[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

ban`kett s {banketi, ban`ketti, ban`kette} (mielasts) bankets ∙ banketti korraldama rīkot banketu

jooming s {joomingu, joomingut, joominguid} iedzeršana ∙ joomingut korraldama rīkot iedzeršanu

`klatšima v {`klatšida, klatšin} tenkot, klačot

korraldama v 1. organizēt, rīkot ∙ turismibüroo korraldab ka ekskursioone tūrisma birojs organizē arī ekskursijas; presidendi auks korraldati vastuvõtt par godu prezidentam tika sarīkota pieņemšana 2. veikt, taisīt ∙ majas korraldati läbiotsimine mājā tika veikta kratīšana; naine hakkas mehele skandaale korraldama sieva sāka taisīt vīram skandālus 3. dot rīkojumu, izrīkot

`laisklema v {laiselda, `laisklen} slinkot, laiskoties ∙ ühed töötavad, teised laisklevad vieni strādā, citi slinko; ta laiskles päevad otsa viņš caurām dienām slinkoja

`lintšima v {`lintšida, lintšin} linčot

logelema v slaistīties, slinkot ∙ ühed tegid tööd, teised logelesid vieni strādāja, citi slaistījās

`maksma v {`maksta, maksan} 1. (norēķināties) maksāt ∙ sularahas maksma maksāt skaidrā naudā; maksime arve samaksājām rēķinu 2. (būt vērtam) maksāt, izmaksāt ∙ mis tomatid maksavad? cik maksā tomāti?; paljas lubadus ei maksa midagi pliks solījums neko nemaksā; selline lohakus võib talle töökoha maksta tāda nolaidība var viņam maksāt darbavietu 3. vajadzēt, būt vērtam ∙ selle saab ära parandada, ei maksa uut osta to var salabot, nevajag pirkt jaunu; ei maksa asjatult riskida nevajag veltīgi riskēt 4. būt spēkā, būt derīgam ∙ millal uus seadus maksma hakkab? kad jaunais likums stāsies spēkā?; ta on kõva korra maksma pannud viņš ir iedibinājis stingru kārtību; ilma allkirja ja pitsatita ei ole dokument maksev bez paraksta un zīmoga dokuments nav derīgs ∆ maksku mis maksab lai maksā ko maksādams

`nahk s {naha, `nahka, `nahku} 1. āda ◦ limanahk gļotāda; näonahk sejas āda ∙ tõmmu nahk tumsnēja āda; rasune nahk taukaina āda; nahka hooldama kopt ādu; olen seda omal nahal tunda saanud esmu izjutis to uz savas ādas; seekord pääsesid terve nahaga šoreiz izspruki ar veselu ādu 2. (materiāls) āda ◦ lambanahk aitāda ∙ pargitud nahk miecēta āda; töötlemata nahk neapstrādāta āda; nahka nülgima dīrāt ādu; nahast jalatsid ādas apavi 3. plēve, apvalks, miza ◦ piimanahk piena plēve; vorstinahk desas apvalks ∆ nahast välja pugema līst no ādas ārā; nahast välja hüppama lēkt no ādas ārā; kerge nahaga pääsema tikt cauri ar veselu ādu; mitut nahka koorima plēst vairākas ādas; naha peale andma sadot pa mizu; naha peale saama dabūt pa ādu; kellegi naha peal elama dzīvot kādam uz kakla; kellegi nahka pugema ielīst kāda ādā; kellegi nahas olema būt kāda ādā; nahka maha tõmbama novilkt ādu; nahka kuumaks kütma sadot pa mizu; nahka turule viima riskēt ar savu ādu; nahka vedama stiept gumiju; oma nahka hoidma sargāt savu ādu; paks nahk bieza āda

`nuiama v {nuiata, `nuian} 1. (ar rungu) sist, vālēt ∙ nuiasime vaiad maasse iesitām mietus zemē 2. stampāt ∙ kapsaid hapnema pannes tuleb neid tünnis nuiata liekot kāpostus skābēties, tie mucā jāsastampā 3. lūgties, diedelēt, mangot ∙ poiss nuiab kinoraha zēns lūdzas naudu kino; ta nuias endale suurema palga välja viņš izlūdzās sev lielāku algu

näitus s {näituse, näitust, näitusi} izstāde ∙ näitust korraldama rīkot izstādi; käisime kevadlillede näitusel bijām pavasara puķu izstādē

`pidama a v {pidada, `pean} 1. turēt ∙ ta pidas kirvest käes viņš turēja rokā cirvi; palke pidas koos kanepist nöör baļķus saturēja kaņepju virve; lauda pidas vaid üks nael dēli turēja tikai viena nagla 2. turēt, glabāt ∙ raha ma kodus ei pidanud naudu es mājās neglabāju; ahi ei pea sooja krāsns netur siltumu 3. turēt, ievērot, ieturēt ∙ sõna pidama turēt vārdu; dieeti pidama ievērot diētu; pea meeles, mis teha tuleb paturi prātā, kas jādara; viha pidama turēt naidu 4. (par dzīvniekiem) turēt, audzēt ∙ loomi pidama turēt lopus 5. turēt, vadīt ∙ talu pidama būt lauku saimniecības īpašniekam; vend peab advokaadiametit brālis ir advokāts 6. vest, rīkot, turēt ∙ läbirääkimisi pidama vest sarunas; loengut pidama lasīt lekciju; jumalateenistust pidama turēt dievkalpojumu 7. noturēt, uzskatīt ∙ pidasin lähenejat sinuks noturēju nācēju par tevi; pidasin vajalikuks sind sellest informeerida uzskatīju par vajadzīgu tevi par to informēt; ta ei pea end uhkeks viņš nav lepns; ta peab endast liiga palju viņš pārāk daudz no sevis iedomājas 8. noturēt, valdīt ∙ ta ei suutnud enam nuttu pidada viņš vairs nespēja novaldīt raudas 9. turēties, izturēt ∙ tara on küll vana, kuid peab veel mõni aeg sēta gan ir veca, bet kādu laiku vēl turēsies 10. (par mūža posmu) vadīt, dzīvot ∙ kapten peab endiselt poissmehepõlve kapteinis joprojām dzīvo vecpuisī 11. svinēt, svētīt ∙ pulmi peeti kolm päeva kāzas svinēja trīs dienas; pühapäeva pidama svētīt svētdienu 12. cienīt, rēķināties ∙ minu arvamusest ei pea ta midagi ar manu viedokli viņš nerēķinās; jalgpallist ta suurt ei pea futbolu viņš īpaši neciena 13. (par apģērbu, apaviem) valkāt, nēsāt ∙ tublisti peetud ülikond krietni novalkāts uzvalks 14. sar apstāties, pagaidīt ∙ pidage, ärge minge veel ära! pagaidiet, neejiet vēl projām!

pidu a s {`peo, pidu, pidusid} 1. svētki, svinības, sarīkojums ◦ avapidu atklāšanas svētki; koolipidu skolas sarīkojums; pidulaud svētku galds; sünnipäevapidu dzimšanas dienas svinības; tantsupidu deju svētki ∙ pidu korraldama rīkot svētkus; pidu kestis hommikuni svinības ilga līdz rītam; reede õhtul on klubis pidu piektdienas vakarā klubā ir balle; pidu pidama svinēt 2. pārn prieki, līksme, jautrība ∙ poisi pidu oli lühike zēna prieki bija īsi ∆ pidu katku ajal dzīres mēra laikā

referendum s {referendumi, referendumit, referendumeid} referendums ∙ referendumit korraldama rīkot referendumu

ris`keerima v {ris`keerida, riskeerin} riskēt ∙ ta riskeeris eluga viņš riskēja ar dzīvību

`riskima v {`riskida, riskin} riskēt ∙ ma ei saa oma mainega riskida es nevaru riskēt ar savu reputāciju

riski|valmidus s gatavība riskēt, gatavība riskam

rulluma v 1. saritināties, satīties, savērpties ∙ taime lehed on rullunud auga lapas ir saritinājušās 2. velties, ripināties, ripot ∙ auto rullus üle katuse automobilis pārvēlās pāri jumtam; jõe poolt rullub uduvalle no upes puses veļas miglas vāli 3. plesties, klāties ∙ üle väljade rullub öö pār laukiem klājas nakts 4. attīstīties, risināties ∙ sündmused on rullunud meie silme all notikumi ir risinājušies mūsu acu priekšā

`siid s {siidi, `siidi, `siide} zīds ◦ kunstsiid mākslīgais zīds; siidkleit zīda kleita; siidniit zīda diegs; siidrätik zīda lakats; siidsall zīda šalle; siidsamet zīda samts; siidsukk zīda zeķe; siidsärk zīda krekls ∙ looduslik siid dabīgais zīds; siidi kuduma aust zīdu; nahk nagu siid āda kā zīds ∆ siidi vedama (slinkot) stiept gumiju

`soonima v {`soonida, soonin} 1. griezties, spiesties ∙ nöör soonib kätt virve griežas rokā 2. rievot, gropēt

`sörkima v {`sörkida, sörgin} 1. rikšot 2. skriet sīkā riksītī, skriet teciņus ∙ ta sörgib joosta, et mitte hiljaks jääda viņš skrien sīkā riksītī, lai nenokavētu

tegema v {teha, teen} 1. taisīt, gatavot, veidot ∙ süüa tegema taisīt ēst; lapsed teevad lumememme bērni taisa sniegavīru; parketti tehakse tammest parketu taisa no ozola; otsust polnud kerge teha izlemt nebija viegli; ärge tehke lärmi! netaisiet traci!; talle meeldib nalja teha viņam patīk taisīt jokus; juttu tegema runāt 2. rīkot, organizēt ∙ tegime ekskursiooni saarele noorganizējām ekskursiju uz salu 3. sagādāt, radīt, darīt ∙ mulle teeb homne eksam tõsist muret rītdienas eksāmens man sagādā nopietnas raizes; see teeb mulle rõõmu tas mani priecē 4. darīt, rīkoties ∙ võib-olla tegin ma valesti? varbūt es rīkojos nepareizi?; ta oskas juba tantsida ja tegi seda meeleldi viņš jau prata dejot un darīja to labprāt; see pole kahjuks meie teha tas diemžēl nav mūsu ziņā; mis su tervis teeb? kā tev ar veselību? 5. veikt, izdarīt ∙ tegin sammukese kõrvale paspēru solīti sāņus; tegime järvele ringi peale apmetām loku ap ezeru; tegime ettevalmistusi külaliste vastuvõtuks gatavojāmies ciemiņu uzņemšanai; ta tegi mulle karuteene viņš izdarīja man lāča pakalpojumu 6. nodarboties ∙ sporti tegema nodarboties ar sportu 7. padarīt, pataisīt ∙ see muusika teeb mind kurvaks šī mūzika padara mani skumju; nad tahtsid mind vargaks teha viņi gribēja pataisīt mani par zagli; ämm tegi minia elu põrguks vīramāte padarīja vedeklas dzīvi par elli; politsei ei ole veel tapetu isikut kindlaks teinud policija vēl nav noskaidrojusi nogalinātā personu 8. taisīties ∙ tehke, et kaote! taisieties, ka tiekat! 9. likties, izlikties ∙ tegin, nagu õpiksin izlikos, ka mācos; ta ei tee teadmagi viņš neliekas ne zinis 10. (par skaitļiem) būt, sanākt, veidot ∙ kui meie rahaks ümber arvestada, teeb see viissada pārrēķinot mūsu naudā, tas būs piecsimt 11. (izkārnīties) taisīt ∙ laps teeb veel püksi bērns vēl taisa biksēs

`traavima v {`traavida, traavin} rikšot ∙ traaviv hobune rikšojošs zirgs; poisid traavisid tuhatnelja jõe poole zēni rikšoja uz upi, ko kājas nes

kaasa tõmbama 1. vilkt līdzi, raut līdzi ∙ käru hakkas veerema ja tõmbas poisigi endaga kaasa ķerra sāka ripot un parāva sev līdzi arī zēnu 2. iesaistīt, ievilkt, aizraut ∙ mindki püüti vestlusse kaasa tõmmata arī mani centās iesaistīt sarunā; näitlejate mäng tõmbas kaasa terve saalitäie vaatajaid aktieru spēle aizrāva veselu zāli skatītāju

`veerema v {`veereda, veeren} 1. velties ∙ pall veereb nurka bumba ieveļas stūrī; pisarad veerevad mööda põski asaras veļas pār vaigiem; siit on sõda üle veerenud šeit pāri ir vēlies karš; lained veerevad vaikselt viļņi veļas klusu; kaja veeres läbi kiriku atbalss izvēlās caur baznīcu 2. ripot ∙ rong veereb aeglaselt jaama vilciens lēnām ieripo stacijā 3. ritēt ∙ päevad veerevad üksteise järel dienas rit cita pēc citas; elu veereb vaikselt dzīve rit klusu

virisema v 1. gausties, činkstēt, pinkšķēt ∙ unine laps viriseb miegainais bērns činkst 2. sīkt, spindzēt, smilkstēt ∙ kärbes virises tüütult muša apnicīgi sīca

`voorima v {`voorida, voorin} 1. pārvietoties, ripot, plūst ∙ tänaval voorisid autod ja tõttasid inimesed pa ielu ripoja automašīnas un steidzās cilvēki; ehitusplatsile voorivad veoautod kividega uz būvlaukumu ripo kravas automašīnas ar akmeņiem; mööda teed voorib vankrite rivi pa ceļu ripo pajūgu rinda; rahvast vooris kirikusse tauta plūda uz baznīcu; hommikust saadik voorib külalisi jau no paša rīta plūst viesi 2. novec vest, vadāt ∙ laevad olid voorinud Riiga relvi kuģi bija veduši uz Rīgu ieročus

vurama v 1. rūcot ripot, rūcināt ∙ rong hakkas vurama vilciens sāka ripot; taksojuht vuras minema taksometra vadītājs aizrūcināja projām 2. rūkt, dūkt ∙ õmblusmasin vurab šujmašīna rūc; põllul vurab kombain uz lauka dūc kombains 3. rībēt, rībināties ∙ nad sõitsid tõlla vurades viņi brauca, ratiem rībot