[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

ajama v 1. dzīt ∙ ta ajab poissi tööle viņš dzen zēnu darbā 2. dzīt, veidot ∙ läbi metsa tuli ajada siht cauri mežam bija jāizdzen stiga; kartulivagusid ajama dzīt kartupeļu vagas; ta ajab triikrauaga viigid pükstesse viņš ar gludekli ieveido biksēs buktes 3. radīt, veidot ∙ õlu ajab vahtu alus puto; suitsu ajama dūmot; pott ajab auru no katla nāk garaiņi 4. pārveidot, padarīt ∙ plaanid segi ajama izjaukt plānus; juuksed sassi ajama sajaukt matus; tööasjad korda ajama savest kārtībā darba lietas; vett keema ajama uzvārīt ūdeni; sepp ajas raua tulipunaseks kalējs sakarsēja dzelzi ugunīgi sarkanu; vaadake, et te maja põlema ei aja raugieties, lai jūs neaizdedzinātu māju 5. organizēt, kārtot ∙ äri ajama nodarboties ar biznesu; asju ajama kārtot lietas 6. novirzīt ∙ midagi teise süüks ajama novelt atbildību par kaut ko uz otru 7. izraisīt ∙ aspiriin ajab higistama aspirīns izraisa svīšanu 8. (par ķermeni) mainīt novietojumu ∙ istukile ajama piecelt sēdus; jalule ajama piecelt kājās; põlvili ajama nospiest uz ceļiem; kartulivõtjail polnud aega selga sirgu ajada kartupeļu racējiem nebija laika iztaisnot muguru 9. (par augiem) dzīt, audzēt ∙ puu ajab juured koks dzen saknes; õunapuud hakkavad õisi ajama ābelēs sāk plaukt ziedi 10. dzīt, braukt, laist ∙ auto garaaži ajama iebraukt automašīnu garāžā; karile ajama uzskriet sēklī; ta hüppas sadulasse ja ajas otse üle põldude viņš ielēca seglos un laida taisni pāri laukiem 11. dzīt, sekot ∙ koer ajab jälgi suns dzen pēdas; lugemisel näpuga järge ajama lasot vilkt līdzi ar pirkstu 12. (par viedokli) dzīties, turēties ∙ alati ei saa oma tahtmist ajada vienmēr nevar dzīties tikai pēc tā, ko tu gribi; mehed ajasid visalt oma joont vīri stingri turējās pie sava 13. runāt, pļāpāt ∙ juttu ajama aprunāties; mis sa ajad ko tu mels 14. dzīt, skūt ∙ habet ajama dzīt bārdu; pea paljaks ajama noskūt kailu galvu 15. dzīt, pārtvaicēt, destilēt ∙ puskarit ajama dzīt kandžu; põlevkivist aetud õli no degakmens destilēta eļļa

moodustama v 1. veidot ∙ kõrkjad ja pilliroog moodustavad läbitungimatu tihniku meldri un niedres veido necaurejamu biezokni 2. veidot, sastādīt, dibināt ∙ moodustati mitu komisjoni izveidoja vairākas komisijas

rajama v 1. celt, veidot, ierīkot ∙ linn on rajatud jõe äärde pilsēta ir uzcelta upes malā; rajasime puuviljaaia ierīkojām augļu dārzu; endale teed rajama lauzt sev ceļu 2. dibināt, veidot, radīt ∙ uut ühiskonda rajama dibināt jaunu sabiedrību; oma perekonda rajama dibināt savu ģimeni 3. dibināt, balstīt ∙ kirjanik on oma teose rajanud tegelikele sündmustele rakstnieks savu darbu ir balstījis uz patiesiem notikumiem

tegema v {teha, teen} 1. taisīt, gatavot, veidot ∙ süüa tegema taisīt ēst; lapsed teevad lumememme bērni taisa sniegavīru; parketti tehakse tammest parketu taisa no ozola; otsust polnud kerge teha izlemt nebija viegli; ärge tehke lärmi! netaisiet traci!; talle meeldib nalja teha viņam patīk taisīt jokus; juttu tegema runāt 2. rīkot, organizēt ∙ tegime ekskursiooni saarele noorganizējām ekskursiju uz salu 3. sagādāt, radīt, darīt ∙ mulle teeb homne eksam tõsist muret rītdienas eksāmens man sagādā nopietnas raizes; see teeb mulle rõõmu tas mani priecē 4. darīt, rīkoties ∙ võib-olla tegin ma valesti? varbūt es rīkojos nepareizi?; ta oskas juba tantsida ja tegi seda meeleldi viņš jau prata dejot un darīja to labprāt; see pole kahjuks meie teha tas diemžēl nav mūsu ziņā; mis su tervis teeb? kā tev ar veselību? 5. veikt, izdarīt ∙ tegin sammukese kõrvale paspēru solīti sāņus; tegime järvele ringi peale apmetām loku ap ezeru; tegime ettevalmistusi külaliste vastuvõtuks gatavojāmies ciemiņu uzņemšanai; ta tegi mulle karuteene viņš izdarīja man lāča pakalpojumu 6. nodarboties ∙ sporti tegema nodarboties ar sportu 7. padarīt, pataisīt ∙ see muusika teeb mind kurvaks šī mūzika padara mani skumju; nad tahtsid mind vargaks teha viņi gribēja pataisīt mani par zagli; ämm tegi minia elu põrguks vīramāte padarīja vedeklas dzīvi par elli; politsei ei ole veel tapetu isikut kindlaks teinud policija vēl nav noskaidrojusi nogalinātā personu 8. taisīties ∙ tehke, et kaote! taisieties, ka tiekat! 9. likties, izlikties ∙ tegin, nagu õpiksin izlikos, ka mācos; ta ei tee teadmagi viņš neliekas ne zinis 10. (par skaitļiem) būt, sanākt, veidot ∙ kui meie rahaks ümber arvestada, teeb see viissada pārrēķinot mūsu naudā, tas būs piecsimt 11. (izkārnīties) taisīt ∙ laps teeb veel püksi bērns vēl taisa biksēs

kavandama v 1. veidot, gatavot ∙ kunstnikud on kavandanud nägusaid suveniire mākslinieki ir izveidojuši izskatīgus suvenīrus; uusi kingamudeleid kavandama veidot jaunus apavu modeļus; illustratsioonid olid andekalt kavandatud ilustrācijas ir talantīgi izveidotas 2. iecerēt, plānot ∙ kavandatud on ehitada mitu uut tootmishoonet iecerēts uzbūvēt vairākas jaunas ražošanas ēkas; romaan oli kavandatud triloogia esimese osana romāns bija iecerēts kā triloģijas pirmā daļa

ehitama v 1. būvēt, celt ∙ laeva ehitama būvēt kuģi; maja ehitama celt māju; linn on ehitatud soisesse kohta pilsēta ir uzcelta purvainā vietā; tulevikuplaane ehitama būvēt nākotnes plānus 2. konstruēt, veidot ∙ laps õpib lauseid õigesti ehitama bērns mācās pareizi veidot teikumus

kujundama v 1. veidot, formēt ∙ aastad kujundavad inimest gadi veido cilvēku; kunst kujundab maitset māksla veido gaumi; mööbel on kujundatud ampiirstiilis mēbeles ir veidotas ampīra stilā; kaevamismullast kujundati tiiki saar no izraktās augsnes dīķī izveidoja salu 2. noformēt ∙ maitsekalt kujundatud raamat gaumīgi noformēta grāmata

`voolima v {`voolida, voolin} 1. drāzt, izgriezt ∙ ta lõikas põõsast vitsa ja voolis otsa teravaks viņš nogrieza koka rīksti un nodrāza galu asu; isa voolis lastele puust mänguasju tēvs no koka izgrieza bērniem rotaļlietas 2. veidot, modelēt ∙ savist voolitud nõud no māla veidoti trauki; vesi voolib kaljusid ūdens ieveido klintis; kool voolib isiksust skola veido personību; värssideks voolitud tunded vārsmās pārveidotas jūtas 3. masēt ∙ ta voolib käega oma ristluid viņš ar roku masē savus krustus

looma v {luua, loon} 1. radīt, veidot ∙ lind on loodud lendama putns ir radīts, lai lidotu; muljet looma radīt iespaidu; need saapad on mulle nagu loodud šie zābaki man ir kā radīti 2. riest ∙ kangast looma riest audumu 3. sar pielēkt, kļūt saprotamam ∙ ma ju seletasin sulle – kas sul ikka ei loo? es taču tev skaidroju – tev vēl arvien nepielec?

`mätsima v {`mätsida, mätsin} 1. triept, ziest ∙ ta mätsis paksult võid leiva peale viņš biezā kārtā triepa uz maizes sviestu 2. lipināt, veidot ∙ laps mätsib plastiliinist kujukesi bērns lipina plastilīna figūriņas

kokku seadma veidot, sastādīt, salikt ∙ uus peaminister seab valitsust kokku jaunais premjerministrs veido valdību; programm on kokku seatud programma ir sastādīta

soetama v 1. iegādāties, sagādāt ∙ ta soetas endale jalgratta viņš iegādājās velosipēdu 2. dibināt, veidot ∙ perekonda soetama dibināt ģimeni

kokku tegema 1. (par skaitļiem) būt, veidot, kopā sanākt ∙ viis ja kümme teeb kokku viisteist pieci un desmit kopā ir piecpadsmit 2. nosmērēt, pārklāt ∙ värviga kokku tegema nosmērēt ar krāsu

`vormima v {`vormida, vormin} veidot, piešķirt formu, piešķirt veidolu ∙ lapsed vormivad liivalossi bērni veido smilšu pili; hakklihast vormiti pallikesed no maltās gaļas izveidoja bumbiņas; huuled liiguvad sõnu vormides lūpas kustas, veidojot vārdus; ühiskond vormib inimest sabiedrība veido cilvēku

`laskma v {`lasta, lasen} 1. ļaut ∙ ärge laske tal midagi rasket tõsta neļaujiet viņam celt neko smagu; sa ei lase teisi magada tu neļauj citiem gulēt 2. laist ∙ poiss laskis ämbri kaevu zēns ielaida spaini akā; kraanist vett laskma laist ūdeni no krāna; haige juurde ei lastud kedagi pie slimnieka nevienu nelaida 3. (skaņu) laist, radīt, veidot ∙ vilet laskma svilpot; ta laseb laulu viņš dzied; ta laseb juba ladusasti saksa keelt viņš jau tekoši laiž vāciski 4. skraidīt, skriet ∙ päev läbi lasksime kauplusi mööda visu dienu skraidījām pa veikaliem; ta laseb nagu orav rattas viņš skrien kā vāvere ritenī 5. likt, lūgt ∙ tädi laseb teid kõiki tervitada tante liek jūs visus sveicināt 6. šaut ∙ märki laskma šaut mērķī; ta laskis hoiatuspaugu õhku viņš izšāva brīdinājuma šāvienu gaisā

eel|arvestama v 1. veidot budžetu 2. veidot tāmi

hambuma v 1. veidot sakodienu 2. veidot sazobi ∙ jalgratta hammasrattad ja kett hambuvad velosipēda zobrati un ķēde veido sazobi

allieeruma v veidot aliansi

di`sainima v {di`sainida, disainin} veidot dizainu, dizainēt

helvestuma v sadalīties pārslās, veidot pārslas

häälestama v 1. skaņot ∙ kitarr tuleb ümber häälestada ģitāra jāpārskaņo; mandoliin on häälestamata mandolīna nav noskaņota 2. veidot noskaņu, noskaņot ∙ pessimistlikult häälestatud inimesed pesimistiski noskaņoti cilvēki; mahe valgus häälestas puhkuseks maiga gaisma noskaņoja uz atpūtu 3. noregulēt, noskaņot ∙ automaattreipinki häälestama noregulēt automātisko virpu; raadiovastuvõtja ei ole täpselt häälestatud radiouztvērējs nav precīzi noskaņots

kar`jäär a s {karjääri, kar`jääri, kar`jääre} karjera ◦ karjääriredel karjeras kāpnes ∙ karjääri tegema veidot karjeru; hiilgav karjäär spīdoša karjera; ta tegi seda karjääri pärast viņš to darīja karjeras dēļ

kuhjuma v 1. krāties ∙ liiv kuhjus luideteks smiltis sakrājās kāpās; kohustusi kuhjus aina juurde pienākumu krājās aizvien vairāk 2. sakrauties, veidot kaudzi, drūzmēties ∙ üksteise otsa kuhjunud jääpangad viens uz otra kaudzē sadrūzmējušies ledus gabali

prügitama v bruģēt, veidot segumu ∙ tellisepuruga prügitatud pargitee parka celiņš ar ķieģeļu šķembu segumu; prügitamata tänavad nebruģētas ielas

sise|kujundama v veidot interjeru, iekārtot interjeru

aja|lugu s 1. vēsture ◦ esiajalugu senvēsture; kultuuriajalugu kultūras vēsture ∙ soome-ugri rahvaste ajalugu somugru tautu vēsture; Eesti ajalugu Igaunijas vēsture 2. inf (iepriekš veikto darbību saraksts) vēsture ∙ maksete ajalugu maksājumu vēsture ∆ ajalugu tegema veidot vēsturi; sellest ajalugu vaikib par to vēsture klusē

lähis s {lähise, lähist, lähiseid} tuviene, pieeja, pievārte ∙ linna lähistel hakati parki rajama pilsētas tuvumā sāka veidot parku; vaenlane jõudis pealinna lähistele ienaidnieks nonāca galvaspilsētas pievārtē

pea a s {pea, pead, päid} 1. galva ◦ pealiigutus galvas kustība; peanahk galvas āda; peanoogutus galvas mājiens; pearätik galvas lakats ∙ pead pöörama pagriezt galvu; panin mütsi pähe uzliku cepuri galvā; pea käib ringi galva reibst; pead valutama lauzīt galvu; tal on endal silmad peas viņam pašam ir acis pierē 2. galva, prāts ◦ kavalpea viltnieks ∙ ta on hea peaga viņam ir laba galva; viska niisugune mõte peast izmet tādu domu no galvas; ta õppis luuletuse pähe viņš iemācījās dzejoli no galvas; rahva helgemad pead tautas gaišākie prāti 3. galva, vadītājs ◦ linnapea pilsētas galva ∙ kapten on laeva pea kapteinis ir kuģa galva 4. galva, galviņa, gals ∙ komeedi pea ja saba komētas galva un aste; nööpnõela pea kniepadatas galviņa; luust peaga jalutuskepp pastaigu spieķis ar kaula rokturi; kapsas hakkab juba pead looma kāposti jau sāk veidot galviņas 5. galva, sākums ∙ kolonni pea kolonnas galva; ajalehe pea laikraksta galva; sõnaraamatu artikli pea vārdnīcas šķirkļa galva 6. galva, vienība ∙ karjas on üle saja pea ganāmpulkā ir vairāk nekā simts galvu 7. vārpa ◦ viljapea labības vārpa ∙ rukis loob pead rudzi vārpo 8. sar stāvoklis, veids ∙ keedetud peast vārītā veidā; vanast peast vecumā; joobnud peast läheb ta riiakaks dzērumā viņš kļūst kašķīgs ∆ heast peast ne no šā, ne no tā; nagu puuga pähe saama dabūt kā ar mietu pa galvu; pead panti panema likt galvu ķīlā; pead silmusesse pistma bāzt galvu cilpā; pead tulle pistma bāzt galvu ugunī; kinnine pea cieta galva; lahtine pea gaiša galva; pead kaotama pazaudēt galvu; pead norgu laskma nokārt galvu; pead murdma lauzīt galvu; pead parandama lāpīt paģiras; pead pesema mazgāt galvu; pead segi ajama sagrozīt galvu ~ jaukt galvu; pead täis võtma piedzerties; pea ei võta nelien galvā; pea laiali otsas putra galvā; pea õigel kohal galva uz pleciem; pea peale kukkunud galvu saspiedis; pea peale pöörama apgriezt ar kājām gaisā; peast põrunud jucis; pähe andma sadot pa galvu ~ sakaut; pähe saama dabūt pa galvu ~ tikt sakautam; pähe kuluma iesēsties prātā; pähe lööma sakāpt galvā; pähe toppima iestāstīt; pähe torkama iešauties galvā; pähe võtma ieņemt galvā; üle pea ja kaela pa galvu pa kaklu

`võrdlema v {võrrelda, `võrdlen} 1. salīdzināt ∙ ta võrdleb koopiat originaaliga viņš salīdzina kopiju ar oriģinālu; tüdruku silmi võrreldakse taevatähtedega meitenes acis salīdzina ar zvaigznēm 2. val veidot salīdzināmās pakāpes