[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

`jooksma v {`joosta, jooksen} 1. skriet ∙ laps jooksis emale vastu bērns skrēja mātei pretī; pilved jooksevad üle taeva mākoņi skrien pār debesīm; aeg jookseb laiks skrien 2. skraidīt ∙ ta jookseb arstide vahet viņš skraida pie ārstiem 3. tecēt, plūst ∙ pisarad jooksid üle põskede asaras tecēja pār vaigiem; jõed jooksevad merre upes plūst uz jūru; ämber jookseb spainis tek; nina hakkas verd jooksma deguns sāka asiņot 4. (noteiktā virzienā) stiepties, iet ∙ vaod jooksevad sirgelt üle põllu vagas stiepjas taisni pāri laukam 5. sar veikties, nākt ∙ töö jookseb ladusalt darbs veicas raiti; raha jookseb nauda nāk

kartul s {kartuli, kartulit, kartuleid} (Solanum tuberosum) kartupelis ∙ kartulid keevad kartupeļi vārās; siin kasvab varane kartul šeit aug agrie kartupeļi; mundris kartulid kartupeļi mundierī; nina nagu kartul deguns kā kartupelis

kinni adv 1. ciet ∙ aken on kinni logs ir ciet; silmad vajusid kinni acis slīga ciet; kraav aeti kinni grāvi aizbēra; nina on kinni deguns ir ciet; jõgi külmus kinni upe aizsala; arst käskis hinge kinni pidada ārsts lika aizturēt elpu; kass püüdis hiire kinni kaķis noķēra peli; pigista nina kinni aizspied degunu; ta maksis võla kinni viņš samaksāja parādu; ta pandi kolmeks aastaks kinni viņu apcietināja uz trijiem gadiem 2. pie, ciet ∙ linnas on maja majas kinni pilsētā ir māja pie mājas; laps hoiab emal käest kinni bērns turas mātei pie rokas 3. aizņemts ∙ tänane õhtu on mul juba kinni šis vakars man jau ir aizņemts 4. miera stāvoklī ∙ auto pidas hetkeks kinni automašīna uz mirkli pieturēja; pea kinni, ma tulen ka! apstājies, es arī nāku! 5. (par govi) ciet ∙ lehm oli kinni govs bija ciet

kong|nina s kumps deguns

`kühm s {kühmu, `kühmu, `kühme} kūkums ∙ kühmuga nina deguns ar kūkumu

`lont s {londi, `lonti, `lonte} 1. snuķis ∙ elevandi lont ziloņa snuķis 2. sar deguns, purns ∙ ära mine, saad vastu lonti neej, dabūsi pa degunu

`lõhn s {lõhna, `lõhna, `lõhnu} 1. smarža, smaka ◦ sügiselõhn rudens smarža; vaigulõhn sveķu smarža ∙ köögist tuleb kohvi lõhna no virtuves nāk kafijas smarža; nina on kinni, lõhna ei tunne deguns ir ciet, nejūt smaržu; tehingul oli raha lõhn juures darījums oda pēc naudas 2. (daudzskaitlī) alkohola smaka ∙ kui lõhnad juures, ära rooli taha istu ja esi iedzēris, pie stūres nesēdies ∆ ei ole lõhnagi nav ne smakas; lõhna ninna saama uzost; mitte lõhnalegi laskma nelaist ne tuvumā

nina s {nina, nina, ninu} 1. deguns ◦ tömpnina strups deguns ∙ nina on kinni deguns ir ciet; nina on külmast punane deguns no aukstuma ir sarkans; nina nuuskama šņaukt degunu; nina krimpsutama raukt degunu; külm nagu koera nina auksts kā suņa deguns; tal on selliste asjade peale hea nina viņam ir labs deguns uz tādām lietām 2. priekšgals, purngals ◦ paadinina laivas priekšgals ∙ üks istus paadi ninas, teine päras viens sēdēja laivas priekšgalā, otrs – pakaļgalā 3. rags, zemesrags ∙ Kõpu poolsaare Ristna nina Kepu pussalas Ristnas rags 4. sar deguns, persona ∙ kogusime kümme krooni nina pealt vācām pa desmit kronām no deguna; suured ninad lieli kungi ∆ nina all deguna priekšā; nina alla hõõruma rīvēt degunā; nina veel tatine vēl slapjš aiz ausīm; nina norgu laskma nokārt degunu; nina pihta andma sadot pa degunu; nina peale saama dabūt pa degunu; nina peale viskama mest sejā; nina pistma bāzt degunu; nina püsti ajama celt degunu gaisā; ninasid kokku pistma sabāzt degunus kopā; ninasse kargama lēkt acīs; ninast vedama vazāt aiz deguna; nina täis tõmbama pielikt seju; nina vingu ajama raukt degunu; nina kõrvetama apdedzināties; oma ninast kaugemale nägema redzēt tālāk par savu degungalu; oma nina toppima bāzt savu degunu; pikka nina saama dabūt garu degunu; pika ninaga jääma palikt ar garu degunu

nohisema v sēkt, šņākt, šņākuļot ∙ ta nohiseb kui kuri pull viņš šņāc kā nikns bullis; nina nohiseb deguns šņākuļo

nohune adj {nohuse, nohust, nohusei} iesnains ∙ nohune nina iesnains deguns; lapsed on nohused ja köhivad bērniem ir iesnas un klepus

`nokk s {noka, `nokka, `nokki} 1. knābis ∙ pikk nokk garš knābis; varblasel on leivatükk noka vahel zvirbulim knābī ir maizes gabaliņš 2. (posmkājiem) snuķis ◦ iminokk sūcējsnuķis ∙ sääse nokk oda snuķis 3. (knābim līdzīgs izvirzījums) nags, snīpis ◦ mütsinokk cepures nags ∙ nokaga müts cepure ar nagu; kohvikannu nokk kafijas kannas snīpis 4. sar deguns, mute ∙ pühi nokk puhtaks noslauki degunu; ta sai vastu nokka viņš dabūja pa muti 5. sar pienapuika ◦ kollanokk zaļknābis

nosu|nina s uzrauts deguns, strups deguns

nösu|nina s uzrauts deguns, strups deguns

püstine adj {püstise, püstist, püstisi} vertikāls, statenisks ∙ püstine kaljusein vertikāla klints siena; ilusa püstise võraga õunapuu ābele ar skaistu statenisku lapotni; püstine krae stīva apkaklīte; püstine nina uzrauts deguns

tatine adj {tatise, tatist, tatiseid} 1. sar puņķains ∙ tatine nina puņķains deguns 2. sar žēlīgs, raudulīgs ∙ ta muutus tatiseks ja hakkas paluma viņš sāka pinkšķēt un lūgties

tökat s {tökati, tökatit, tökateid} darva, deguts ∙ tökatit ajama tecināt darvu

`tömp adj {tömbi, `tömpi, `tömpe} 1. strups ∙ tömp nina strups deguns; tömbid sõrmed strupi pirksti 2. truls, stulbs ∙ tömp väsinud nägu trula, nogurusi seja

tömp|nina s 1. strups deguns 2. strupdegunis

veri s {vere, `verd, veresid} asins, asinis ∙ kannatanu kaotas palju verd cietušais zaudēja daudz asiņu; nina jookseb verd deguns asiņo; muusika on tal veres mūzika viņam ir asinīs; vabaduse eest tuli maksta verega par brīvību nācās maksāt ar asinīm; tulise verega lõunamaalased karstasinīgie dienvidnieki; sinine veri zilās asinis; ema poolt on temas rootsi verd no mātes puses viņā ir zviedru asinis ∆ külm veri vēss prāts; paksu verd tekitama likt asinīm sakāpt galvā; veri keeb asinis vārās; veri vemmeldab asinis kūsā; verd valama liet asinis; verest välja lööma izsist no sliedēm; verre kasvama būt asinīs; värske veri svaigas asinis

õhuke[ne] adj {õhukese, õhukest, õhukesi} 1. plāns ∙ õhuke paber plāns papīrs; tüdruk on õhukeses pluusis meitene ir plānā blūzē; õhuke kultuurikiht plāns kultūrslānis 2. (par apmatojumu) plāns, šķidrs ∙ õhukesed juuksed plāni mati 3. (par ķermeņa daļām) plāns, kalsns ∙ õhukesed huuled plānas lūpas; õhuke nina plāns deguns 4. (par vīnu) viegls

õige a adj {õige, õiget, õigeid} 1. pareizs ◦ ainuõige vienīgais pareizais ∙ õige aeg pareizs laiks; ennustus osutus õigeks prognoze izrādījās pareiza; õige mõte pareiza doma; ta seadis paberid õigesse järjekorda viņš sakārtoja papīrus pareizā secībā; tunnistan süüdistuse õigeks atzīstu apsūdzību par pareizu; vali õige sõidukiirus izvēlies pareizo braukšanas ātrumu 2. īsts ∙ õige eestlane īsts igaunis; õiget sõpra tunned hädas īstu draugu iepazīsti nelaimē; ta otsib elus õiget kohta viņš meklē dzīvē īsto vietu; ta pole veel seda õiget leidnud viņš vēl nav atradis to īsto; õige süüdlane jäigi karistamata īstais vaininieks tā arī palika nesodīts; tal on õige süda rinnus viņam ir īsta sirds krūtīs 3. nevainīgs, bez vainas ∙ vaene tehti süüdlaseks ja rikas jäi õigeks nabagu padarīja par vainīgo, un bagātais palika bez vainas; kohtus õigeks mõistma attaisnot tiesā 4. taisns ∙ kõverad naelad taoti õigeks līkas naglas pārkala taisnas; viltuvajunud katus tuleb õigeks ajada sašķiebies jumts ir jāiztaisno; pane pilt seinal õigeks! iztaisno attēlu uz sienas!; õige nina taisns deguns 5. pareizi ∙ õige küll, võlg on tasumata pareizi gan, parāds nav samaksāts; õige ta on, aega on vähe pareizi ir, laika ir maz; last lüüa pole õige bērnam sist nav pareizi; kõik on õige, mis ma räägin viss, ko es saku, ir pareizs