?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 12 artiklit
kavatsus`lik adj {kavatsusliku, kavatsus`likku, kavatsus`likke} iecerēts, apzināts ∙ hilinemine oli täiesti kavatsuslik kavējums bija pilnībā apzināts
kujutlus s {kujutluse, kujutlust, kujutlusi} 1. priekšstats ∙ visuaalsed kujutlused vizuāli priekšstati; sellest on mul ähmane kujutlus par to man ir miglains priekšstats 2. iedoma ∙ kujutluse vili iedomu auglis; kujutlused võivad tekkida nii tahteliselt kui tahtmatult iedomas var rasties gan apzināti, gan neapzināti 3. iztēle ∙ kirjeldused kaugetest maadest virgutasid mu kujutlust tālu zemju apraksti rosināja manu iztēli
sihi`lik adj {sihiliku, sihi`likku, sihi`likke} tīšs, apzināts ∙ sihilik tegu tīša rīcība
sihilikult adv tīši, apzināti ∙ ta valetab sihilikult viņš apzināti melo
tahteline adj {tahtelise, tahtelist, tahtelisi} gribas vadīts, apzināts ∙ tahteline tegevus gribas vadīta darbība
taht`lik adj {tahtliku, taht`likku, taht`likke} apzināts, tīšs ∙ tahtlik vale apzināti meli; tahtliku kaotuse puhul võistkond diskvalifitseeritakse tīša zaudējuma gadījumā komandu diskvalificē
tahtlikult adv apzināti, tīši ∙ tahtlikult valetama tīši melot
taotlus`lik adj {taotlusliku, taotlus`likku, taotlus`likke} apzināts, tīšs
tead`lik adj {teadliku, tead`likku, tead`likke} 1. apzināts ∙ teadlik vale apzināti meli; teadlik kontroll liigutuste üle apzināta kustību kontrole 2. apzinīgs ◦ eneseteadlik pašapzinīgs ∙ teadlik kodanik apzinīgs pilsonis 3. informēts, zinošs ∙ olen sellest teadlik esmu par to informēts
teadlikult adv apzināti ∙ ta riskis teadlikult viņš riskēja apzināti
teadvalt adv 1. zinīgi, zinoši 2. apzināti, tīši ∙ teadvalt valede andmete levitamine apzināta nepatiesu ziņu izplatīšana
venitama v 1. stiept ∙ kummi venitama stiept gumiju; pilti venitama pastiept attēlu; venitatud vormid izstieptas formas; artikkel tuleks pikemaks venitada raksts būtu jāpastiepj garāks; harjutuse eesmärk on venitada seljalihaseid vingrinājuma mērķis ir izstiept muguras muskuļus; rasked kõrvarõngad venitasid kõrvu smagi auskari nostiepa ausis; suure vaevaga venitati kivi mäele tagasi ar lielām pūlēm akmeni uzstiepa atpakaļ kalnā; eksamihindeks venitasin kuidagi kolme eksāmena atzīmi tomēr izvilku uz trijnieku; ta rääkis mõtlikult, sõnu venitades viņš runāja domīgi, stiepjot vārdus 2. vilkt, stiept ∙ laps venitas kampsunit allapoole bērns novilka jaku uz leju; kohtuasja venitati meelega lietas izskatīšanu apzināti ievilka garumā; kuidagiviisi venitas ta oma tööpäeva õhtusse kaut kā viņš novilka savu darbadienu līdz vakaram; mehed venitasid end ehitusplatsi poole vīri vilkās būvlaukuma virzienā; “noh, olgu,” venitas poiss läbi hammaste “nu, labi,” zēns novilka caur zobiem 3. kavēt, ievilkt, novilcināt ∙ üüriline venitab maksmisega īrnieks kavē maksājumus 4. plest ∙ ta venitas haigutades suu pärani žāvājoties viņš atpleta muti līdz galam; uudist kuuldes venitas tüdruk silmad pärani dzirdot jaunumu, meitenes acis izpletās
