[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

`viis b s {viisi, `viisi, `viise} 1. veids, paņēmiens ◦ töötlemisviis apstrādes paņēmiens; väljendusviis izteiksmes veids ∙ see on parim viis teda toetada tas ir labākais veids, kā viņu atbalstīt; purjede kinnitamise mitmesugused viisid dažādi buru stiprināšanas paņēmieni; kõik on vana viisi viss ir pa vecam; ta rõõmustas lapse viisi viņš priecājās kā bērns 2. ieradums, paradums, mode ∙ kassil on laua peal käimise viis kaķim ir ieradums kāpt uz galda

`laad b s {laadi, `laadi, `laade} 1. veids, daba, raksturs ◦ mõttelaad domāšanas veids ∙ see on hoopis teist laadi raamat tā ir pavisam cita veida grāmata; laadilt lüürilised luuletused liriska rakstura dzejoļi 2. mūz skaņkārta, gamma

moodus s {mooduse, moodust, mooduseid} 1. veids, paņēmiens ∙ uus juukselõikuse moodus jauns matu griešanas veids 2. val izteiksme 3. mods

`liik a s {liigi, `liiki, `liike} 1. veids, šķira ◦ alaliik paveids; sõnaliik vārdšķira ∙ laual on kolm liiki küpsiseid uz galda ir trīs veidu cepumi 2. suga ◦ loomaliik dzīvnieku suga; taimeliik augu suga ∙ õpetus liikide tekkest mācība par sugu izcelšanos

menetlus s {menetluse, menetlust, menetlusi} 1. metode, veids, paņēmiens ◦ ravimenetlus ārstēšanas metode ∙ tehnoloogiliselt erinevad menetlused tehnoloģiski atšķirīgas metodes 2. jur process, procedūra, tiesvedība ◦ haldusmenetlus administratīvais process; pankrotimenetlus bankrota procedūra ∙ menetlusse võtma pieņemt izskatīšanai; menetlust algatama ierosināt tiesvedību; menetlust lõpetama izbeigt tiesvedību

`mest s {mesti, `mesti, `meste} 1. kompānija, bars, pulks ∙ löö meiega mesti nāc pie mums kompānijā; nad on ühes mestis viņi ir uz vienu roku 2. suga, veids ∙ igat mesti sulisid liigub ringi klīst te apkārt visādi blēži; mis mesti mees ta päriselt on? kas viņš īsti ir par vīru?

arendus s {arenduse, arendust, arendusi} attīstība, attīstīšana ◦ arendusprogramm attīstības programma; arendusprojekt attīstības projekts; arendustöö attīstības darbs ∙ süžee arendus sižeta attīstība; probleemi arendus on põnev veids, kā problēma ir attīstīta, ir aizraujošs

`mast b s {masti, `masti, `maste} 1. (spēļu kāršu) suga ∙ vaatasin kaarte: mastil polnud viga, ka trumpe oli apskatījos kārtis: sugai nebija ne vainas, bija arī trumpji 2. sar suga, veids ∙ nööbid olid kõik ühest mastist visas pogas bija viena veida

mood s {moe, moodi, moode} 1. mode ◦ kõrgmood augstā mode ∙ moodi minema nākt modē; mõni aasta tagasi olid need kingad moes pirms dažiem gadiem šīs kurpes bija modē; ta käib viimase moe järgi riides viņš ģērbjas pēc pēdējās modes 2. ieradums, paradums, mode ∙ tal on veider mood iseendaga rääkida viņam ir dīvaina mode runāt pašam ar sevi 3. izskats ∙ sa oled täna nii väsinud moega tu šodien izskaties tik saguris 4. veids ∙ seda ülesannet saab lahendada kahel moel šo uzdevumu var risināt divos veidos; las jääb kõik vanamoodi lai viss paliek pa vecam

pea a s {pea, pead, päid} 1. galva ◦ pealiigutus galvas kustība; peanahk galvas āda; peanoogutus galvas mājiens; pearätik galvas lakats ∙ pead pöörama pagriezt galvu; panin mütsi pähe uzliku cepuri galvā; pea käib ringi galva reibst; pead valutama lauzīt galvu; tal on endal silmad peas viņam pašam ir acis pierē 2. galva, prāts ◦ kavalpea viltnieks ∙ ta on hea peaga viņam ir laba galva; viska niisugune mõte peast izmet tādu domu no galvas; ta õppis luuletuse pähe viņš iemācījās dzejoli no galvas; rahva helgemad pead tautas gaišākie prāti 3. galva, vadītājs ◦ linnapea pilsētas galva ∙ kapten on laeva pea kapteinis ir kuģa galva 4. galva, galviņa, gals ∙ komeedi pea ja saba komētas galva un aste; nööpnõela pea kniepadatas galviņa; luust peaga jalutuskepp pastaigu spieķis ar kaula rokturi; kapsas hakkab juba pead looma kāposti jau sāk veidot galviņas 5. galva, sākums ∙ kolonni pea kolonnas galva; ajalehe pea laikraksta galva; sõnaraamatu artikli pea vārdnīcas šķirkļa galva 6. galva, vienība ∙ karjas on üle saja pea ganāmpulkā ir vairāk nekā simts galvu 7. vārpa ◦ viljapea labības vārpa ∙ rukis loob pead rudzi vārpo 8. sar stāvoklis, veids ∙ keedetud peast vārītā veidā; vanast peast vecumā; joobnud peast läheb ta riiakaks dzērumā viņš kļūst kašķīgs ∆ heast peast ne no šā, ne no tā; nagu puuga pähe saama dabūt kā ar mietu pa galvu; pead panti panema likt galvu ķīlā; pead silmusesse pistma bāzt galvu cilpā; pead tulle pistma bāzt galvu ugunī; kinnine pea cieta galva; lahtine pea gaiša galva; pead kaotama pazaudēt galvu; pead norgu laskma nokārt galvu; pead murdma lauzīt galvu; pead parandama lāpīt paģiras; pead pesema mazgāt galvu; pead segi ajama sagrozīt galvu ~ jaukt galvu; pead täis võtma piedzerties; pea ei võta nelien galvā; pea laiali otsas putra galvā; pea õigel kohal galva uz pleciem; pea peale kukkunud galvu saspiedis; pea peale pöörama apgriezt ar kājām gaisā; peast põrunud jucis; pähe andma sadot pa galvu ~ sakaut; pähe saama dabūt pa galvu ~ tikt sakautam; pähe kuluma iesēsties prātā; pähe lööma sakāpt galvā; pähe toppima iestāstīt; pähe torkama iešauties galvā; pähe võtma ieņemt galvā; üle pea ja kaela pa galvu pa kaklu

`sort s {sordi, `sorti, `sorte} 1. šķirne ◦ juustusort siera šķirne; roosisort rožu šķirne; sordiomadus šķirnes īpašība; sordiseeme šķirnes sēkla ∙ külmakindlad sordid salizturīgas šķirnes 2. veids, tips ∙ nelja sorti pirukad četru veidu pīrādziņi 3. šķira, labums ∙ teise sordi kaup otrās šķiras prece; kõrgema sordi jahu augstākā labuma milti

käsitlus|viis s apcerēšanas veids, interpretācijas veids

ekstreem|sport s ekstrēms sporta veids

eri|liik s īpašs veids, īpaša kategorija, īpaša klase

humaanne adj {humaanse, humaanset, humaanseid} humāns ∙ humaanne karistusviis humāns soda veids

kõne|viis s 1. val izteiksme ∙ kindel kõneviis īstenības izteiksme 2. runas veids

käitumine s {käitumise, käitumist, käitumisi} uzvedība ◦ käitumismall uzvedības modelis; käitumisviis uzvedības veids ∙ laste käitumine bērnu uzvedība; hea käitumise reeglid labas uzvedības noteikumi; molekuli käitumine lahuses molekulas uzvedība šķīdumā

levi|viis s izplatīšanās veids

mõtlemis|viis s domāšanas veids

mõtte|laad s domāšanas veids

mõtte|viis s domāšanas veids

suhtlus|viis s saziņas veids

tegu|viis s rīcība, rīcības veids ∙ säärast teguviisi ma heaks ei kiida tādu rīcību es neatzīstu

vigane b adj {vigase, vigast, vigaseid} 1. kļūdains ∙ vigane mõtlemisviis kļūdains domāšanas veids; ta räägib vigast soome keelt viņš runā kļūdainā somu valodā 2. bojāts ∙ vigased hambad vajavad parandamist bojātiem zobiem nepieciešama labošana; vigane tool bojāts krēsls 3. kropls ∙ vigane inimene kropls cilvēks

ütlemine s {ütlemise, ütlemist, ütlemisi} 1. runa, runas veids ∙ ta oli väga järsk oma ütlemistes viņš bija ļoti ass savā runā; lugemisel nautisin kirjaniku toredat ütlemist lasot baudīju rakstnieka jauko runas veidu 2. izrunāšanās ∙ see oli täiesti taktitu ütlemine tā bija pavisam netaktiska izrunāšanās 3. rāšanās, bāršanās ∙ laste pärast tuli pererahvaga ütlemist bērnu dēļ bija jāsarāj ģimene; küsi isalt luba, muidu tuleb jälle ütlemist paprasi tēvam atļauju, citādi atkal būs bāršanās 4. teiciens ∙ rahvapärased ütlemised tautā lietoti teicieni

artikkel s {artikli, artiklit, artikleid} 1. raksts ◦ teadusartikkel zinātnisks raksts ∙ ta kirjutas pikema artikli viņš uzrakstīja garāku rakstu 2. šķirklis ∙ entsüklopeedia artikkel enciklopēdijas šķirklis 3. jur (starptautiskajos tiesību dokumentos) pants ∙ konventsiooni artiklid konvencijas panti 4. ekon artikuls, preces veids ∙ tehases valmistatakse üle 40 artikli kaupu rūpnīcā ražo vairāk nekā 40 veidu preces 5. ekon (grāmatvedībā) pozīcija ◦ kuluartikkel izdevumu pozīcija; tuluartikkel ieņēmumu pozīcija 6. val artikuls ∙ inglise keele artiklid angļu valodas artikuli; umbmäärane artikkel nenoteiktais artikuls

esitus s {esituse, esitust, esitusi} 1. attēlojums, atveidojums ∙ ajaloo esitus õpikus vēstures attēlojums mācību grāmatā 2. izpildījums, atskaņojums ◦ esitusviis izpildījuma veids ∙ laulutsükkel meeskoori esituses dziesmu cikls vīru kora izpildījumā

`haarama v {haarata, `haaran} 1. tvert ∙ tangidega haarama satvert ar stangām; haaras pliiatsi ja hakkas kirjutama satvēra zīmuli un sāka rakstīt 2. kampt ∙ koer haaras kondi suhu suns pakampa kaulu mutē 3. sagrābt, pārņemt ∙ võimu haarama sagrābt varu; teda haaras hirm viņu sagrāba bailes; leegid haarasid tallikatuse liesmas pārņēma staļļa jumtu 4. aizraut ∙ haarav spordiala aizraujošs sporta veids; see töö haaras mind šis darbs mani aizrāva 5. mil ielenkt ∆ härjal sarvist haarama ķerties vērsim pie ragiem; ohje enda kätte haarama ņemt grožus savās rokās; sõnasabast kinni haarama pieķerties vārdiem

kasutus a s {kasutuse, kasutust, kasutusi} 1. lietojums, lietošana, izmantošana ◦ kasutusala lietojuma joma; kasutusjuht lietojuma gadījums; kasutusnäide lietojuma piemērs; kasutusotstarve lietojuma mērķis; kasutusviis lietojuma veids ∙ eesti keele kasutus igauņu valodas lietojums; toimetuse kasutuses oli kolm tuba izdevniecības lietošanā bija trīs istabas; uut tehnoloogiat kasutusele võtma sākt jaunas tehnoloģijas lietošanu; mõnedes riikides on kasutusele võetud peretoetuse süsteem dažās valstīs ieviesta ģimenes pabalstu sistēma; konstruktsioon on kohati kasutusel konstrukcija vietām tiek lietota 2. ekspluatācija ∙ maja on kasutusse võetud 1961. aastal māja ir pieņemta ekspluatācijā 1961. gadā

`selts s {seltsi, `seltsi, `seltse} 1. biedrība ◦ jahiselts mednieku biedrība; kultuuriselts kultūras biedrība; looduskaitseselts dabas aizsardzības biedrība; üliõpilasselts studentu biedrība ∙ seltsi juhatus biedrības valde; asutati uus selts tika nodibināta jauna biedrība 2. sabiedrība, uzņēmums ◦ aktsiaselts akciju sabiedrība; kindlustusselts apdrošināšanas sabiedrība ∙ seltsi põhikiri sabiedrības statūti 3. sabiedrība, kompānija ◦ inimselts cilvēku sabiedrība ∙ mulle pole seltsi tarvis man sabiedrība nav vajadzīga 4. sar kompānija, bars ∙ seltsist maha jääma atpalikt no kompānijas 5. sar veids, šķirne ∙ pargis kasvab mitut seltsi puid parkā aug vairāku šķirņu koki 6. biol rinda, kārta ◦ alamselts apakšrinda, apakškārta; ülemselts virsrinda, virskārta

väljendus s {väljenduse, väljendust, väljendusi} 1. izpausme ∙ sisu ja väljenduse kooskõla satura un izpausmes saskaņa; viha otsis väljendust pisarates naids meklēja izpausmi asarās 2. izteikšanās ∙ kõneleja oli aeglase väljendusega runātājs izteicās lēni 3. izteiksme ◦ väljendusvahend izteiksmes līdzeklis; väljendusviis izteiksmes veids ∙ kui palju teeb see rahalises väljenduses? cik daudz tas būs naudas izteiksmē? 4. izteiciens ∙ ta armastas kasutada ladinakeelseid väljendusi viņam patika lietot latīniskus izteicienus

`värk s {värgi, `värki, `värke} 1. sar lieta ∙ arvuti on ikka üks vägev värk dators tomēr ir viena laba lieta; kunst on üks keeruline värk māksla ir viena sarežģīta lieta 2. sar veids ∙ ta kasvatab igat värki aedvilju viņš audzē visu veidu dārzeņus 3. sar mehānisms, verķis ∙ sahtlis oli igasuguseid riistu ja värke atvilktnē bija dažādi rīki un verķi; roostetanud värgiga kell pulkstenis ar bojātu mehānismu

peegeldus s {peegelduse, peegeldust, peegeldusi} 1. spoguļattēls ∙ eseme peegeldus peeglis priekšmeta spoguļattēls 2. atspoguļojums ∙ igasugune kunstiliik on reaalse maailma peegeldus jebkurš mākslas veids ir reālās pasaules atspoguļojums 3. atstarošanās, refleksija

`plaan s {plaani, `plaani,`plaane} 1. plāns ◦ arenguplaan attīstības plāns; tegevusplaan rīcības plāns; äriplaan biznesa plāns ∙ tal on hiilgav plaan viņam ir spīdošs plāns; see plaan on teostamatu šis plāns ir nerealizējams; plaani korrigeerima koriģēt plānu 2. plāns, saraksts, grafiks ◦ sõiduplaan kustības saraksts ∙ eksamite plaan eksāmenu plāns; rongid väljuvad plaani järgi vilcieni kursē pēc saraksta 3. plāns, plānojums, shēma ◦ detailplaan detaļplānojums ∙ topograafiline plaan topogrāfiskais plāns; maja plaan mājas plāns 4. skatījums, aspekts ∙ ta käsitleb nähtust ajaloolises plaanis viņš aplūko parādību vēsturiskā skatījumā 5. (izvietojums, attēlojuma veids) plāns ◦ esiplaan priekšplāns ∙ meest filmiti suures plaanis vīrieti filmēja tuvplānā; perekond jäi teisele plaanile ģimene palika otrā plānā 6. sar skats, izskats ∙ plaani poolest ta mulle meeldib no skata viņš man patīk; poeg on oma isa plaani dēls ir līdzīgs savam tēvam ∆ plaani pidama kalt plānus ~ flirtēt; plaani välja andma līdzināties

visa adj {visa, visa, visasid} 1. sīksts, sīvs, noturīgs ∙ temas on isaisade visa verd viņā rit tēvutēvu sīkstās asinis; väike ja visa rahvas maza un sīksta tauta; vaenlane osutas visa vastupanu ienaidnieks izrādīja sīvu pretošanos; eelarvamused on visad püsima aizspriedumi ir sīksti un noturīgi 2. neatlaidīgs ∙ ta on oma töös ülimalt visa viņš savā darbā ir ļoti neatlaidīgs; visa võitleja neatlaidīgs cīnītājs 3. gauss, lēns, pamazām notiekošs ∙ kevad oli visa tulema pavasaris nāca gausi; umbrohi on visa kaduma nezāles izzūd lēni; mõtteviis on visa muutuma domāšanas veids mainās lēni