[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

kuid adv taču, tomēr, bet ∙ ilm oli soe, kuid tuuline laiks bija silts, taču vējains; proovisin uinuda, kuid uni ei tulnud mēģināju aizmigt, taču miegs nenāca; raamat oli huvitav, kuid minule siiski ei meeldinud grāmata bija interesanta, tomēr man nepatika; sina usud veel tema sõnu, kuid mina ei usu juba ammugi enam tu vēl tici viņa vārdiem, bet es jau sen vairs neticu

eks a adv 1. taču ∙ eks ma öelnud es taču teicu; eks mingu ja vaadaku ise järele lai taču iet un apskatās pats 2. gan jau ∙ eks rebane kana ära sõi, kes muu gan jau lapsa vistu apēda, kas cits; eks näe (gan jau) redzēsim 3. nu ∙ eks sa vaata nu skaties; eks tee ise nu dari pats 4. vai ne, ja ∙ eks ole? vai ne?; tule siis homme, eks? nāc tad rīt, ja?; eks ole ilus? skaisti, vai ne?

ega a adv 1. vai, vai tik ∙ ega sa ei ole sellest kuulnud? vai tu neesi par to dzirdējis? 2. (noliegumā) jau, taču ∙ ega ta tule viņš jau nenāks; ega see paha mõte ole tā taču nav slikta doma; raske oli, aga ega ma kurda bija grūti, bet es jau nesūdzos; ega sa ei karda? tu taču nebaidies?

ometi adv tomēr, taču, kaut ∙ proovida võiksime ometi mēģināt mēs tomēr varētu; see kõik on ometi imelik tas viss tomēr ir dīvaini; mees ometi oskas ujuda vīrietis taču prata peldēt; rääkige siis ometi! runājiet taču beidzot!; saaks ometi raha kaut dabūtu naudu

ometigi adv tomēr, taču, kaut ∙ küsida võiksime ometigi paprasīt mēs tomēr varētu; saa ometigi aru, et ma ei või saproti taču, ka es nevaru; häbeneks ometigi teisi! kaunētos jel no citiem!

aga knj bet, taču ∙ eile oli külm, aga täna on soe vakar bija auksts, bet šodien ir silts; ta on väike, aga tark viņš ir mazs, bet gudrs; arvamus oli üllatav, aga ma ei vaielnud sellele vastu viedoklis bija pārsteidzošs, taču es nestrīdējos tam pretī

ju adv 1. taču ∙ siis on ju kõik selge tad taču viss ir skaidrs 2. jau, gan jau, droši vien ∙ võib ju olla var jau būt; ju ta midagi kurja ikka tegi gan jau viņš ko ļaunu tomēr darīja

ent knj bet, taču ∙ isa oli mures, ent rahulik tēvs bija noraizējies, bet mierīgs

egas adv taču ne, ne jau ∙ teised tegid, egas meie citi darīja, ne jau mēs; egas veel hilja pole vēl taču nav par vēlu

avama v 1. atvērt ∙ võõrast kirja ei tohi avada svešu vēstuli nedrīkst atvērt; ta magab avatud akna all viņš guļ pie atvērta loga; koputasin, kuid mulle ei avatud es klauvēju, taču man neatvēra; ta avas pangas konto viņš atvēra kontu bankā; kauplus on avatud veikals ir atvērts 2. atklāt ∙ paraadi avas ohvitseride kolonn parādi atklāja virsnieku kolonna; ta avas mõiste sisu viņš atklāja jēdziena saturu; mälestussammast avama atklāt pieminekli

esiti adv sākotnēji, sākumā ∙ esiti sadas lund, pärast rahet sākotnēji sniga sniegs, pēc tam krusa; esiti kahtles, kuid hiljem jäi nõusse sākumā šaubījās, taču vēlāk piekrita

`hõikama v {hõigata, `hõikan} saukt ∙ hõikasin kõigest jõust, kuid keegi ei vastanud saucu no visa spēka, taču neviens neatbildēja; mine, hõika ta kohe siia! ej, pasauc viņu tūlīt šurp!; pootsman hõikas, et maa paistab bocmanis sauca, ka ir redzama zeme

ära kannatama paciest, izturēt ∙ valus oli küll, kuid kannatasin ära sāpēja gan, taču es pacietu; me kannatasime kõik raskused nurisemata ära mēs nekurnot pacietām visas grūtības

küll b adv 1. gan ∙ küll me saame hakkama gan mēs tiksim galā; nüüd ma pean küll minema tagad gan man jāiet; sihtisin küll, aga ei saanud pihta es gan mērķēju, taču netrāpīju; imelik küll savādi gan; mis meid küll seal ootab? kas gan mūs tur gaida?; küsisin seda küll isalt, küll emalt vaicāju to gan tēvam, gan mātei; küll on tore tas nu gan ir jauki 2. gana ∙ süüa ja juua oli üsna küll ēst un dzert bija gana; mul on aega küll laika man ir gana

looder s {loodri, loodrit, loodreid} slaists, dīkdienis ∙ andekas poiss, aga igavene looder talantīgs zēns, taču pilnīgs slaists

ole`vik s {oleviku, ole`vikku, ole`vikke} 1. tagadne ∙ me elame olevikus, kuid mõtleme tulevikule mēs dzīvojam tagadnē, taču domājam par nākotni 2. val tagadne ∙ oleviku kesksõna tagadnes divdabis

võima`lik adj {võimaliku, võima`likku, võima`likke} iespējams ∙ lugu tundus uskumatu, kuigi võimalik stāsts šķita neticams, taču iespējams; ta vastas nii lahkelt kui vähegi võimalik viņš atbildēja tik laipni, cik vien iespējams; võimalikke troonipärijaid on kaks iespējamo troņmantnieku bija divi

vastu ütlema 1. teikt pretī, atbildēt ∙ ta kuulas mind ära, aga ei öelnud midagi vastu viņš uzklausīja mani, taču neko neteica pretī 2. teikt pretī, apstrīdēt ∙ tuli täita käsku, vastu öelda ei olnud lubatud bija jāpilda pavēle, apstrīdēt nebija ļauts

vastu kostma 1. skanēt pretī ∙ koera haukumine kostis juba kaugelt vastu suņa riešana jau no tālienes skanēja pretī 2. atsaukties ∙ ta hüüdis, aga kusagilt ei kostnud keegi talle vastu viņš sauca, taču nekur viņam neatsaucās 3. atbalsoties

kustutama v dzēst ∙ tulekahju kustutama dzēst ugunsgrēku; majas kustutati kõik tuled mājā nodzēsa visas ugunis; ta kirjutas paar rida, kuid kustutas need kohe viņš uzrakstīja pāris rindiņu, taču tūlīt tās nodzēsa; püüdsin teda oma mälestustest kustutada es centos izdzēst viņu no savām atmiņām; limonaad ei kustuta janu limonāde nedzēš slāpes; kustutatud lubi dzēsti kaļķi; kustutatud mark dzēsta pastmarka

mees`kond s {meeskonna, mees`konda, mees`kondi} komanda ◦ korvpallimeeskond basketbola komanda; meeskonnaliige komandas loceklis; meeskonnatöö komandas darbs; meistermeeskond meistarkomanda ∙ laev läks põhja, kuid meeskond pääses kuģis nogrima, taču komanda izglābās; uus direktor loob oma meeskonna jaunais direktors veido savu komandu; võistlustest võttis osa 12 meeskonda sacīkstēs piedalījās 12 komandas

paksult adv 1. biezi, biezā slānī ∙ põrand oli paksult prahti täis grīda bija pilna gružiem biezā slānī; pind kaetakse värviga ühtlaselt, aga mitte paksult virsmu pārklāj ar krāsu vienmērīgi, taču ne biezā slānī 2. (biezuma ziņā) pamatīgi ∙ kingad on paksult poriga koos kurpes ir pamatīgi nošķiestas ar dubļiem; paksult paberitesse mähitud komps papīrā pamatīgi ievīstīts sainis 3. blīvi, kā biezs ∙ kraav on paksult võssa kasvanud grāvis ir blīvi aizaudzis; buss on paksult rahvast täis autobuss ir piebāzts ar cilvēkiem; jões oli kalu paksult upē zivju bija kā biezs; toas oli paksult tubakasuitsu istaba bija pilna ar tabakas dūmiem 4. sar pamatīgi, daudz ∙ tuleb paksult pahandust būs pamatīgas ziepes; tööd on paksult darba ir bez sava gala

pidama b v {pidada, `pean} 1. (palīgdarbības vārds vajadzības izteiksmes veidošanai) jā-, vajadzēt ∙ lapsed peavad vanemate sõna kuulama bērniem jāklausa vecāki; raha ei peaks kodus pidama naudu nevajadzētu glabāt mājās; sa pead naise võtma tev jāņem sieva; läheduses peab üks järv olema tuvumā jābūt vienam ezeram; temast pidi ju arst saama viņam taču bija jākļūst par ārstu; pidite ju Pärnusse sõitma jums taču bija jābrauc uz Pērnavu; see ülikond peaks teile sobima šim uzvalkam vajadzētu jums derēt; pidid sa seda ütlema! vajadzēja tev to teikt! 2. (nenoteiktības izteikšanai) it kā ◦ ta pidi peaaegu kukkuma viņš gandrīz nokrita; tema vanem poeg pidi Saksamaal elama viņa vecākais dēls it kā dzīvojot Vācijā

`punnima a v {`punnida, punnin} 1. spuroties, pretoties, strīdēties ∙ tule kaasa, mis sa punnid nāc līdzi, ko tu spurojies; ta punnis kaua, enne kui oma eksimuse üles tunnistas viņš ilgi spurojās, līdz atzina savu kļūdu; ei tasu temaga punnida nav vērts ar viņu strīdēties 2. pūlēties, pūlēties izdarīt ∙ mees punnis küll, aga kivi kohalt kangutada ei jaksanud vīrs pūlējās gan, taču akmeni no vietas izkustināt nespēja; ta punnis koti vankrile viņš pūlējās iedabūt maisu ratos

`raatsima a v {`raatsida, raatsin} būt žēl, nespēt ∙ ma ei raatsinud sind äratada man bija žēl tevi modināt; ma ei raatsi sinu aega raisata man ir žēl velti tērēt tavu laiku; marjad olid riknenud, aga ta ei raatsinud neid ära visata ogas bija sabojājušās, taču viņš nespēja tās izmest

vahetus|kaup s 1. maiņas prece ∙ karusnahad olid hinnaline vahetuskaup kažokādas bija vērtīga maiņas prece 2. maiņas darījums ∙ kaluritelt osteti raha eest, kuid tehti ka vahetuskaupa no zvejniekiem pirka par naudu, taču veica arī maiņas darījumus

vilu b adj {vilu, vilu, vilusid} vēss, dzestrs ∙ mul on natuke vilu man ir nedaudz vēss; vilu õhk dzestrs gaiss; ta vastas viisakal, kuid vilul toonil viņš atbildēja pieklājīgā, taču vēsā balsī

vähe|haaval adv 1. pamazām ∙ tuul hakkas vähehaaval nõrgenema vējš pamazām sāka vājināties 2. pa druskai, mazās devās ∙ haige pidi sööma sageli, kuid vähehaaval slimniekam bija jāēd bieži, taču mazās porcijās

endist|viisi adv kā iepriekš, tāpat kā iepriekš ∙ enam ei saa endistviisi elada vairs nevar dzīvot kā iepriekš; parkimise eest tuleb tasuda ju endistviisi par stāvvietu taču jāmaksā tāpat kā iepriekš

hukas adv 1. samaitāts, pagrimis ∙ noorsugu on ju päris hukas jaunatne taču ir pavisam samaitāta; ta on hukas viņš ir pagrimis 2. samaitājies, sabojājies ∙ tee on hukas ceļš ir samaitāts; hein on hukas siens ir sabojājies 3. sasmērējies, notraipījies ∙ riided on poriga hukas apģērbs ir nosmērēts ar dubļiem

liht|labane adj vienkāršs, parasts, prasts ∙ ülesanne on ju lihtlabane uzdevums taču ir vienkāršs

meele|mõistus s 1. prāts, saprāts ∙ võta ometi meelemõistus pähe! nāc taču pie prāta! 2. novec samaņa ∙ meelemõistusele tulema nākt pie samaņas

midagi → miski1. kaut kas ∙ midagi ta ju teadis kaut ko taču viņš zināja 2. (noliegumā) nekas ∙ ta ei paistnud millegagi silma viņš ne ar ko neizcēlās

pisku b adj {pisku, piskut, piskuid} niecīgs, maziņš ∙ pisku palk niecīga alga; minu teened sinule on ju nii piskud mani pakalpojumi tev taču ir tik niecīgi

risti|inimene s 1. kristietis ∙ jumalakartlik ristiinimene dievbijīgs kristietis 2. sar (kārtīgs) cilvēks ∙ käitu ometi ristiinimese moodi! uzvedies taču kā cilvēks!

sula c adv vienkārši, tikai ∙ sa oled ju sula kade! tev taču vienkārši skauž!

sõge adj {sõgeda, sõgedat, sõgedaid} 1. akls, neredzīgs 2. stulbs, neprātīgs, dulls ∙ sa oled ikka päris sõge! tu taču esi galīgi stulbs!; sõge armukadedus neprātīga greizsirdība

`toss d adj {tossi, `tossi, `tosse} tūļīgs, lempīgs ∙ see ju päris toss mees tas taču ir pavisam lempīgs vīrietis

`vaar s {vaari, `vaari, `vaare} 1. vectēvs ∙ see on ju sinu vaar tas taču ir tavs vectēvs 2. vecis, vecītis ∙ vaar oma mooriga vecītis ar savu vecenīti

vastu|pidi adv pretēji, otrādi ∙ enne rääkisid nii ja nüüd risti vastupidi agrāk tu runāji tā un nu pilnīgi pretēji; sa oled ju tast noorem, mitte vastupidi tu taču esi jaunāks par viņu, nevis otrādi

värdjas s {värdja, värdjat, värdjaid} izdzimtenis, kroplis ∙ see mees pole ju mingi värdjas tas vīrs taču nav nekāds izdzimtenis; moraalne värdjas morāls kroplis

üks b num {ühe, `üht(e), `üksi} viens ∙ kaks pluss üks on kolm divi plus viens ir trīs; meil on ju ainult üks elu elada mums taču ir tikai viena dzīve dzīvojama; üks pääsuke ei too kevadet viena bezdelīga pavasari neatnesīs

hullus s {hulluse, hullust, hullusi} 1. trakums ◦ joomahullus dzēruma trakums 2. neprātība ∙ selline korralik maja maha lõhkuda – see on ju lausa hullus nojaukt tādu kārtīgu māju – tā taču ir pilnīga neprātība

kord d adv 1. reiz ∙ kord ennemuistsel ajal reiz sensenos laikos; ka meie olime kord noored arī mēs reiz bijām jauni; kord tuleb kõigil nagunii surra reiz visiem tik un tā jāmirst; niisugused need emad kord on tādas nu reiz tās mātes ir 2. vienreiz ∙ jäta mind ometi kord rahule! liec taču mani vienreiz mierā!; kas sa jääd juba kord vait! vai tu vienreiz apklusīsi! 3. reizēm, te ∙ kord nii, kord naa reizēm tā, reizēm šitā; kord oli tal üks, kord teine põhjus te viņam bija viens, te cits iemesls 4. sar uz mirkli ∙ ma lähen lasen ainult kord silmad kinni es iešu un tikai uz mirkli pievēršu acis

looma v {luua, loon} 1. radīt, veidot ∙ lind on loodud lendama putns ir radīts, lai lidotu; muljet looma radīt iespaidu; need saapad on mulle nagu loodud šie zābaki man ir kā radīti 2. riest ∙ kangast looma riest audumu 3. sar pielēkt, kļūt saprotamam ∙ ma ju seletasin sulle – kas sul ikka ei loo? es taču tev skaidroju – tev vēl arvien nepielec?

püsti adv 1. stāvus, augšā, kājās ∙ püsti seisma stāvēt kājās; püsti tõusma celties stāvus; püsti kargama lēkt kājās; aita mind püsti palīdzi man nostāties; kass kõnnib, saba püsti kaķis staigā asti izslējis; pea püsti, kõik läheb mööda! galvu augšā, viss pāries! 2. galīgi, pilnīgi, pavisam ∙ ta on vist püsti pime ja kurt viņš laikam ir pilnīgi akls un kurls 3. īsts, pilnīgs, galīgs ∙ need on ju püsti röövlid tie taču ir īsti laupītāji

`suur adj {suure, `suurt, `suuri} 1. liels ∙ suur kivi liels akmens; suured arvud lieli skaitļi; suur aitäh! liels paldies!; torm tõstab merel suuri laineid vētra saceļ jūrā lielus viļņus; see mantel on mulle suur šis mētelis man ir par lielu; te olete ju suured inimesed jūs taču esat lieli cilvēki; jalad on suurest seismisest väsinud kājas piekusušas no lielas stāvēšanas; kõikjal valitses suur vaikus visur valdīja liels klusums; ta igatseb pääseda suurele lavale viņš ilgojas nokļūt uz lielās skatuves; suureks puhuma pārspīlēt; suurel jalal elama dzīvot pārticīgi 2. (noliegumā) neko daudz, īpaši ∙ sõnu ta suurt ei vali vārdus viņš īpaši neizvēlas

`tapma a v {`tappa, tapan} 1. nonāvēt, nogalināt, nokaut ∙ ta tapeti noaga viņu nogalināja ar nazi; kütt tappis hundi kahe lasuga mednieks nogalināja vilku ar diviem šāvieniem; pühadeks tapsime sea uz svētkiem nokāvām cūku 2. kaut, sist ∙ tappa andma piekaut; tappa saama dabūt kāvienu 3. (kāršu spēlē) kaut ∙ kuningat ei saa ometi emandaga tappa kungu taču nevar nokaut ar dāmu 4. bojāt, sabeigt ∙ sa tapad arvuti taga silmi tu bojā acis pie datora; tööst tapetud tervis darbā sabeigta veselība 5. pārn iznīcināt, nomākt, noslāpēt ∙ tarbimishullus tapab looduse patēriņa trakums iznīcina dabu; lärm tappis lapse sõnad troksnis nomāca bērna vārdus 6. sar (ļoti intensīvi strādāt) plēsties, rauties ∙ tapsime tööd nagu hullud rāvāmies kā traki ∆ nii et tapab (ļoti daudz) ka biezs

`tipp a s {tipu, `tippu, `tippe} 1. gals, virsotne, galotne ◦ lõunatipp dienvidu gals; mäetipp kalna virsotne ∙ masti tipus lehvis vimpel masta galā plīvoja vimpelis; kolmnurga tipud trīsstūra virsotnes; mandri kõige läänepoolsem tipp kontinenta tālākais rietumu punkts 2. kalngals, virsotne, kronis ∙ unistuste tipp sapņu kalngals; tee teaduse tippudele on künklik ceļš uz zinātnes virsotnēm ir grambains; kõige tipuks kronis visam 3. korifejs, spīdeklis, kalngals ∙ meie teaduse tipud mūsu zinātnes korifeji; ta on ju korralikkuse tipp! viņš taču ir kārtīguma kalngals!

tooma v {tuua, toon} 1. atgādāt, atnest, atvest ∙ too poest piima ja leiba! atnes no veikala pienu un maizi!; lained tõid paadi randa viļņi iznesa laivu krastā; häid uudiseid tooma nest labas ziņas; direktor tõi kooli uusi tuuli direktors ienesa skolā jaunas vēsmas; siia toob asfalttee šurp ved asfaltēts ceļš; tooge ta ometi mõistuse juurde! vediet taču viņu pie prāta!; lavale tooma iestudēt 2. izņemt, izvilkt, atklāt ∙ ta tõi sahtlist nähtavale paksu klade viņš izvilka no atvilktnes biezu kladi; arhiividest päevavalgele toodud materjal no arhīviem dienas gaismā izvilkts materiāls 3. izdot, izdvest ∙ ta tõi kuuldavale sügava ohke viņš izdvesa smagu nopūtu 4. sagādāt, nest ∙ arvati, et soo ei too mingit tulu tika uzskatīts, ka purvs nenes nekādus ienākumus; ükski rohi ei toonud haigele kergendust nevienas zāles nenesa slimniekam atvieglojumu; ohvreid tooma nest upurus 5. publicēt, sniegt, minēt ∙ ajaleht toob mitmesuguseid sõnumeid laikraksts sniedz dažādas ziņas; näiteid tooma minēt piemērus 6. radīt, dzemdēt, atnest ∙ ta tahab, et naine talle poja tooks viņš grib, lai sieva dzemdē viņam dēlu; kass tõi pojad kaķene atnesa bērnus

uba s {`oa, uba, ube} 1. pupa ◦ sojauba sojas pupa ∙ türgi oad turku pupas; peotäis ube sauja pupu; uba kasvatama audzēt pupas; ube keetma vārīt pupas 2. pupiņa ◦ kohviuba kafijas pupiņa ∙ ube röstima grauzdēt kafijas pupiņas 3. jēga, grauds ∙ mingi uba ta jutus ju on kaut kāda jēga viņa stāstā taču ir

`vaatama v {vaadata, `vaatan} 1. skatīties, raudzīties, lūkoties ∙ kuidas sa selle peale vaatad? kā tu uz to skaties?; tal on aega vähe, aina vaatab kella viņam ir maz laika, nemitīgi lūkojas pulkstenī; kuu vaatab aknast sisse mēness raugās iekšā pa logu; no vaata, siis on ju kõik hästi! nu redzi, tad taču viss ir labi! 2. apraudzīt, apciemot ∙ ta läks haiglasse ema vaatama viņš devās uz slimnīcu apraudzīt māti 3. lūkot, meklēt ∙ ma vaatan sulle veel paar meest appi es salūkošu tev vēl pāris vīru palīgā; ta hakkas külalisele süüa vaatama viņš sāka lūkot ciemiņam ko ēdamu

ära ütlema 1. atteikties ∙ ta ütles ära pakutud korterist viņš atteicās no piedāvātā dzīvokļa; näitleja ütles osast ära aktieris atteicās no lomas 2. atteikt ∙ tüdruk ütles kõigile kosilastele ära meita atteica visiem preciniekiem; me ei või neile ometi ära öelda mēs taču nevaram viņiem atteikt 3. izteikt ∙ oli tahtmine ära ütelda kõik bija vēlme izteikt visu