[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

ajama v 1. dzīt ∙ ta ajab poissi tööle viņš dzen zēnu darbā 2. dzīt, veidot ∙ läbi metsa tuli ajada siht cauri mežam bija jāizdzen stiga; kartulivagusid ajama dzīt kartupeļu vagas; ta ajab triikrauaga viigid pükstesse viņš ar gludekli ieveido biksēs buktes 3. radīt, veidot ∙ õlu ajab vahtu alus puto; suitsu ajama dūmot; pott ajab auru no katla nāk garaiņi 4. pārveidot, padarīt ∙ plaanid segi ajama izjaukt plānus; juuksed sassi ajama sajaukt matus; tööasjad korda ajama savest kārtībā darba lietas; vett keema ajama uzvārīt ūdeni; sepp ajas raua tulipunaseks kalējs sakarsēja dzelzi ugunīgi sarkanu; vaadake, et te maja põlema ei aja raugieties, lai jūs neaizdedzinātu māju 5. organizēt, kārtot ∙ äri ajama nodarboties ar biznesu; asju ajama kārtot lietas 6. novirzīt ∙ midagi teise süüks ajama novelt atbildību par kaut ko uz otru 7. izraisīt ∙ aspiriin ajab higistama aspirīns izraisa svīšanu 8. (par ķermeni) mainīt novietojumu ∙ istukile ajama piecelt sēdus; jalule ajama piecelt kājās; põlvili ajama nospiest uz ceļiem; kartulivõtjail polnud aega selga sirgu ajada kartupeļu racējiem nebija laika iztaisnot muguru 9. (par augiem) dzīt, audzēt ∙ puu ajab juured koks dzen saknes; õunapuud hakkavad õisi ajama ābelēs sāk plaukt ziedi 10. dzīt, braukt, laist ∙ auto garaaži ajama iebraukt automašīnu garāžā; karile ajama uzskriet sēklī; ta hüppas sadulasse ja ajas otse üle põldude viņš ielēca seglos un laida taisni pāri laukiem 11. dzīt, sekot ∙ koer ajab jälgi suns dzen pēdas; lugemisel näpuga järge ajama lasot vilkt līdzi ar pirkstu 12. (par viedokli) dzīties, turēties ∙ alati ei saa oma tahtmist ajada vienmēr nevar dzīties tikai pēc tā, ko tu gribi; mehed ajasid visalt oma joont vīri stingri turējās pie sava 13. runāt, pļāpāt ∙ juttu ajama aprunāties; mis sa ajad ko tu mels 14. dzīt, skūt ∙ habet ajama dzīt bārdu; pea paljaks ajama noskūt kailu galvu 15. dzīt, pārtvaicēt, destilēt ∙ puskarit ajama dzīt kandžu; põlevkivist aetud õli no degakmens destilēta eļļa

ees|kuju s priekšzīme, piemērs, paraugs ∙ eeskuju näitama rādīt priekšzīmi; kellegi eeskuju järgima sekot kāda priekšzīmei; hea eeskuju labs paraugs

elu s {elu, elu, elusid} 1. dzīvība ∙ elu tekkimine maakeral dzīvības izcelšanās uz zemes; ta elu on ohus viņa dzīvība ir briesmās; elu ja surma küsimus dzīvības un nāves jautājums; ellu jääma palikt dzīvam; see tõi elu unisesse seltskonda tas miegainajā sabiedrībā ienesa dzīvību 2. dzīve, mūžs ◦ eraelu privātā dzīve; perekonnaelu ģimenes dzīve ∙ lühike elu īsa dzīve; elu mõte dzīves jēga; elu on ilus dzīve ir skaista; küll elu teda õpetab gan dzīve viņu izmācīs; elu möödub kiiresti dzīve paiet ātri; ta ei tee seda eluski viņš nemūžam to nedarīs; ma pole elu sees seda teinud es to nekad mūžā neesmu darījis; eluks ajaks uz mūžu ∆ ellu kutsuma radīt, nodibināt; elu eest visiem spēkiem; elu põletama dedzināt dzīvi; elu sisse puhuma iedvest dzīvību; elu täis ajama sadusmot; elu saab täis kāds sadusmojas

hammas s {`hamba, hammast, `hambaid} 1. zobs ◦ piimahammas piena zobs; ajahammas laika zobs ∙ hooldatud hambad kopti zobi; lagunenud hambad bojāti zobi; lapsel tulevad hambad bērnam nāk zobi; ta pomiseb läbi hammaste viņš murmina caur zobiem; hambaid kiristama griezt zobus; rooste hambad närivad masinaid rūsas zobi saēd mašīnas; vastu hambaid andma sadot pa zobiem 2. zobs, izvirzījums, robs ◦ saehammas zāģa zobs ∙ hammasrattal on mõned hambad kulunud zobratam daži zobi ir nodiluši; nuga on hambaid täis nazis ir vienos robos ∆ hamba alla panema likt uz zoba; hammaste vahele sattuma tikt zobos; hambad sügelevad mēle niez; hambaid näitama rādīt zobus; hambaid risti suruma sakost zobus; hambaid varna panema kārt zobus vadzī; hambasse puhuma melst; hammast ihuma trīt zobus; läbi hammaste caur zobiem; hammas ei hakka peale nevar tikt galā

inetu adj {inetu, inetut, inetuid} 1. neglīts ∙ inetu käekiri neglīts rokraksts; inetu tüli neglīta ķilda 2. neglīti ∙ keelt näidata on inetu rādīt mēli ir neglīti

juhatama v 1. (par virzienu) rādīt, vadīt ∙ teed juhatama rādīt ceļu; mees läks juhatatud suunas vīrietis gāja norādītajā virzienā 2. (norisi, organizāciju) vadīt ∙ koosolekut juhatama vadīt sapulci; orkestrit juhatama vadīt orķestri

kalestama v 1. nocietināt, padarīt saltu ∙ südant kalestama nocietināt sirdi 2. tehn cietināt, rūdīt ∙ kalestatud teras rūdītais tērauds

karastama v 1. rūdīt ∙ terast karastama rūdīt tēraudu; sport karastab organismi sports norūda organismu 2. spirdzināt ∙ õhtune jahedus karastas palava päeva järel vakara dzestrums spirdzināja pēc karstās dienas

`kihv s {kihva, `kihva, `kihvi} ilknis ∙ suurte kihvadega kult kuilis ar lieliem ilkņiem ∆ kihva keerama aprīt ~ salaist grīstē; kihvu näitama rādīt zobus

kontras`teerima v {kontras`teerida, kontrasteerin} kontrastēt, radīt kontrastu

kõvastama v 1. cietināt 2. rūdīt

käsi s {`käe, `kätt, käsi} roka ∙ vasak käsi kreisā roka; käega näitama rādīt ar roku; tal on sepa käed viņam ir kalēja rokas; metrood ehitasid tuhanded käed tūkstošiem roku būvēja metro; tulevik on meie endi kätes nākotne ir mūsu pašu rokās; siia metsade taha vaenlase käsi ei ulatunud šeit, aiz mežiem, ienaidnieka roka nesniedzās; teoses on märgata toimetaja kätt darbā ir manāma redaktora roka; ta palus vanematelt tütre kätt viņš lūdza vecākiem meitas roku; ta pannakse istuma peoperemehe paremale käele viņu noliek sēdēt pie svētku saimnieka labās rokas; paremat kätt pa labi roki ∆ kuidas käsi käib? kā sokas?; abistavat kätt ulatama sniegt palīdzīgu roku; kahe käega ar abām rokām; kerge käega ar vieglu roku; käega katsuda olema būt rokas stiepiena attālumā; käega lööma atmest ar roku; käsi ei tõuse roka neceļas; käsi rüpes hoidma turēt rokas klēpī; kätel kandma nēsāt uz rokām; kätt proovima iemēģināt roku; kätt tõstma pacelt roku; käed on puhtad rokas ir tīras; käsi määrima smērēt rokas; tühjade kätega tukšām rokām; ühe käega andma, teisega võtma ar vienu roku dot, ar otru ņemt

`laskma v {`lasta, lasen} 1. ļaut ∙ ärge laske tal midagi rasket tõsta neļaujiet viņam celt neko smagu; sa ei lase teisi magada tu neļauj citiem gulēt 2. laist ∙ poiss laskis ämbri kaevu zēns ielaida spaini akā; kraanist vett laskma laist ūdeni no krāna; haige juurde ei lastud kedagi pie slimnieka nevienu nelaida 3. (skaņu) laist, radīt, veidot ∙ vilet laskma svilpot; ta laseb laulu viņš dzied; ta laseb juba ladusasti saksa keelt viņš jau tekoši laiž vāciski 4. skraidīt, skriet ∙ päev läbi lasksime kauplusi mööda visu dienu skraidījām pa veikaliem; ta laseb nagu orav rattas viņš skrien kā vāvere ritenī 5. likt, lūgt ∙ tädi laseb teid kõiki tervitada tante liek jūs visus sveicināt 6. šaut ∙ märki laskma šaut mērķī; ta laskis hoiatuspaugu õhku viņš izšāva brīdinājuma šāvienu gaisā

looma v {luua, loon} 1. radīt, veidot ∙ lind on loodud lendama putns ir radīts, lai lidotu; muljet looma radīt iespaidu; need saapad on mulle nagu loodud šie zābaki man ir kā radīti 2. riest ∙ kangast looma riest audumu 3. sar pielēkt, kļūt saprotamam ∙ ma ju seletasin sulle – kas sul ikka ei loo? es taču tev skaidroju – tev vēl arvien nepielec?

nägu s {`näo, nägu, nägusid} 1. seja, ∙ nooruslik nägu jauneklīga seja; kortsus nägu grumbaina seja; poeg on väga isa nägu dēls ir ļoti līdzīgs tēvam; ta läks näost punaseks viņš nosarka; sul pole oma nägu peas tu neesi savā sejā; nägudeni! uz redzi! 2. seja, vaigs ∙ näost kahvatu bālu vaigu; kuu nägu mēness vaigs 3. seja, sejas izteiksme ∙ hapu nägu skāba seja; tähtis nägu peas sataisījis svarīgu seju; laps teeb peegli ees nägusid bērns pie spoguļa vaibstās; tal on näost näha, et valetab viņam sejā redzams, ka melo 4. seja, skats, izskats ∙ linna nägu on tundmatuseni muutunud pilsētas seja ir mainījusies līdz nepazīšanai; maja on ehitatud näoga vastu tänavat māja ir celta ar skatu pret ielu; näo poolest ilusad õunad no skata skaisti āboli 5. sar seja, cilvēks, tips ∙ seal on uusi nägusid, keda ma veel ei tunne tur ir jaunas sejas, ko es vēl nepazīstu; igasuguseid kahtlasi nägusid liigub ringi visādi šaubīgi tipi staigā apkārt ∆ head nägu tegema rādīt laipnu seju; nägu täis sõimama nolamāt pēdējiem vārdiem; nägu täis tõmbama piedzerties; näkku viskama iemest sejā; näkku sülitama iespļaut sejā; näole tulema rādīties acīs; näost näkku vaigu vaigā; näost ära vajuma pārvērsties sejā; nägu näitama parādīties; oma näo järgi pēc sava ģīmja un līdzības; pikk nägu garš ģīmis

`näitama v {näidata, `näitan} rādīt ∙ ta näitab sõbrale fotot viņš rāda draugam fotogrāfiju; kell näitab kaksteist pulkstenis rāda divpadsmit; keelt näitama rādīt mēli; ma sulle näitan! es tev rādīšu!

ette näitama 1. uzrādīt ∙ sõidupiletit ette näitama uzrādīt braukšanas biļeti 2. rādīt priekšā ∙ õpetaja näitas harjutuse ette skolotājs parādīja priekšā vingrojumu

välja näitama 1. izrādīt ∙ hirmu ei tohi välja näidata bailes nedrīkst izrādīt 2. sar rādīt, parādīt, izrādīt ∙ näita aga välja, mida sa ostsid rādi nu, ko tu nopirki

`näpp s {näpu, `näppu, `näppe} (rokas) pirksts ∙ näpp on paistes pirksts ir pietūcis; ära näita näpuga nerādi ar pirkstu; mina pole teda näpugagi puutunud es viņam neesmu ne pirkstu piedūris; raamat näpus grāmata rokā ∆ näpu otsast võtta pa rokai; näppe külge ajama palaist rokas; näppe kõrvetama apdedzināt pirkstus; näppude peale vaatama skatīties uz pirkstiem; näppu imema sūkāt īkšķi; näppu külge panema piedurt pirkstu; kellegi näpud on mängus kāds ir pielicis savu roku; näpud on põhjas būt tukšā; näpuga näitama rādīt ar pirkstu; näppe määrima smērēt pirkstus; näpud on puhtad rokas ir tīras; pikad näpud gari nagi; võta näpust! nekā nebija!; pikanäpumees zaglis

osutama v 1. rādīt, norādīt ∙ laps osutas sõrmega metsa poole bērns rādīja ar pirkstu uz mežu; magnetnõel osutab põhja magnētadata rāda ziemeļus 2. izrādīt, parādīt ∙ huvi osutama izrādīt interesi; ta ei osutanud soovi lahkuda viņš neizrādīja vēlmi doties projām 3. sniegt ∙ teenet osutama sniegt pakalpojumu; abi osutama palīdzēt

põhjustama v 1. izraisīt ∙ mis põhjustas tulekahju? kas izraisīja ugunsgrēku?; valu põhjustama izraisīt sāpes; see võib põhjustada plahvatuse tas var radīt sprādzienu 2. dot iemeslu ∙ palju vaidlusi põhjustanud probleem problēma, kas devusi iemeslu daudziem strīdiem

rajama v 1. celt, veidot, ierīkot ∙ linn on rajatud jõe äärde pilsēta ir uzcelta upes malā; rajasime puuviljaaia ierīkojām augļu dārzu; endale teed rajama lauzt sev ceļu 2. dibināt, veidot, radīt ∙ uut ühiskonda rajama dibināt jaunu sabiedrību; oma perekonda rajama dibināt savu ģimeni 3. dibināt, balstīt ∙ kirjanik on oma teose rajanud tegelikele sündmustele rakstnieks savu darbu ir balstījis uz patiesiem notikumiem

`seadma v {`seada, sean} 1. likt, kārtot, novietot ∙ ta seadis toolid seina äärde ritta viņš salika krēslus rindā pie sienas; perenaine seab taldrikuid lauale saimniece kārto šķīvjus uz galda; eeskujuks seadma rādīt kā piemēru; korda seadma savest kārtībā 2. uzvest, inscenēt ∙ näidendit lavale seadma uzvest lugu 3. taisīties, posties ∙ külalised seadsid lahkuma ciemiņi taisījās doties projām 4. mūz aranžēt ∙ ta seadis paar rahvalaulu orkestrile viņš aranžēja orķestrim pāris tautas dziesmas

sigitama v 1. radīt, apaugļot ∙ nad on sigitanud ainult andekaid lapsi viņi ir radījuši tikai talantīgus bērnus 2. radīt, izraisīt ∙ niisugune jutt sigitab vaenu tādas runas rada naidu

`slaid s {slaidi, `slaidi, `slaide} 1. slaids ∙ slaide näitama rādīt slaidus 2. diapozitīvs

sünergia s {sünergia, sünergiat, sünergiaid} sinerģija ∙ sünergiat looma radīt sinerģiju

sünnitama v 1. dzemdēt ∙ ta sünnitas poja viņa dzemdēja dēlu 2. radīt, izraisīt ∙ riidu sünnitama izraisīt strīdus

takistama v traucēt, apgrūtināt, radīt šķēršļus ∙ ära takista teisi töötamast netraucē citiem strādāt; tolm takistab hingamist putekļi apgrūtina elpošanu; soe ilm takistab loomade talveunne jäämist siltais laiks neļauj zvēriem doties ziemas guļā

tegema v {teha, teen} 1. taisīt, gatavot, veidot ∙ süüa tegema taisīt ēst; lapsed teevad lumememme bērni taisa sniegavīru; parketti tehakse tammest parketu taisa no ozola; otsust polnud kerge teha izlemt nebija viegli; ärge tehke lärmi! netaisiet traci!; talle meeldib nalja teha viņam patīk taisīt jokus; juttu tegema runāt 2. rīkot, organizēt ∙ tegime ekskursiooni saarele noorganizējām ekskursiju uz salu 3. sagādāt, radīt, darīt ∙ mulle teeb homne eksam tõsist muret rītdienas eksāmens man sagādā nopietnas raizes; see teeb mulle rõõmu tas mani priecē 4. darīt, rīkoties ∙ võib-olla tegin ma valesti? varbūt es rīkojos nepareizi?; ta oskas juba tantsida ja tegi seda meeleldi viņš jau prata dejot un darīja to labprāt; see pole kahjuks meie teha tas diemžēl nav mūsu ziņā; mis su tervis teeb? kā tev ar veselību? 5. veikt, izdarīt ∙ tegin sammukese kõrvale paspēru solīti sāņus; tegime järvele ringi peale apmetām loku ap ezeru; tegime ettevalmistusi külaliste vastuvõtuks gatavojāmies ciemiņu uzņemšanai; ta tegi mulle karuteene viņš izdarīja man lāča pakalpojumu 6. nodarboties ∙ sporti tegema nodarboties ar sportu 7. padarīt, pataisīt ∙ see muusika teeb mind kurvaks šī mūzika padara mani skumju; nad tahtsid mind vargaks teha viņi gribēja pataisīt mani par zagli; ämm tegi minia elu põrguks vīramāte padarīja vedeklas dzīvi par elli; politsei ei ole veel tapetu isikut kindlaks teinud policija vēl nav noskaidrojusi nogalinātā personu 8. taisīties ∙ tehke, et kaote! taisieties, ka tiekat! 9. likties, izlikties ∙ tegin, nagu õpiksin izlikos, ka mācos; ta ei tee teadmagi viņš neliekas ne zinis 10. (par skaitļiem) būt, sanākt, veidot ∙ kui meie rahaks ümber arvestada, teeb see viissada pārrēķinot mūsu naudā, tas būs piecsimt 11. (izkārnīties) taisīt ∙ laps teeb veel püksi bērns vēl taisa biksēs

ette tegema 1. uztaisīt priekšā ∙ jõele tehti pais ette upē uztaisīja aizsprostu 2. rādīt priekšā ∙ treener tegi harjutuse ette treneris parādīja priekšā vingrojumu 3. izdarīt kaut ko iepriekš ∙ tööpäevi ette tegema nostrādāt darbadienas iepriekš

tekitama v radīt, izraisīt ∙ rahulolematust tekitama izraisīt neapmierinātību; mikroobide tekitatud haigus mikrobu izraisīta slimība; ta tekitas teisele kergeid kehavigastusi viņš radīja otram vieglus miesas bojājumus

teras s {terase, terast, teraseid} tērauds ◦ terasdetail tērauda detaļa; teraskest tērauda korpuss; terasleht tērauda loksne; terastraat tērauda stieple ∙ roostevaba teras nerūsējošais tērauds; terast karastama rūdīt tēraudu; terasest traat tērauda stieple; terasest närvid dzelzs nervi

tooma v {tuua, toon} 1. atgādāt, atnest, atvest ∙ too poest piima ja leiba! atnes no veikala pienu un maizi!; lained tõid paadi randa viļņi iznesa laivu krastā; häid uudiseid tooma nest labas ziņas; direktor tõi kooli uusi tuuli direktors ienesa skolā jaunas vēsmas; siia toob asfalttee šurp ved asfaltēts ceļš; tooge ta ometi mõistuse juurde! vediet taču viņu pie prāta!; lavale tooma iestudēt 2. izņemt, izvilkt, atklāt ∙ ta tõi sahtlist nähtavale paksu klade viņš izvilka no atvilktnes biezu kladi; arhiividest päevavalgele toodud materjal no arhīviem dienas gaismā izvilkts materiāls 3. izdot, izdvest ∙ ta tõi kuuldavale sügava ohke viņš izdvesa smagu nopūtu 4. sagādāt, nest ∙ arvati, et soo ei too mingit tulu tika uzskatīts, ka purvs nenes nekādus ienākumus; ükski rohi ei toonud haigele kergendust nevienas zāles nenesa slimniekam atvieglojumu; ohvreid tooma nest upurus 5. publicēt, sniegt, minēt ∙ ajaleht toob mitmesuguseid sõnumeid laikraksts sniedz dažādas ziņas; näiteid tooma minēt piemērus 6. radīt, dzemdēt, atnest ∙ ta tahab, et naine talle poja tooks viņš grib, lai sieva dzemdē viņam dēlu; kass tõi pojad kaķene atnesa bērnus

kaasa tooma 1. nest līdzi, vest līdzi ∙ koeri on keelatud randa kaasa tuua suņus aizliegts vest līdzi uz pludmali; tuul tõi kaasa magusat lillelõhna vējš nesa līdzi saldu puķu smaržu 2. nest līdzi, izraisīt, radīt ∙ üks avastus on teise kaasa toonud viens atklājums ir radījis otru

valetama v 1. melot ∙ ära valeta mulle! nemelo man!; kes valetab, see varastab kas melo, tas zog 2. rādīt nepareizi ∙ kraadiklaas valetab termometrs rāda nepareizi; kell veidi valetab pulkstenis rāda nedaudz nepareizi

vallandama v 1. atlaist, atbrīvot ∙ ta vallandati töölt viņu atlaida no darba; poiss vallandas koera ketist zēns atlaida suni no ķēdes 2. izraisīt, radīt ∙ ootamatu teade vallandas paanika negaidītā ziņa izraisīja paniku; südamevalu vallandas pisarad sirdssāpes izraisīja asaras

ässitama v 1. rīdīt ∙ ta ässitas koera viņš rīdīja suni 2. kūdīt, musināt ∙ kuriteole ässitama kūdīt uz noziegumu; töölisi ässitati streigile strādniekus musināja uz streiku