[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

`kandma v {`kanda, kannan} 1. nest, nēsāt ∙ ta kannab kaste viņš nes kastes; jõed kannavad liiva merre upes nes smiltis uz jūru; demonstrandid kandsid loosungeid demonstranti nesa lozungus; road kanti lauale ēdienus nesa galdā; vastutust kandma būt atbildīgam 2. vest ∙ laevad kandsid kalleid laste kuģi veda dārgas kravas; rong kannab meid lõuna suunas vilciens ved mūs dienvidu virzienā 3. nest, balstīt ∙ kandvad seinad nesošās sienas; templi lage kandsid võimsad sambad tempļa griestus balstīja varenas kolonnas 4. nest, turēt ∙ noor jää ei kanna veel jauns ledus vēl netur 5. nest, glabāt, atrasties uz ∙ käskkiri kandis direktori allkirja uz pavēles bija direktora paraksts; raha kandis keisri kujutist uz naudas bija ķeizara attēls; see inimene kannab hinges kurja šis cilvēks glabā dvēselē ļaunumu; negatiivset laengut kandev elementaarosake elementārdaļiņa ar negatīvu lādiņu 6. valkāt, nēsāt ∙ ma kannan talvel kasukat ziemā es valkāju kažoku; ta kannab tumedat ülikonda viņš valkā melnu uzvalku; vähe kantud püksid maz valkātas bikses; mõõka kandma nēsāt zobenu 7. reģistrēt, ierakstīt, iezīmēt ∙ ettepanek kanti protokolli priekšlikums tika ierakstīts protokolā; vaatlusandmed kantakse vastavasse vihikusse novērojumu datus reģistrē atbilstošā burtnīcā; kaardile olid kantud vaid suuremad asulad kartē bija iezīmētas tikai lielākās apdzīvotās vietas 8. uzklāt ∙ peits kantakse mööbliesemetele beici uzklāj mēbelēm; värvid on lõuendile kantud hoogsate pintslilöökidega krāsas ir uzklātas audeklam ar straujiem otas triepieniem; toitekreem kantakse nahale barojošu krēmu uzklāj uz ādas 9. (grūtniecības laikā) iznēsāt ∙ ta on kandnud ja sünnitanud neli last viņa ir iznēsājusi un dzemdējusi četrus bērnus 10. panest, izturēt ∙ vanemate kaotust oli lastel raske kanda vecāku zaudējumu bērniem bija grūti panest; ta sõi nagu vats vähegi kandis viņš ēda, cik vien vēders varēja turēt 11. ciest ∙ tehas kandis praagi tõttu kahju brāķa dēļ rūpnīca cieta zaudējumus; üksus kandis raskeid kaotusi vienība cieta smagus zaudējumus 12. segt ∙ lähetuskulud kannab lähetav asutus komandējuma izdevumus sedz komandējošā iestāde 13. dot, ražot ∙ noored õunapuud kandsid tänavu juba õunu jaunās ābeles šogad jau ražoja ābolus; töö on head vilja kandnud darbs ir devis labus augļus 14. iespaidot, caurvīt ∙ ta tegutses kättemaksuihast kantuna viņš darbojās, atriebības alku dzīts; romaani kandev teema romāna caurviju tēma

`katma v {`katta, katan} segt, klāt ∙ looriga kaetud nägu ar plīvuru aizsegta seja; voodi katma klāt gultu; pilved katsid sinise taeva mākoņi aizsedza zilās debesis; paks lumi katab maad zemi klāj biezs sniegs; haige tuleb soojalt kinni katta slimnieks silti jāsasedz; tänava asfaldiga katma asfaltēt ielu; plüüsiga kaetud diivan ar plīšu pārvilkts dīvāns; tihe must habe kattis põski vaigus klāja bieza melna bārda; saadud summa katab ainult osa võlast saņemtā summa sedz tikai daļu no parāda; nad katavad oma väeosa taandumist viņi sedz savas karaspēka daļas atkāpšanos; aplaus katab kõneleja viimased sõnad runātāja pēdējos vārdus noslāpē aplausi

`kaup s {kauba, `kaupa, `kaupu} 1. prece ∙ kaupade tootmine preču ražošana; kauplused olid kaupa täis veikali bija pilni preču 2. darījums ∙ kaupa tegema slēgt darījumu; lõpuks saime kaubale beidzot vienojāmies par darījumu

`keerama v {keerata, `keeran} 1. griezt, pagriezt ∙ paadi paremale keerama pagriezt laivu pa labi; lukus võtit keerama pagriezt slēdzenē atslēgu; kausi kummuli keerama apgriezt bļodu otrādi; end kõhuli keerama pagriezties uz vēdera; kella üles keerama uzgriezt pulksteni; püüdsin ütlust naljaks keerata centos sacīto padarīt par joku 2. griezties ∙ ta keeras ringi viņš griezās apkārt; öösel keeras tuule lõunasse naktī vējš iegriezās dienvidos; rada keeras padrikusse taciņa iegriezās biezoknī 3. grozīt ∙ autojuht keerab rooli šoferis groza stūri 4. saritināt, savirpināt, saskrullēt ∙ vaiba rulli keerama saritināt paklāju; kikki keeratud vuntsid saskrullētas ūsas; tüdruk keerab lokke pähe meitene sprogo matus; suitsu keerama uztīt smēķi 5. ietīt, ieritināt ∙ müüja keeras pudeli paberisse pārdevēja ietina pudeli papīrā; riided pampu keerama satīstīt drēbes vīstoklī 6. griezt, skrūvēt ∙ lampi tuleb uus pirn keerata lampā jāieskrūvē jauna spuldze 7. (pagriežot) slēgt ∙ ust lukku keerama aizslēgt durvis; elektri põlema keerama ieslēgt elektrību; valgust väiksemaks keerama samazināt apgaismojumu 8. šķirt, pāršķirt ∙ järgmise lehekülje keerama pāršķirt nākamo lappusi ∆ kaela kahekorra keerama apgriezt kaklu; ümber sõrme keerama aptīt ap pirkstu; pea peale keerama apgriezt ar kājām gaisā

`klõpsama v {klõpsata, `klõpsan} 1. klikšķināt ∙ klõpsa lingile noklikšķini uz saites 2. slēgt, vērt ar klikšķi ∙ ta klõpsas tule põlema viņš ieslēdza uguni 3. knipsēt ∙ ta klõpsas fotoaparaadiga kaks pilti viņš noknipsēja ar fotoaparātu divus attēlus

klõpsatama v 1. noklikšķēt ∙ lüliti klõpsatas ja süttis valgus slēdzis noklikšķēja un iedegās gaisma 2. klikšķināt 3. vērt, slēgt ar klikšķi 4. (papēžus) sasist ∙ ohvitser klõpsatas kannad kokku virsnieks sasita papēžus

klõpsutama v 1. klikšķināt ∙ ta klõpsutab tulemasinat viņš klikšķina šķiltavas 2. slēgt, vērt ar klikšķi 3. knipsēt

lepe s {`leppe, lepet, `leppeid} vienošanās, noruna ∙ meil oli selline lepe mums bija tāda vienošanās; lepet sõlmima slēgt vienošanos

lülitama v 1. slēgt, darbināt ∙ lülita mootor käima ieslēdz motoru; lülita lamp põlema iededz lampu 2. iekļaut ∙ koosoleku päevakorda lülitati kolm punkti dienaskārtībā iekļāva trīs punktus

nõretama v 1. (strūklās, tērcēs) plūst, tecēt, lāsot ∙ rohi nõretab kastest zālē lāso rasa; kuusk nõretab vaiku egle sveķo; higist nõretav noplūdis sviedriem 2. slīgt, būt pārpilnam ∙ pihlakas nõretab punastest kobaratest pīlādzis slīgst sarkanos ķekaros; iga ta sõna nõretab sapist ikviens viņa vārds ir žults pilns; armastusest nõretavad kirjad mīlestības pārpilnas vēstules

panema v {`panna, panen} 1. likt, novietot ∙ ta pani raamatu lauale viņš nolika grāmatu uz galda; panin raha tasku ieliku naudu kabatā; panin kuulutuse lehte ieliku sludinājumu avīzē; ta pani mantli selga viņš uzvilka mēteli; kurjategija pandi vangi noziedznieku ielika cietumā; lapsed pandi varakult magama bērnus nolika gulēt agri; panin kirja posti iemetu vēstuli pastkastē; ta pani mu täbarasse olukorda viņš nostādīja mani neveiklā situācijā; ennast riidesse panema ģērbties; kartuleid panema stādīt kartupeļus 2. likt, piespiest ∙ probleemid panid meid mõtlema problēmas lika mums aizdomāties; neid ei saanud kuidagi rääkima panna nekādi nevarēja piespiest viņus runāt 3. iecelt, ielikt ∙ ta pandi ühistu esimeheks viņu iecēla par kooperatīva priekšsēdētāju 4. likt, noteikt ∙ õpilasele hinnet panema likt skolēnam atzīmi; trahvi panema uzlikt sodu; arst pani vale diagnoosi ārsts noteica nepareizu diagnozi 5. slēgt, darbināt ∙ raadiot kinni panema izslēgt radio; lampi põlema panema iedegt lampu; ust lukku panema aizslēgt durvis 6. sar likt, sist, gāzt ∙ vastu kõrvu panema gāzt pa ausīm 7. sar likties, mesties ∙ ta pani toast välja viņš likās laukā no istabas; buss pani peatusest mööda autobuss aizlikās garām pieturai; poiss pani jooksu zēns metās skriet 8. sar sākt ∙ tüdrukud panid ehmunult kiljuma meitenes sāka spiegt no bailēm; kõik panid laginal naerma visi sāka skaļi smieties

kinni panema 1. aiztaisīt, aizvērt, slēgt ∙ ta pani ukse kinni viņš aiztaisīja durvis; pood pannakse kell seitse kinni veikalu slēdz pulksten septiņos; kool otsustati kinni panna skolu nolēma slēgt 2. apturēt, apstādināt ∙ verd kinni panema apturēt asinis 3. ieslodzīt, ieslēgt ∙ koer pandi kuuti kinni suni ieslodzīja būdā; ta pandi varguse eest kaheks aastaks kinni viņu ieslodzīja uz diviem gadiem par zādzību; pane jalad kinni apauj kājas 4. rezervēt, aizņemt ∙ restoranis on meile laud kinni pandud mums ir rezervēts galdiņš restorānā; panin endale järjekorra kinni aizņēmu sev rindu 5. sar piebeigt, pieveikt ∙ ta pani kõik võileivad kinni viņš notiesāja visas sviestmaizes

`peitma v {`peita, peidan} 1. slēpt ∙ ta peitis kirja sahtli põhja viņš paslēpa vēstuli atvilktnes dibenā; peidetud varandus apslēptā manta; peidetud kaamera slēptā kamera 2. segt ∙ ta peitis haige vaibaga viņš apsedza slimnieku ar segu

rüütama v 1. tērpt, ģērbt ∙ ennast rüütama tērpties, ģērbties; musta rüütatud mees melnā tērpts vīrietis 2. klāt, segt, tērpt ∙ vanematel majadel rüütas katuseid paks savikiht vecākām mājām jumtus klāja biezs māla slānis; lumme rüütatud mets sniegā tērpts mežs

sobitama v 1. pielāgot, piemērot ∙ ta sobitab kleidile varrukat otsa viņš pielāgo kleitai piedurkni; vahelt sobitama būt par starpnieku; ma oskan end oludega sobitada es protu piemēroties apstākļiem 2. dibināt, slēgt ∙ sõprust sobitama dibināt draudzību; nad sobitasid kokkuleppe viņi noslēdza vienošanos

`sulgema v {`sulgeda, sulen} slēgt, aizvērt, aiztaisīt ∙ ta sulges ukse viņš aiztaisīja durvis; muuseum on teisipäeviti suletud muzejs otrdienās ir slēgts; suletud kohtuistung slēgta tiesas sēde

`sõlmima v {`sõlmida, sõlmin} 1. (mezglu) siet ∙ lipsu ette sõlmima uzsiet kaklasaiti 2. (vienošanos) slēgt ∙ lepingut sõlmima slēgt līgumu; sõdivad pooled sõlmisid vaherahu karojošās puses noslēdza pamieru

tehing s {tehingu, tehingut, tehinguid} darījums ◦ kinnisvaratehing darījums ar nekustamo īpašumu; äritehing komercdarījums ∙ tehingut sõlmima slēgt darījumu; ta lõikab tehingu pealt suurt kasu viņš gūst no darījuma lielu peļņu

`uppuma v {`uppuda, upun} 1. slīkt ∙ kalurid uppusid tormisel merel zvejnieki noslīka vētrainā jūrā; poiss kukkus üle parda ja uppus zēns pārkrita pār bortu un noslīka; laps oli juba uppumas bērns jau slīka 2. grimt, stigt, slīgt ∙ põlevad hooned uppusid paksu suitsu sisse degošās ēkas grima biezos dūmos; kevadel uppusid teed porisse pavasarī ceļi stiga dubļos; eeslinn upub aedade rohelusse priekšpilsēta slīgst dārzu zaļumā 3. nogrimt ∙ leiti uppunud laeva vrakk tika atrasts nogrimuša kuģa vraks; paat võib kergesti uppuda laiva viegli var nogrimt 4. applūst ∙ suurvee aegu uppusid jõeäärsed tänavad täielikult palu laikā ielas pie upes pilnībā applūda

vajuma v 1. grimt, stigt ∙ lekkiv paat vajus jõe põhja caurā laiva nogrima upes dibenā; jalad vajuvad sügavale lumme kājas grimst dziļi sniegā; sügavasse unne vajuma iegrimt dziļā miegā 2. sēsties, plakt ∙ sulav lumi on madalaks vajunud kūstošais sniegs ir noplacis; vundament on vajunud pamati ir nosēdušies; lained tõusevad ja vajuvad viļņi ceļas un plok 3. slīgt, slīdēt lejup ∙ ta vajus põlvili lapse hauale viņš noslīga ceļos pie bērna kapa; selg on kühmu vajunud mugura ir salīkusi kūkumā; nägu vajus pettumusest pikaks seja no vilšanās izstiepās 4. virzīties, slīdēt, sliekties ∙ udu vajub merelt maa poole migla slīd no jūras uz zemes pusi; päev hakkas juba õhtusse vajuma diena sāka jau sliekties uz vakaru 5. sar sanākt, sagāzties ∙ maja vajus võõraid mehi täis māja sanāca pilna svešu vīru 6. sar soļot, kātot ∙ vaju nüüd koju! kāto nu mājup!

`varjama v {varjata, `varjan} 1. segt, apēnot ∙ paksud kardinad varjasid valguse täiesti biezie aizkari pilnībā aizsedza gaismu 2. sargāt ∙ puud varjavad tuule eest koki sargā no vēja 3. slēpt ∙ varjatud kaamera slēptā kamera; ta varjab oma mõtteid viņš slēpj savas domas; varjasime ennast keldris slēpāmies pagrabā