[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

ammutama a v 1. smelt ∙ ammutasin allikast peoga vett ar sauju pasmēlu ūdeni no avota; ammutage vesi paadist välja izsmeliet ūdeni no laivas 2. smelties ∙ kirjakeel ammutab murdeist uusi sõnu rakstu valoda smeļas jaunus vārdus no izloksnēm; poisid olid pudelist julgust ammutanud zēni bija pasmēlušies drosmi no pudeles

antiikne adj {antiikse, antiikset, antiikseid} antīks ∙ antiiksed olümpiamängud antīkās olimpiskās spēles; antiiksed kunstiesemed antīki mākslas priekšmeti

apel`leerima v {apel`leerida, apelleerin} 1. apelēt ∙ mõni apelleerib tunnetele dažs apelē pie jūtām 2. jur apelēt, iesniegt apelāciju ∙ talupoeg võis apelleerida isegi kindralkubernerile zemnieks varēja iesniegt apelāciju pat ģenerālgubernatoram

`astuma v {`astuda, astun} 1. doties ∙ palun, astuge edasi! lūdzu, dodieties tālāk!; astusime õuest tuppa devāmies no pagalma istabā; tuleb astuma hakata jādodas projām 2. soļot, spert soli ∙ sõdurid astuvad ühte sammu karavīri soļo kopsolī; ta astub kodu poole viņš soļo māju virzienā; ta astus julge sammu viņš spēra drosmīgu soli; ma ei astu enam kunagi üle tema läve es vairs nekad nesperšu kāju pār viņa slieksni 3. stāties, iesaistīties ∙ seltsi astuma iestāties biedrībā; ta ei astu kunagi kahtlastesse tehingutesse viņš nekad neiesaistās šaubīgos darījumos 4. kāpt ∙ bussi astuma iekāpt autobusā; ära peale astu! neuzkāp virsū!

ava|mäng s 1. mūz uvertīra ∙ oratooriumi avamäng oratorijas uvertīra 2. sp pirmā spēle

boston s {bostoni, bostonit, bostoneid} 1. (audums) bostons ∙ bostonist ülikond bostona uzvalks 2. (deja) bostons ∙ bostonit tantsima dejot bostonu 3. (kāršu spēle) bostons ∙ bostonit mängima spēlēt bostonu

eemaldama v 1. (projām, ārā) nogādāt, aizgādāt ∙ mängija eemaldati mängust spēlētāju izraidīja no spēles; erituselundid eemaldavad kehast kahjulikke ainevahetussaadusi izvadorgāni izvada no ķermeņa kaitīgus vielmaiņas produktus; operatsioonil eemaldati osa maost operācijā izgrieza daļu kuņģa; hammas tuleb eemaldada zobs jāizrauj 2. tīrīt, noņemt ∙ plekke eemaldama tīrīt traipus; neiu eemaldas üleliigse kreemi näolt meitene notīrīja no sejas lieko krēmu 3. attālināt

eesel s {eesli, eeslit, eesleid} 1. (Equus asinus) ēzelis ∙ kangekaelne nagu eesel ietiepīgs kā ēzelis 2. (kāršu spēle) ēzeļi ∙ poisid mängisid eeslit zēni spēlēja ēzeļus

hallitama v pelēt ∙ hallitanud leib sapelējusi maize; moos on hallitanud ievārījums ir sapelējis; ime, et ta pole igavusest hallitama läinud brīnums, ka viņš no garlaicības nav sācis pelēt

halvustama v 1. nievāt, pelt ∙ halvustav märkus nievājoša piezīme 2. nosodīt

ha`sart s {hasardi, ha`sarti, ha`sarte} azarts, aizrautība ◦ mänguhasart spēles azarts; jahihasart medību azarts ∙ ta töötab suure hasardiga viņš strādā ar lielu aizrautību

hea|tasemeline adj laba līmeņa- ∙ heatasemeline mäng spēle labā līmenī

`hiilima v {`hiilida, hiilin} 1. lavīties, zagties ∙ hiilisin majja ielavījos mājā 2. vērot, glūnēt ∙ hiilisin uksepraost, mis toas toimub vēroju pa durvju spraugu, kas istabā notiek; kass hiilib hiirt kaķis uzglūn pelei

`hiir a s {hiire, `hiirt, `hiiri} 1. (Mus) pele ∙ hall hiir pelēka pele; nagu hiir lõksus kā pele slazdā 2. inf pele, datorpele ◦ hiireklõps peles klikšķis ∙ juhtmeta hiir bezvadu pele

ime|lihtne adj pavisam vienkāršs, apbrīnojami vienkāršs ∙ mäng oli imelihtne spēle bija pavisam vienkārša

induktiiv|pool s indukcijas spole

`jaht a s {jahi, `jahti, `jahte} 1. medības ◦ pardijaht pīļu medības; nõiajaht raganu medības ∙ jahil käima iet medībās; kass peab hiirtele jahti kaķis medī peles; ajakirjanik oli uudiste jahil žurnālists medīja ziņas 2. tracis, jezga ∙ oli mul kogu seda jahti tarvis vajadzēja man visu to traci

`jalg s {jala, `jalga, `jalgu} 1. kāja ◦ kaheksajalg astoņkājis ∙ parem jalg labā kāja; laua jalg galda kāja; seene jalg sēnes kājiņa; jõulukuuse metallist jalg Ziemassvētku egles metāla kāja; jalad on rasked kui tina kājas ir smagas kā svins; jalgu puhkama pūtināt kājas; ta elab suurel jalal viņš dzīvo pārticīgi; ta on naabritega halval jalal viņam ar kaimiņiem ir sliktas attiecības 2. (mērvienība) pēda ◦ ruutjalg kvadrātpēda ∙ 6 jalga pikk 6 pēdas garš ∆ jalad ees ar kājām pa priekšu; jalga ette panema pielikt kāju priekšā; jalga keerutama (dejot) izlocīt kājas; jalga laskma (mukt) dot kājām vaļu; jalge alla tallama mīdīt kājām; jalg jala ette (lēnām) pēdu pie pēdas; jalgu alla saama tikt uz kājām; jalgu alla panema nostādīt uz kājām; jalgu alla võtma tikt uz kājām; jalgu alt lööma izsist pamatu zem kājām; jalgu järele vedama tik tikko vilkt kājas; jalgu selga võtma ņemt kājas pār pleciem; jalule aitama palīdzēt tikt uz kājām; jalule ajama sacelt kājās; jalul olema būt kājās; kahe jalaga maa peal ar abām kājām uz zemes; mis jalad kannavad ko kājas nes; oma jalga tõstma spert savu kāju; omal jalal uz savām kājām; ühte jalga käima iet vienā solī

kaardi|mäng s kārtis, kāršu spēle

kaasa b adv (virziens) līdzi ∙ koer jooksis kõikjale poistega kaasa suns visur skrēja zēniem līdzi; ta tiris mind kättpidi kaasa viņš vilka mani aiz rokas līdzi; üks muutus toob kaasa teise vienas pārmaiņas nes līdzi citas; tunnen kaasa! jūtu līdzi!; pillimees laulis oma mängule kaasa muzikants dziedāja savai spēlei līdzi; ta on kaasa teinud mitmes filmis viņš ir līdzdarbojies vairākās filmās; kaasa arvatud ieskaitot

kaitse|mäng s sp spēle aizsardzībā

kanduma v 1. tikt nestam ∙ paat kandus allavoolu laiva tika nesta lejup pa straumi 2. pārcelties, pārvietoties ∙ mäng kandus väljaku keskele spēle pārcēlās uz laukuma vidu; lahingud kandusid Eesti pinnale kaujas pārvietojās uz Igaunijas teritoriju 3. izplatīties ∙ külmatunne kandus kätest kogu kehasse laiali aukstuma sajūta izplatījās visā ķermenī; toitained kanduvad verega mööda keha laiali uzturvielas ar asinīm tiek izplatītas pa ķermeni 4. pievērsties ∙ tahes-tahtmata kandusid mõtted kodule gribot negribot domas pievērsās mājām 5. būt dzirdamam ∙ aeg-ajalt kandus kiriku poolt kellahelinat laiku pa laikam no baznīcas puses bija dzirdamas zvanu skaņas

kaotus s {kaotuse, kaotust, kaotusi} 1. zaudējums ∙ kodu kaotust ei korva miski māju zaudējumu neatsver nekas; väeosa kaotused esimeses lahingus olid tühised karaspēka daļas zaudējumi pirmajā kaujā bija niecīgi 2. zudums ◦ ajakaotus laika zudums; mälukaotus atmiņas zudums 3. sakāve ∙ mäng lõppes kaotusega spēle beidzās ar sakāvi; armee sai ühe kaotuse teise järel armija cieta vienu sakāvi pēc otras

kaotus|seis s (stāvoklis) zaudējums ∙ viieminutilise mängu järel meeskond jäi kaotusseisu pēc piecu minūšu spēles komanda palika zaudētājos

keegel s {keegli, keeglit, keegleid} 1. (spēle) ķegļi ∙ keeglit mängima spēlēt ķegļus 2. (figūra) ķeglis 3. (poligrāfijā) biezne, grāds

kiire a s {`kiirge, kiiret, `kiirgeid} starojums, mirdzums ∙ kalliskivide kiirged tekitasid valgusmänge dārgakmeņu starojums radīja gaismas spēles

kirvendama v smelgt, sūrstēt

`klikkama v {klikata, `klikkan} sar klikšķināt ∙ hiireklahvi klikkama klikšķināt peles pogu

kodu|hiir s (Mus musculus) mājas pele

kodu|mäng s sp spēle savā laukumā, spēle mājas laukumā

kokku|leppeline adj 1. pēc vienošanās, pēc norunas ∙ hinnad on kokkuleppelised cenas pēc vienošanās; kokkuleppelised mängureeglid norunātie spēles noteikumi 2. nosacīts ∙ kokkuleppeline nimetus nosacīts nosaukums; kokkuleppelised tingmärgid nosacītas zīmes

kontroll|mäng s sp pārbaudes spēle

koogutama v 1. liekt ∙ ta koogutas keha kummarduseks viņš salieca ķermeni sveicienam 2. klanīties ∙ eideke koogutas ikoonide ees vecenīte klanījās ikonu priekšā 3. liekties, locīties ∙ ega kerge olnud kartulivaol koogutada nebija viegli liekties kartupeļu vagā; ei maksa ülemuste ees koogutada nav vērts liekties priekšnieku priekšā 4. kvernēt, kluknēt 5. (ar kāsi) smelt ūdeni

kordus|kohtumine s sp atkārtota tikšanās, atkārtota spēle

kordus|mäng s sp pārspēle, atkārtota spēle

krõbistama v 1. kraukšķināties, grabināties, čabināties ∙ hiir krõbistas põranda all pele grabinājās zem grīdas 2. kraukšķināt ∙ orav krõbistas pähkleid vāvere kraukšķināja riekstus

`kulg s {kulu, `kulgu, `kulge} 1. gaita, kustība ∙ aja igavene kulg laika mūžīgā kustība 2. gaita, norise ∙ haiguse kulg slimības gaita; ajaloo kulg vēstures gaita; sündmuste kiire kulg notikumu ātrā gaita; mängu kulg spēles norise 3. līnija, ceļš ∙ kõrge paekalda kulgu katkestavad jõgede orud augstā dolomīta krasta līniju pārtrauc upju ielejas

`kull s {kulli, `kulli, `kulle} 1. vanags, lija ∙ kull tiirutab kõrgel õhus vanags riņķo augstu debesīs; kull varitseb kanapoegi vanags uzglūn cāļiem 2. (ķeršanas spēle) ķerenes, ķeriņi, ķeriņas ∙ lapsed mängisid kulli bērni spēlēja ķerenes 3. (ģerboņa attēls) ērglis ∙ tsaari kull cara ērglis; kulli ja kirja viskama mest ērgli vai kapeiku; dokument on õige, kulliga pitser on all dokuments ir pareizs, apakšā ir zīmogs ar ērgli

`kurn c s {kurni, `kurni, `kurne} 1. (spēle) gorodki 2. gorodku klucītis

kõbistama v 1. čabināt, čaukstināt 2. čabināties, čaukstināties ∙ hiir kõbistab urus pele alā čabinās

`kõhn adj {kõhna, `kõhna, `kõhnu} 1. vājš, kalsns, izkrities ∙ hobune oli kõhn nagu luukere zirgs bija vājš kā skelets; pikk kõhn vanamees garš, kalsns vecis; ta oli pärast haigust kohutavalt kõhn pēc slimības viņš bija šausmīgi izkrities 2. plāns ∙ kõhn rahakott plāns maks; kõhn söögipoolis plāns ēdiens

käima v {käia, käin} 1. iet ∙ jalgsi käima iet kājām; ära nii kiiresti käi! neej tik ātri!; leek käis kõrgele liesmas gāja augstu; koolis käima iet skolā; kell käib täpselt pulkstenis iet precīzi; ta käib ässaga viņš iet ar dūzi; üle jõe käib rippsild pār upi iet piekaramais tilts; armastus käib kõhu kaudu mīlestība iet caur vēderu; käivad mängu viimased minutid rit spēles pēdējās minūtes; see käib mul üle jõu tas ir pāri maniem spēkiem; laev käib plaani järgi kuģis kursē pēc plāna 2. staigāt ∙ ta käib mööda tuba viņš staigā pa istabu; käib nagu kass ümber palava pudru staigā kā kaķis ap karstu putras katlu; poiss käis kulunud pintsakus zēns staigāja nodilušā žaketē 3. nākt ∙ aeg-ajalt käivad valuhood laiku pa laikam uznāk sāpju lēkmes; haigel hakkasid krambid käima slimniekam uznāca krampji; talle käib kolm ajalehte viņam pienāk trīs laikraksti 4. būt, apmeklēt ∙ me käisime kontserdil mēs bijām koncertā; ta käis möödunud nädalal Tallinas pagājušajā nedēļā viņš apmeklēja Tallinu; käisime puhkuse ajal Ungaris atvaļinājuma laikā bijām Ungārijā; sadamas käib sageli välismaa laevu ostu bieži apmeklē ārvalstu kuģi 5. darboties, strādāt ∙ arvuti käib dators strādā; auto läks käima automašīna iedarbojās; elektrijaam peab aasta lõpuks käima minema elektrostacijai jāsāk darbs gada beigās; ma panen kohvivee käima es uzlikšu ūdeni kafijai; restorani käima panema uzsākt restorāna darbību 6. notikt, norisināties ∙ töö käib hommikust õhtuni darbs notiek no rīta līdz vakaram; läbirääkimised on käimas notiek pārrunas; ajakirjas käis äge diskussioon laikrakstā norisinājās asa diskusija 7. derēt, būt piemērotam ∙ kui kohvi ei ole, käib tee ka ja nav kafijas, derēs arī tēja 8. piederēt, ietilpt ∙ see käib tema ametikohustuste hulka tas pieder pie viņa amata pienākumiem 9. attiekties ∙ see korraldus meie kohta ei käi šis rīkojums uz mums neattiecas 10. rūgt ∙ õlu käima alus sāka rūgt 11. saieties ∙ ta käis ühe blondi tütarlapsega viņš sagājās ar kādu blondu meiteni 12. ietekmēt, iedarboties ∙ see töö käib tervisele šis darbs ietekmē veselību 13. atskanēt ∙ käis vabrikuvile atskanēja fabrikas svilpe; käisid mõned paugud atskanēja daži būkšķi 14. būt aizveramam, būt aizdarāmam ∙ uks käib lukku durvis ir slēdzamas; mantel käis eest haakidega kinni mētelis bija priekšpusē aizdarāms ar āķīšiem 15. sar rīkoties ∙ tuleb põhikirja järgi käia jārīkojas pēc statūtiem ∆ käia laskma dot vaļā

käsi|pall s 1. spēle ar bumbu, izmantojot rokas 2. rokasbumba, handbols 3. rokasbumbas bumba, handbola bumba

küsitav b p 1. apšaubāms ∙ on vägagi küsitav, kas me jõuame õigeks ajaks ir ļoti apšaubāms, vai mēs paspēsim laikā 2. neskaidrs ∙ mängu tulemus muutus viimastel minutitel küsitavaks spēles rezultāts pēdējās minūtēs bija neskaidrs

`küttima v {`küttida, kütin} medīt ∙ metssigu küttima medīt mežacūkas; teda kütiti nagu metslooma viņu medīja kā meža zvēru; kass kütib hiiri kaķis medī peles; õnne küttima medīt laimi

`lahmima v {`lahmida, lahmin} 1. zvetēt, slānīt ∙ ta lahmis rusikaga, kuhu juhtus viņš zvetēja ar dūri, kur pagadījās 2. vicot, jozt ∙ lahmisin mitu kilomeetrit maha novicoju vairākus kilometrus 3. gāzt, šļākt ∙ ta lahmib vett näole viņš šļāc ūdeni sejā 4. spert laukā, mest sejā ∙ ta lahmib öelda, mis pähe tuleb viņš sper laukā visu, kas ienāk prātā

`laitma v {`laita, laidan} pelt, paļāt, nosodīt ∙ oma naabrit laitma pelt savu kaimiņu; laitev toon nosodošs tonis

lapse|mäng s bērnu spēle, bērnu rotaļa ∙ tema jaoks on see töö lapsemäng viņam šis darbs ir bērnu spēle

laua|mäng s galda spēle ∙ male ja kabe on lauamängud šahs un dambrete ir galda spēles

luu|kere s sar skelets, ģindenis ∙ leiti mammuti luukere atrada mamuta skeletu; kõhn kui luukere vājš kā ģindenis

`luurama v {luurata, `luuran} 1. okšķerēt, izsekot, uzglūnēt ∙ kass luurab hiirt kaķis uzglūn pelei; luurav pilk glūnīgs skatiens 2. izlūkot ∙ piilkond saadeti ette luurama patruļu nosūtīja pa priekšu izlūkot

luus`tik s {luustiku, luus`tikku, luus`tikke} skelets ∙ linnu luustik putna skelets; spordihalli luustik sporta halles skelets

`lõks a s {lõksu, `lõksu, `lõkse} 1. lamatas, slazds ◦ hiirelõks peļu lamatas ∙ aidas on hiiri, tuleb lõksud üles panna klētī ir peles, jāuzliek lamatas; lõksu sattuma iekrist slazdā; ära mine kohtumisele, see võib olla lõks neej uz tikšanos, tās var būt lamatas 2. slēgs, saspraude, knaģis ◦ juukselõks matu saspraude; pesulõks veļas knaģis

lõpp|mäng s spēles fināls

läppuma v iepelēt, sasmakt ∙ niiske hein hakkab läppuma mitrs siens sāk pelēt; läppunud õhk sasmacis gaiss

male|mäng s šahs, šaha spēle

materdama v 1. slānīt, zvetēt ∙ poisid materdasid üksteist rusikatega zēni zvetēja cits citu ar dūrēm 2. pārn zākāt, pelt ∙ teda materdati koosolekul sapulcē viņu pēla; materdav kriitika iznīcinoša kritika

meele|lahutus s izklaide ∙ ainsaks meelelahutuseks oli neil kaardimäng vienīgā izklaide viņiem bija kāršu spēle

ära muutma novec izmainīt, pārveidot ∙ mängureeglid muudeti ära spēles noteikumus izmainīja; surmanuhtlus muudeti ära nāvessodu atcēla

`mäng s {mängu, `mängu, `mänge} 1. spēle ◦ finaalmäng finālspēle ∙ tennisist kaotas mängu tenisists zaudēja spēli; poliitiline mäng politiska spēle; ta mängib ausat mängu viņš spēlē godīgu spēli 2. spēle, rotaļa ∙ mängus möödus aeg märkamatult rotaļās laiks pagāja nemanot; terane sõnade mäng attapīga vārdu spēle; ostsin lapsele uue mängu nopirku bērnam jaunu spēli 3. spēle, tēlojums ∙ näitleja kaasakiskuv mäng aktiera aizraujošais tēlojums 4. mūz spēle, spēlēšana ◦ klaverimäng klavierspēle ∙ arvustus kiitis pianisti mängu kritika slavēja pianista spēli 5. biol riests, kāzu rotaļa ∙ metsiste mäng medņu riests ∆ mängu panema likt uz spēles

välja mängima 1. nospēlēt, notēlot ∙ see stseen annaks palju paremini välja mängida šo scēnu varētu notēlot daudz labāk 2. sar (par noteiktu spēles rezultātu) panākt, nospēlēt ∙ ta tahtis iga hinna eest võitu välja mängida viņš par katru cenu gribēja panākt uzvaru 3. sar (kāršu spēlē) izspēlēt ∙ ta mängis ässa välja viņš izspēlēja dūzi 4. sar iztikt ∙ kas sa oma rahaga mängid palgapäevani välja? vai tu ar savu naudu līdz algas dienai iztiksi? 5. sar sanākt, izdoties ∙ võiks antenni ise panna, aga järsku ei mängi välja varētu uzlikt antenu pats, bet ja nu pēkšņi nesanāk

mängu|aeg s 1. laiks rotaļām ∙ koolilapsel ei jää mänguaega skolēnam nepaliek laika rotaļām 2. (sportā) spēles laiks ∙ jäähokis on mänguaeg kuuskümmend minutit hokejā spēles laiks ir sešdesmit minūtes 3. biol riesta laiks ∙ tetrede mänguaeg rubeņu riesta laiks

mängu|hoog s pārn spēles karstums

mängu|juht s 1. rotaļas vadītājs, spēles vadītājs 2. sp saspēles vadītājs

mängu|kaaslane s 1. rotaļbiedrs ∙ olime temaga lapsepõlvesõbrad ja mängukaaslased mēs ar viņu bijām bērnības draugi un rotaļbiedri 2. spēles partneris ∙ mängiks malet, aga pole mängukaaslast uzspēlētu šahu, bet nav partnera

mängu|laud s 1. spēles galds ∙ maletajad istusid mängulaua taha šahisti sēdās pie spēles galda 2. rotaļu galdiņš ∙ madal laste mängulaud zems bērnu rotaļu galdiņš

mänguline adj {mängulise, mängulist, mängulisi} 1. rotaļu-, rotaļīgs ∙ vallatult mänguline liikumine draiski rotaļīga kustība 2. spēles- ∙ mänguline ülekaal pārsvars spēlē

mänguliselt adv 1. rotaļīgi ∙ mänguliselt lõbusad tantsud rotaļīgi līksmas dejas 2. spēles ziņā, tēlojuma ziņā

mängu|plats s 1. rotaļlaukums, spēļu laukums ∙ laste mänguplats bērnu rotaļlaukums 2. spēles laukums

mängu|väljak s 1. rotaļlaukums 2. spēles laukums

nagistama v 1. knakšķināt, skribināties, kraukšķināt ∙ hiired nagistavad põranda all peles skribinās zem grīdas 2. ķildoties ∙ me ei ole kunagi nagistanud mēs nekad neesam ķildojušies

niidi|rull s diegu spole, diegu spolīte ∙ lapsed mängivad tühjade niidirullidega bērni spēlējas ar tukšām diegu spolītēm

normaal|aeg s sp pamatlaiks ∙ mängu normaalaeg spēles pamatlaiks

`näppama v {näpata, `näppan} sar čiept, spert ∙ poiss näppas isalt sigarette zēns nočiepa tēvam cigaretes; alguses näppab, pärast hakkab varastama sākumā čiepj, pēc tam sāk zagt

olümpia a s {olümpia, olümpiat, olümpiaid} olimpiāde, olimpiskās spēles ◦ suveolümpia vasaras olimpiskās spēles; taliolümpia ziemas olimpiskās spēles

olümpia|mängud s pl olimpiskās spēles

otsustama v 1. lemt, spriest ∙ tuleb otsustada, kas minna või mitte jāizlemj, iet vai neiet; kohus otsustas süüdlast karistada rahatrahviga tiesa piesprieda sodīt vainīgo ar naudas sodu 2. spriest, apspriest ∙ raamatu üle otsustama spriest par grāmatu; välimuse järgi otsustades pēc izskata spriežot 3. izšķirt, noteikt ∙ homne mäng otsustab võitjad rītdienas spēle noteiks uzvarētājus

paaris|mäng s sp pāru spēle

pakitsema v 1. smelgt, sāpēt ∙ jalad pakitsevad käimisest kājas smeldz no staigāšanas; süda pakitseb laste pärast sirds smeldz bērnu dēļ 2. būt pārpildītam, būt pārpilnam, krāties ∙ mahlast pakitsevad pungad sulas pārpildīti pumpuri; silmis pakitsevad pisarad acīs krājas asaras 3. steigties ∙ mis sa pakitsed, aega on! ko tu steidzies, laika pietiek!

`pall a s {palli, `palli, `palle} 1. bumba ◦ pallimäng bumbas spēle ∙ palli püüdma ķert bumbu; laps mängib palliga bērns spēlējas ar bumbu; ta lõi palli väravasse viņš iesita bumbu vārtos 2. bumba, pika, kamols ◦ lumepall sniega pika ∙ hakklihast vormiti väikesed pallid no maltās gaļas veidoja mazas bumbiņas; istiku juurte ümber jäetakse suur pall mulda ap stāda saknēm atstāj lielu augsnes kamolu

palli|mäng s bumbas spēle

partii s {partii, partiid, partiisid} 1. partija, sūtījums ◦ piimapartii piena partija ∙ partii autode varuosi automobiļu rezerves daļu partija 2. partija, spēle ◦ malepartii šaha partija ∙ partii lõppes mustade võiduga partija beidzās ar melno kauliņu uzvaru 3. (izdevīgām laulībām) partija ∙ ihaldatav partii iekārojama partija 4. mūz partija ◦ klaveripartii klavieru partija ∙ ooperi vokaalne partii operas vokālā partija

`passima v {`passida, passin} 1. derēt, piestāvēt, pasēt ∙ venna kingad passivad talle jalga brāļa kurpes der viņam kājā; ta passiks hästi ülemuseks viņš labi derētu par priekšnieku; väike skulptuur passiks meiegi aeda maza skulptūra piestāvētu mūsu dārzam 2. laikot, lāgot, pasēt ∙ kleiti selga passima pielaikot kleitu mugurā; mehed passisid sarikaid kohale vīri pielāgoja vietā spāres; mantel pandi kiiresti minu mõõtudele passima mēteli ātri pielāgoja maniem izmēriem 3. gaidīt, pasēt ∙ passisime hulk aega koolimaja ees bussi labu laiku pie skolas gaidījām autobusu; keda te siin passite? ko jūs te pasējat? 4. apkalpot ∙ ta ei lasknud end passida viņš neļāva sevi apkalpot 5. (kāršu spēlē) pasēt ∙ niisuguses mänguseisus harilikult passitakse šādā spēles stāvoklī parasti pasē

pihid s pl {`pihtide, `pihte} 1. knaibles ◦ sepapihid kalēja knaibles, lūkšas 2. spīles, žņaugi, spaidi ∙ kuidas küll pääseda vaesuse pihtide vahelt? kā gan izrauties no nabadzības spīlēm? ∆ pihtide vahele võtma iedzīt sprukās

piiks b intj pī ∙ piiks, piiks, tegi hiir pī, pī, teica pele

`piiksuma v {`piiksuda, piiksun} 1. pīkstēt ∙ põranda all piiksusid hiired zem grīdas pīkstēja peles; püüdsin midagi vastu piiksuda centos kaut ko pīkstēt pretī; telefon hakkas piiksuma telefons iepīkstējās 2. čiepstēt ∙ tibud piiksuvad ärevalt cāļi satraukti čiepst

`pikkima a v {`pikkida, pikin} speķot ∙ küüslaugu ja mandlitega pikitud lambaliha ar ķiplokiem un mandelēm speķota aitas gaļa

pilli|mäng s mūz spēle, spēlēšana ∙ saalist kostis laulu ja pillimängu no zāles skanēja dziedāšana un spēlēšana

pinev adj {pineva, pinevat, pinevaid} saspringts, spraigs ∙ olukord riigis oli pinev situācija valstī bija saspringta; kõik jälgisid toimuvat pineva tähelepanuga visi sekoja notiekošajam ar saspringtu uzmanību; mängu lõpp oli erakordselt pinev spēles beigas bija ārkārtīgi spraigas

`pool b s {pooli, `pooli, `poole} spole ◦ induktiiv­pool indukcijas spole ∙ õmblusmasina pool šujmašīnas spole

pool|finaal s sp pusfināls ◦ poolfinaalmäng pusfināla spēle

rabistama v 1. čabināt, švīkstināt, grabināt ∙ ema rabistab tikke māte grabina sērkociņus 2. čabināties, švīkstēt, grabināties ∙ hiired rabistavad pööningul bēniņos grabinās peles; üks lind rabistas lendu viens putns uzšvīkstēja gaisā 3. rauties, steigties ∙ kevadel rabistavad traktoristid hullupööra pavasarī traktoristi briesmīgi raujas

üles raiuma 1. uzcirst, uzcelt ∙ maja üles raiuma uzcirst māju 2. (ar pakaļkājām) spert, spārdīties ∙ hobune hakkas takka üles raiuma zirgs sāka spārdīties

reegel s {reegli, reeglit, reegleid} noteikums, likums, norma ◦ matemaatikareegel matemātikas likums; õigekirjareegel pareizrakstības likums; mängureegel spēles noteikums; viisakusreegel pieklājības norma; kuldreegel zelta likums ∙ parema käe reegel labās rokas likums; sellest reeglist on mitu erandit šim likumam ir vairāki izņēmumi; kopsupõletikku ravitakse reeglina haiglas plaušu karsoni parasti ārstē slimnīcā

reprodut`seerima v {reprodut`seerida, reprodutseerin} reproducēt ∙ sõnamänge on väga raske tõlkes reprodutseerida tulkojumā ir ļoti grūti reproducēt vārdu spēles; organismidel on võime reprodutseerida omasarnaseid järglasi organismiem piemīt spēja reproducēt sev līdzīgus pēcnācējus; reprodutseeritud maalid reproducētas gleznas

rikkur s {rikkuri, rikkurit, rikkureid} bagātnieks ∙ golf on rikkurite mäng golfs ir bagātnieku spēle

rolli|mäng s lomu spēle

ru`lett s {ruleti, ru`letti, ru`lette} 1. (spēle) rulete 2. sarullējama mērlenta

`rull s {rulli, `rulli, `rulle} 1. (kulinārijā) rulete, veltnis, tītenis ◦ kapsarull kāpostu tītenis ∙ loomalihast rull liellopa gaļas rulete 2. rullis ◦ kilerull plēves rullis ∙ ta kerib paberi rulli viņš satin papīru rullī; juuksur keerab juustesse rulle frizieris tin matos ruļļus; rull tapeeti tapešu rullis 3. spole ◦ niidirull diega spolīte ∙ traati rullile kerima uztīt stiepli uz spoles 4. rullis, veltnis ◦ teerull ceļa veltnis; värvirull krāsas veltnītis ∙ mulla tihendamise rull augsnes veltnis 5. sar pārvēliens

sibama v 1. vicināt ∙ lind sibab tiibadega putns vicina spārnus 2. (ātri, sīkiem solīšiem) tipināt, skriet, skraidīt ∙ laps sibas ema käekõrval bērns tipināja mātei pie rokas; hiir sibab toas ringi pele skraida pa istabu