõva pea zēnam ir grūta galva 8. sar pamatīgs, ievērojams ∙ ta sai kõva koolihariduse viņš saņēma labu skolas izglītību; see oli kõva pidu tā bija pamatīga ballīte; kõva sissetulek pamatīgi ienākumi; ta on igati kõva mees omal alal savā jomā viņš ir visai ievērojams vīrs; selle eest on kõva preemia par to pienākas pamatīga prēmija 9. sar vesels, savs ∙ kõva kolmandik teed on veel käimata vesela trešdaļa ceļa vēl nav noieta; sellest ajast lahutab meid kõva sajand no šī laika mūs atdala vesels gadsimts; ta on minust kõva kümme aastat noorem viņš ir par mani savus desmit gadus jaunāks 10. sar stiprs ∙ kõva puskar stipra kandža; saarlased olid kõva õlle teinud sāmsalieši bija sabrūvējuši stipru alu; see oli kõva paber tas bija stiprs papīrs 11. sar ciets ∙ kõva vesi ciets ūdens

käeke[ne] s {käekese, käekest, käekesi} rociņa

külje|luu s 1. riba ∙ ta murdis kukkudes küljeluu krītot viņš salauza ribu 2. sar sieva

lahk|arvamus s domstarpības ∙ lahkarvamuste korral lahendab vaidluse kohus domstarpību gadījumā strīdu risina tiesa

lehvitama v vicināt, vēcināt, māt ∙ tuul lehvitab nööril kuivavat pesu vējš vicina uz auklas žūstošo veļu; kukk lehvitab tiibu gailis vēcina spārnus; käega lehvitama māt ar roku; ärge oma plaanidega enneaegu lehvitage neplātieties ar saviem plāniem pirms laika

mehe|poeg s (poētiski) vīrs, dēls ∙ isamaa kutsub kõiki mehepoegi võitlema vabaduse eest tēvzeme aicina visus dēlus cīnīties par brīvību

messias s {messiase, messiast, messiasi} mesija ∙ usk messiasse ticība mesijam; teda peeti messiaks viņu uzskatīja par mesiju

müristama v 1. rūkt, rēkt ∙ põllul müristab traktor laukā rūc traktors 2. dārdēt, dunēt, ducināt ∙ eile müristas ja lõi välku vakar ducināja un zibeņoja 3. dārdināt, rībināt ∙ orkester müristas marssi orķestris dārdināja maršu 4. rūcināt ∙ mehed müristavad töökojas mootorit vīri darbnīcā rūcina motoru

pai a s {pai, paid, paisid} glāsts ∙ väike käsi teeb kutsule pai mazā rociņa paijā sunīti; ema tegi lapsele pai māte noglāstīja bērnu

põlastama v nicināt ∙ naist põlastati tema kergemeelse elu pärast sievieti nicināja viņas vieglpārtīgās dzīves dēļ; kõik põlastavad su inetut tegu visi nicina tavu neglīto rīcību

`põlgama v {põlata, `põlgan} 1. nicināt ∙ ma põlgan sind! es tevi nicinu!; ta põlgab igasugust keskpärasust viņš nicina jebkādu viduvējību 2. noniecināt ∙ selles võitluses ei põlata mingeid vahendeid šajā cīņā netiek noniecināti nekādi līdzekļi 3. nopelt ∙ ostjad põlgasid hinda liiga kalliks pircēji nopēla cenu kā pārāk augstu

põristama v 1. rībināt ∙ trummi põristama rībināt bungas 2. rūcināt, ducināt ∙ naabrimees põristab mootorsaega kaimiņš rūcina motorzāģi; ta põristas laulukooris oma vägevat bassi viņš ducināja korī savu vareno basu

rahva|usund s tautas ticība, tautas reliģija ∙ vana rahvausundi järgi oli igal esemel oma hing saskaņā ar seno tautas ticību katrai lietai bija sava dvēsele

ratas s {`ratta, ratast, `rattaid} 1. ritenis, rats ◦ autoratas automašīnas ritenis; ilmaratas panorāmas ritenis ∙ rattad vajuvad porri riteņi grimst dubļos; elan ratastel dzīvoju uz riteņiem 2. ripa, ritulis ◦ juusturatas siera ritulis; sibularatas sīpola ripiņa ∙ ratasteks lõigatud õun ripiņās sagriezts ābols 3. divritenis, velosipēds ∙ ta käib poes rattaga viņš uz veikalu brauc ar divriteni 4. (vingrošanas elements) ritenis ∙ lapsed löövad ratast bērni met riteņus ∆ kõiki rattaid käima panema likt lietā visus līdzekļus; viies ratas piektais ritenis

ribi s {ribi, ribi, ribisid} 1. riba ∙ poiss murdis kukkudes kaks ribi zēns krītot salauza divas ribas 2. tehn riba, ribojums ◦ pikiribi gareniska riba; põikiribi šķērsriba; ribipaneel ribots panelis ∙ radiaatori ribid radiatora ribas 3. āķu jeda 4. (adīšanā) sviķelis

risti|usk s kristietība, kristīgā ticība ∙ ristiusku levitama izplatīt kristietību; ristiusu kirik kristīgā baznīca

rist|sõnad s pl krustvārdu mīkla ∙ poisid lahendavad ristsõnu zēni risina krustvārdu mīklu

roie s {`roide, roiet, `roideid} 1. riba 2. (arhitektūrā) riba, nervīra

segane adj {segase, segast, segaseid} 1. neskaidrs, juceklīgs ∙ segane allkiri neskaidrs paraksts; segased ja vastuolulised seletused juceklīgi un pretrunīgi paskaidrojumi 2. dažāds, raibs ∙ segane seltskond raiba sabiedrība 3. jucis, prātu zaudējis ∙ ta on täiesti segaseks läinud viņš ir galīgi prātu zaudējis

sibama v 1. vicināt ∙ lind sibab tiibadega putns vicina spārnus 2. (ātri, sīkiem solīšiem) tipināt, skriet, skraidīt ∙ laps sibas ema käekõrval bērns tipināja mātei pie rokas; hiir sibab toas ringi pele skraida pa istabu

siblima v 1. kašņāties, kārpīties, rakņāties ∙ kanad siblivad aias dārzā kašņājas vistas; naine siblis taskutes, aga ei leidnud midagi sieviete rakņājās pa kabatām, bet neko neatrada 2. vicināt ∙ laps siblib vahetpidamata käte ja jalgadega bērns nemitīgi vicina rokas un kājas 3. knibināt, raustīt ∙ sõrmed siblivad närviliselt teki äärt pirksti nervozi knibina segas malu 4. (ātri, sīkiem solīšiem) tipināt, skraidīt, šaudīties ∙ kalad siblivad vees ūdenī šaudās zivis

`usk s {usu, `usku, `uske} 1. ticība ◦ eneseusk ticība sev ∙ ta on kaotanud usu inimestesse viņš ir zaudējis ticību cilvēkiem 2. ticība, reliģija ◦ riigiusk valsts reliģija ∙ usku vahetama pāriet citā ticībā

usund s {usundi, usundit, usundeid} ticība, reliģija ∙ kristlus on maailmas levinumaid usundeid kristietība ir viena no izplatītākajām reliģijām pasaulē

usu|tunnistus s 1. ticības apliecinājums, ticības apliecība, kredo ∙ kogudus kordas usutunnistuse sõnu draudze atkārtoja ticības apliecinājuma vārdus 2. ticība, konfesija ∙ ta on usutunnistuselt katoliiklane viņš ir katolis pēc ticības

`vakk a s {vaka, `vakka, `vakku} 1. (tilpuma mērvienība) pūrs ∙ vakk rukist pūrs rudzu 2. ciba ∙ kasetohust vakk bērza tāss ciba ∆ küünalt vaka all hoidma turēt sveci zem pūra

veeretama v 1. velt, ripināt, ritināt ∙ meri veeretab laineid kaldale jūra veļ viļņus krastā; tuul veeretab prahti mööda tänavat vējš veļ gružus pa ielām; mehed veeretavad vaate vīri ripina mucas; hakklihast veeretati kotletid no maltās gaļas savēla kotletes; süüd kellegi peale veeretama uzvelt kādam vainu 2. griezt, grozīt ∙ loosiratast veeretama griezt izlozes ratu; ta eeretas kohmetult mütsi käes viņš samulsis grozīja rokās cepuri 3. risināt ∙ lõkke paistel veeretati jutte hommikuni ugunskura gaismā sarunas tika risinātas līdz rītam; seda küsimust oleme juba kaua veeretanud šo jautājumu mēs jau ilgi esam risinājuši

vibutama v 1. vicināt, vēcināt ∙ õpetaja vibutab hoiatavalt sõrme skolotājs brīdinoši vicina pirkstu; kotkas tõusis uhkelt tiibu vibutades lendu ērglis pacēlās lidojumā, lepni vēcinot spārnus; sepp vibutab vasarat kalējs vicina veseri 2. (viegli) lēkt ∙ ratsanik vibutas end hobuse selga jātnieks uzlēca zirga mugurā

vuristama v 1. rūcināt, darbināt ∙ ta vuristab õmblusmasinat viņš rūcina šujmašīnu; lind lendas tiibadega vuristades putns lidoja, rūcinādams spārnus; auto vuristas minema automašīna aizrūcināja projām 2. (runājot) bērt ∙ giid vuristas fakte gids bēra faktus; kohtunik vuristas kohtuotsuse paberilt maha tiesnesis no papīra nobēra tiesas spriedumu

võngutama v 1. svārstīt, šūpot, vicināt ∙ ta võngutas etteheitvalt pead viņš pārmetoši šūpoja galvu; kass võngutab saba kaķis vicina asti 2. likt vibrēt, tricināt

õnnis adj {`õndsa, `õndsat, `õndsaid} 1. svētlaimīgs, svēts ∙ usk teeb inimese õndsaks ticība padara cilvēku svētlaimīgu; poiss lamas tüdruku embuses, väsinud ja õnnis zēns gulēja meitenes apskāvienos, noguris un laimīgs; südamesse tuli õnnis rahu sirdī ielija svētlaimīgs miers; kedagi õndsaks kuulutama pasludināt kādu par svēto 2. nelaiķa- ∙ õnnis perenaine puhkab juba teist aastat mulla all nelaiķe saimniece jau otro gadu atpūšas zem zemes