[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 33 artiklit

arutama v 1. spriest, apspriest ∙ hakkasime arutama, mida ette võtta sākām spriest par to, ko darīt; neid probleeme tuleks koosolekul arutada šīs problēmas būtu jāapspriež sapulcē 2. noskaidrot ∙ küll aeg kõik asjad arutab gan laiks visas lietas noskaidros

asemele a adv (virziens) vietā ∙ soe õhk tõuseb üles ja külm valgub asemele siltais gaiss ceļas augšup un aukstais ieplūst tā vietā; kui tema ära läheb, siis pole kedagi asemele võtta kad viņš aizies projām, nebūs neviena, ko ņemt vietā

huumor s {huumori, huumorit, huumoreid} humors ◦ huumorimeel humora izjūta; huumorisäde humora dzirksts ∙ must huumor melnais humors; asja tuleb huumoriga võtta lieta jāuztver ar humoru

hädaline b adj {hädalise, hädalist, hädalisi} 1. neatliekams, steidzams ∙ hädaline asi neatliekama lieta 2. steidzīgs ∙ aega on, ei maksa olla nii hädaline! laika pietiek, nevajag būt tik steidzīgam! 3. nepieciešams ∙ ainult kõige hädalisemad asjad lubati kaasa võtta līdzi ļāva ņemt tikai nepieciešamākās lietas 4. nelaimīgs ∙ tüdrukute näod olid hädalised meiteņu sejas bija nelaimīgas

kokku adv 1. (virziens) kopā ∙ sinuga kokku on meid kuus kopā ar tevi mēs esam seši; ta teab rohkem kui meie mõlemad kokku viņš zina vairāk nekā mēs abi kopā; kahe peale kokku saime tööga toime divatā tikām ar darbu galā 2. kopā, sa- ∙ nende õlad puutusid kokku viņu pleci saskārās; koosolek kutsuti kokku sapulce tika sasaukta; plaanid varisesid kokku plāni sabruka; tuleb end kokku võtta jāsaņemas; tema teod ei lähe alati sõnadega kokku viņa rīcība nesaskan ar darbiem; ta pakib oma asjad kokku viņš saiņo savas mantas 3. ar, būt notraipītam ar ∙ riided said poriga kokku apģērbs notraipījās ar dubļiem 4. savstarpēji, no- ∙ nad leppisid hinna suhtes kokku viņi vienojās par cenu; räägiti kokku, et asutakse varakult teele tika norunāts, ka ceļā dosies agri

kuna c knj 1. jo ∙ ma pean seda tegema, kuna olen lubanud man tas ir jādara, jo esmu apsolījis; ta ei saanud tulla, kuna oli haige viņš nevarēja atnākt, jo bija slims 2. tā kā ∙ kuna aeg on hiline, tuleb laagrisse jääda tā kā laiks ir vēls, jāpaliek nometnē; kuna ta oli haige, ei saanud ta koosolekust osa võtta tā kā viņš bija slims, viņš nevarēja piedalīties sapulcē 3. kamēr ∙ ema tõusis hommikul varakult, kuna pere jäi veel magama māte cēlās agri no rīta, kamēr ģimene vēl palika guļam; linna piiras järv, teiselt poolt tumeroheline mets, kuna mujal laiusid nurmed pilsētu ietvēra ezers un zaļš mežs, tālāk pletās lauki

käest b pop no, no rokām ∙ me ei saa seda sinu käest vastu võtta es nevaru no tevis to pieņemt; laenasin sõbra käest kolm eurot aizņēmos no drauga trīs eiro; ostsin lapse käest kimbu lilli nopirku no bērna puķu pušķi; minu käest ei ole sul pääsu no manis tev neaizbēgt; tule ära päikese käest! nāc projām no saules!; käsk tuli keisri käest pavēle nāca no ķeizara; ta tuli minu käest abi küsima viņš nāca prasīt man palīdzību; tal õnnestus valvurite käest põgeneda viņam izdevās aizbēgt no sargiem

käsile adv (virziens) uz rokām, rokās, darāms, procesā ∙ poisil tuleb matemaatika tõsiselt käsile võtta zēnam kārtīgi jāķeras klāt matemātikai; võttis mitu tööd korraga käsile viņš vienlaikus uzņēmās vairākus darbus ∆ ennast käsile võtma saņemties ~ saņemt sevi rokās

`matt c s {mati, `matti, `matte} 1. (mērs) osmina ∙ matt herneid osmina zirņu 2. (atlīdzība graudā) maša ∙ veskis tuli matti anda dzirnavās bija jādod maša 3. pārn daļa, tiesa ∙ osav mees oskab igalt tehingult matti võtta veikls vīrs māk no katra darījuma paņemt savu tiesu

miks adv kāpēc ∙ miks sa kiirustad? kāpēc tu steidzies?; ma saan aru, miks tüdruk nutab es saprotu, kāpēc meitene raud; miks mitte võtta, kui pakutakse kāpēc neņemt, ja piedāvā

nii|sugune pr šāds, tāds ∙ midagi niisugust ei juhtunud nekas tāds nenotika; meil pole niisuguseid ruume, kus külalisi vastu võtta mums nav tādu telpu, kur uzņemt viesus

`näpp s {näpu, `näppu, `näppe} (rokas) pirksts ∙ näpp on paistes pirksts ir pietūcis; ära näita näpuga nerādi ar pirkstu; mina pole teda näpugagi puutunud es viņam neesmu ne pirkstu piedūris; raamat näpus grāmata rokā ∆ näpu otsast võtta pa rokai; näppe külge ajama palaist rokas; näppe kõrvetama apdedzināt pirkstus; näppude peale vaatama skatīties uz pirkstiem; näppu imema sūkāt īkšķi; näppu külge panema piedurt pirkstu; kellegi näpud on mängus kāds ir pielicis savu roku; näpud on põhjas būt tukšā; näpuga näitama rādīt ar pirkstu; näppe määrima smērēt pirkstus; näpud on puhtad rokas ir tīras; pikad näpud gari nagi; võta näpust! nekā nebija!; pikanäpumees zaglis

riisiko s {riisiko, riisikot, riisikoid} risks ∙ suurt riisikot siin pole liela riska te nav; ta ei söanda riisikot enda peale võtta viņš neuzdrošinās uzņemties risku

`tahtma v {`tahta, tahan} 1. gribēt ∙ tahan kohvi gribu kafiju; laps tahab magada bērns grib gulēt; mis tast tahtagi ko gan no viņa var gribēt; uni ei taha tulla nenāk miegs; see töö tuleb tahes või tahtmata ära teha šis darbs gribot negribot jāpadara 2. vajadzēt, būt nepieciešamam ∙ laud tahaks vahel pesta ka galds reizēm būtu arī jāmazgā; kartul tahab võtta kartupeļi jārok 3. grasīties, taisīties ∙ ta tahtis naerust nõrkeda viņš teju ļima no smiekliem

`tark b adj {targa, `tarka, `tarku} 1. gudrs ∙ tark inimene gudrs cilvēks; tark raamat gudra grāmata; targad silmad gudras acis; ta pidas targemaks vaikida viņš uzskatīja par gudrāku paklusēt 2. gudri ∙ tark oleks praegu puhkus välja võtta pašlaik būtu gudri izņemt atvaļinājumu ∆ taga targemaks! tā tik vēl trūka!

tõe|meeli adv patiesi, godīgi, nopietni ∙ kõik tegid tõemeeli tööd visi godīgi strādāja; kõiki lubadusi ei maksa tõemeeli võtta visus solījumus nevajag uztvert nopietni

tõsiselt adv 1. nopietni ∙ laps vaatas mulle tõsiselt otsa bērns nopietni paraudzījās uz mani; ma mõtlen seda täiesti tõsiselt es domāju to pavisam nopietni; võtab oma kohustusi väga tõsiselt viņš uztver savus pienākumus ļoti nopietni; purjus inimese juttu ei saa võtta tõsiselt piedzēruša cilvēka sacīto nevar uztvert nopietni; te peate tõsiselt harjutama jums nopietni jāvingrinās; tõsiselt haige mees nopietni slims vīrs; olen tema pärast tõsiselt mures es nopietni raizējos par viņu 2. patiesi, patiesībā ∙ mul on temast tõsiselt kahju man viņa ir patiesi žēl; mis siin tõsiselt toimus, ei tea keegi neviens nezina, kas šeit patiesībā notika

tühi b adj {tühja, `tühja, `tühje} 1. tukšs ◦ pooltühi pustukšs ∙ kast on täiesti tühi kaste ir pilnīgi tukša; pea on tühi galva ir tukša; tal on tühi tunne viņam ir tukša sajūta; tühjaks tegema iztukšot; seda rohtu ei tohi võtta tühja kõhuga šīs zāles nedrīkst dzert tukšā dūšā 2. tukšs, veltīgs ∙ tühjad lubadused tukši solījumi; tühje sõnu tegema runāt tukšu; see on tühi asi tas ir nieks; ära näe tühja vaeva! nepūlies velti! ∆ tühja jooksma aiziet pa tukšo

`varn s {varna, `varna, `varnu} vadzis, pakaramais ∙ ta riputas mantli varna otsa viņš uzkāra mēteli uz vadža; nii hea võimalus ei ole varnast võtta tik laba izdevība zemē nemētājas

viitsimine s {viitsimise, viitsimist, viitsimisi} vēlme ∙ mingit viitsimist pole seda tööd ette võtta nav nekādas vēlmes uzņemties šo darbu

viltu adv 1. šķībi ∙ viltu laotud müür šķībi uzmūrēts mūris; jää surus laeva tugevasti viltu ledus pamatīgi sašķieba kuģi; käsi vedas joone kogemata viltu roka netīšām aizvilka līniju šķībi; teda ei saa koori võtta, ta laulab viltu viņu nevar ņemt korī, viņš dzied šķībi; pilt on seinal viltu attēls uz sienas redzams šķībi 2. greizi ∙ ta piilus viltu võõra poole viņš greizi paskatījās uz svešinieku; ma seletasin temale, mis käsikirjas viltu on es skaidroju viņam, kas manuskriptā ir greizi; töö võib kergesti viltu minna darbs viegli var noiet greizi 3. slīpi ∙ ta läks viltu üle põllu viņš gāja slīpi pāri laukam; riie tuleb lõigata viltu audums jāgriež slīpi

arvesse võtma ņemt vērā, rēķināties ∙ asjaolud, mida tuleb arvesse võtta apstākļi, kas jāņem vērā

järele võtma 1. panākt ∙ tal tuleb kõvasti pingutada, et matemaatikas teistele järele võtta viņam stipri jāpiepūlas, lai panāktu citus matemātikā 2. vest aiz sevis ∙ vedur võttis vaguni järele lokomotīve piekabināja vagonu

kokku võtma 1. savākt, sakopot, sapulcināt ∙ ta võttis mehed kokku ja teatas juhtunust viņš sapulcināja vīrus un pavēstīja par notikušo; ta püüdis mõtteid kokku võtta viņš mēģināja sakopot domas 2. saskaitīt ∙ häältelugeja võttis hääled kokku balsu skaitītājs saskaitīja balsis 3. apkopot, rezumēt ∙ muljed võib kokku võtta paari lausega iespaidus var apkopot pāris teikumos

lahti võtma 1. attaisīt, atbrīvot ∙ võtsin pudeli lahti attaisīju pudeli; ta võttis kompveki paberi seest lahti viņš iztina konfekti no papīriņa; ta võttis jalad lahti, sest kingad olid märjaks saanud viņš noāva kājas, jo kurpes bija samirkušas 2. izjūgt, atbrīvot, atlaist ∙ sulane võttis hobuse lahti ja viis talli kalps izjūdza zirgu un aizveda uz stalli; võtsin koera ketist lahti atlaidu suni no ķēdes 3. (no darba) aiziet, atprasīties ∙ võtan enda töölt päriselt lahti iešu no darba prom pavisam; ta soovitas noortel end kontserdipäevaks töölt lahti võtta viņš ieteica jauniešiem koncerta dienā atprasīties no darba 4. (sastāvdaļās) izjaukt ∙ poisile meeldib vanu raadioid lahti võtta zēnam patīk izjaukt vecus radioaparātus 5. sar izraisīt, izsaukt ∙ see jutt võttis naeru lahti šis stāsts izraisīja smieklus; rasvane toit võttis tal kõhu lahti no treknā ēdiena viņš dabūja caureju

ligi võtma ņemt līdzi ∙ isa ei tahtnud lapsi külaskäigule ligi võtta tēvs negribēja ņemt bērnus līdzi viesos

läbi võtma 1. apgūt, mācīties ∙ närilisi pole me koolis veel läbi võtnud par grauzējiem mēs vēl neesam skolā mācījušies 2. sabārt, sarāt ∙ õpetaja võttis poisi spikerdamise pärast läbi skolotājs sabāra zēnu par špikošanu 3. nomocīt ∙ suur treeningkoormus võib sportlase läbi võtta liela treniņu slodze var nomocīt sportistu 4. ņemties aprunāt ∙ külaeided võtsid kõik uudised läbi ciema vecenes ņēmās aprunāt visus jaunumus

maha võtma 1. (zemē) nogāzt ∙ ta ei luba ühtegi puud maha võtta viņš neļauj nogāzt nevienu koku; haigus võttis ta maha slimība viņu nogāza 2. noņemt, atdalīt ∙ vana värv tuleb maha võtta vecā krāsa jānotīra; vigastatud jalg võeti maha ievainoto kāju nogrieza 3. novilkt, noģērbt ∙ ta ei võtnud üleriideidki maha viņš nenovilka pat virsdrēbes 4. sar nogāzt, nokaut, nonāvēt ∙ sügisel võeti kümme siga maha rudenī nokāva desmit cūkas 5. sar atņemt, atvilkt, samazināt ∙ honorarist võeti maksud maha no honorāra atvilka nodokļus; kiirust maha võtma samazināt ātrumu 6. sar noņemt, atbrīvot ∙ ta olevat direktori ametilt maha võetud viņš esot noņemts no direktora amata 7. sar novājēt, nokristies ∙ paistab, et oled maha võtnud rādās, ka esi novājējis

välja võtma 1. izņemt ∙ ta võtab kirja sahtlist välja viņš izņem vēstuli no atvilktnes; soolaga saab plekke välja võtta ar sāli var iztīrīt traipus; ta võttis koolist dokumendid välja viņš izņēma dokumentus no skolas 2. sar ņemt, sadabūt ∙ tema võtab selle raamatu kindlasti kuskilt välja viņš to grāmatu noteikti kaut kur sadabūs 3. sar paņemt, uzķert ∙ laulja võttis kõrge noodi puhtalt välja dziedātājs augsto noti paņēma tīri 4. uztvert, apjēgt ∙ vana pea ei võta seda enam välja vecā galva to vairs neapjēdz

õnneks võtma 1. pārņemt, nolaupīt ∙ mereröövlid võtsid kaubalaeva õnneks jūras laupītāji pārņēma preču kuģi 2. aizvilt ∙ sõbranna võttis mu noormehe õnneks draudzene aizvīla manu jaunekli 3. iegāzt ∙ nad püüdsid mind oma küsimustega õnneks võtta viņi centās mani iegāzt ar jautājumiem

ümber võtma 1. (apkārt) apņemt, aplikt ∙ võtsin salli ümber apliku šalli 2. ieskaņot atkārtoti, pārfilmēt, pārrakstīt, pārfotografēt ∙ stseen tuli kolm korda ümber võtta skatu vajadzēja pārfilmēt trīs reizes

võõras a s {`võõra, võõrast, `võõraid} 1. svešinieks ∙ ukse taga seisis keegi võõras aiz durvīm stāvēja kāds svešinieks; ema keelas võõra käest kompvekki vastu võtta māte aizliedza pieņemt konfekti no svešinieka 2. novec viesis ∙ seal peres osatakse võõraid vastu võtta tajā ģimenē prot uzņemt viesus

ühendus s {ühenduse, ühendust, ühendusi} 1. savienojums ◦ ühenduskaabel savienojuma kabelis; ühendusklamber savienojuma skava; ühenduskoht savienojuma vieta ∙ saare ühendus maismaaga salas savienojums ar sauszemi; neil nähtustel ei ole mingit ühendust šīm parādībām nav nekā kopīga 2. apvienība, savienība ∙ poliitiline ühendus politiska apvienība; vanemate ühendus vecāku savienība 3. saziņa, kontakts ∙ olime omavahel ühenduses bijām savstarpējā kontaktā; palume teid ajakirja toimetusega ühendust võtta lūdzam sazināties ar laikraksta redakciju; radist võttis ühenduse keskusega radists sazinājās ar centru 4. satiksme ∙ bussiliinid kindlustavad regulaarse ühenduse linnade vahel autobusu līnijas nodrošina regulāru satiksmi starp pilsētām