[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat
|
|
?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, aga serveri koormus ei lubanud laiendatud otsingut.
Leitud 68 artiklit
peale ajama 1. bērt virsū, liet virsū, likt virsū ∙ kartulikuhjale aeti muld peale kartupeļu kaudzei uzbēra zemi; laps on endale piima peale ajanud bērns ir uzlējis sev pienu; tünnile aeti vitsad peale mucai uzlika stīpas 2. (par sajūtu) uzdzīt ∙ ta ajab mulle hirmu peale viņš uzdzen man bailes; igav raamat ajab une peale garlaicīga grāmata uzdzen miegu 3. uzbraukt ∙ mootorrattur oli jalakäijale peale ajanud motociklists bija uzbraucis gājējam 4. uzrīdīt ∙ peremees oli koerad peale ajanud saimnieks bija uzrīdījis suņus
armsam s {armsama, armsamat, armsamaid} iemīļotais ∙ ta leidis endale uue armsama viņš atrada sev jaunu iemīļoto
asetama v 1. novietot ∙ ma asetasin toolid kõrvuti es novietoju krēslus vienu otram blakus; mälestussamba jalamile asetati pärgi pieminekļa pakājē tika novietoti vainagi 2. likt, uzstādīt ∙ me pole sellist eesmärki endale asetanud mēs neesam uzstādījuši sev tādu mērķi; midagi kahtluse alla asetama apšaubīt kaut ko; nii te asetate ohtu oma elu šādi jūs pakļaujat savu dzīvību briesmām; direktor asetas pearõhu toodete kvaliteedile direktors par galveno uzskatīja izstrādājumu kvalitāti
ase|täitja s 1. vietnieks ∙ direktori asetäitja direktora vietnieks 2. aizvietotājs ∙ tuli leida endale puhkuse ajaks asetäitja uz atvaļinājuma laiku bija jāatrod sev aizvietotājs
elatis s {elatise, elatist, elatisi} 1. iztika ∙ poeg teenib endale juba ise elatist dēls jau pats pelna sev iztiku 2. jur uzturlīdzekļi ∙ elatise sissenõudmine uzturlīdzekļu piedziņa
`hankima v {`hankida, hangin} gādāt, sarūpēt ∙ te pidite endale ise elatist hankima jums vajadzēja gādāt sev iztiku pašiem
külge harjutama (ieradumu) piesavināties, ieradināties ∙ ära harjuta endale seda halba kommet külge nepiesavinies šo slikto ieradumu
hea b adj {hea, head, häid} 1. labs ◦ imehea brīnumlabs ∙ hea matemaatik labs matemātiķis; hea tervis laba veselība; hea teenindamine laba apkalpošana; hea tuttav labs paziņa; ta ostis endale hea pesumasina viņš nopirka sev labu veļasmašīnu; ühel heal päeval kādā jaukā dienā; head aega! uz redzēšanos!; head isu! labu ēstgribu!; head õhtut! arlabvakar!; head ööd! arlabunakti!; head uut aastat! laimīgu jauno gadu!; head reisi! laimīgu ceļu! 2. krietns ∙ hea summa raha krietna naudas summa; hea aasta eest pirms krietna gada 3. labi ∙ vein maitses hea vīns garšoja labi; terava vikatiga on hea niita ar asu izkapti labi pļaut; sul hea naerda, rääkida tev viegli smieties, runāt ∆ heaks arvama uzskatīt par pareizu, labpatikt; heaks kiitma atzīt par labu; heaks tegema vērst par labu; heaks võtma ņemt par labu, labpatikt; hea küll nu labi; hea seisma rūpēties, aizstāvēt; niisama hea tikpat labs
heegeldama v 1. tamborēt ∙ ta heegeldas endale uue mütsi viņš notamborēja sev jaunu cepuri 2. sar skraidīt, šaudīties ∙ perenaine heegeldas köögi ja toa vahet saimniece šaudījās starp virtuvi un istabu
hulgast b pop 1. no ∙ ta võttis raamatute hulgast endale vajaliku viņš paņēma no grāmatām sev vajadzīgo 2. starp, vidū ∙ piduliste hulgast ma teda ei leidnud viesu vidū es viņu neatradu
juurde a adv (virziens) pie, klāt ∙ ta astus mulle juurde ja küsis teed viņš pienāca pie manis un prasīja ceļu; koer ei lasknud kedagi endale juurde suns nelaida nevienu sev klāt; ta on kaalus juurde võtnud viņš ir pieņēmies svarā
`kaapima v {`kaapida, kaabin} 1. kasīt ∙ porgandeid kaapima kasīt burkānus; kaapisin kausi pudrust puhtaks izkasīju putru no bļodas 2. kārpīt ∙ koer on kaapinud augu aia alt läbi suns ir izkārpījis caurumu zem žoga 3. raust ∙ ma kaapisin mahavalgunud terad uuesti kotti es ierausu izbirušos graudus no jauna maisā; ta on ahne mees, kes kaabib kõik endale viņš ir alkatīgs vīrs, kas visu rauš sev 4. slaucīt ∙ ta kaabib uksematil jalgu viņš noslauka kājas uz durvju paklājiņa 5. sar kātot ∙ poiss pani kodu poole kaapima zēns kātoja mājup
kaasa a s {kaasa, kaasat, kaasasid} dzīvesbiedrs ∙ ta sai endale kaasaks tubli mehe sev par dzīvesbiedru viņa dabūja krietnu vīru
`kahmama v {kahmata, `kahman} 1. grābt, kampt, ķert ∙ kahmasin maast kivi pagrābu no zemes akmeni; käest kinni kahmama sagrābt aiz rokas; ta kahmas alati paremad palad endale viņš vienmēr pagrāba labākos gabalus sev; kahmati kaasa esimesed kättejuhtuvad asjad paķēra līdzi pirmās pa rokai gadījušās lietas 2. (runājot) iespraust, iemest ∙ ta kahmas sekka paar sõna viņš iemeta vidū pāris vārdus
kama s {kama, kama, kamasid} 1. pūtelis, kami ∙ ta segas endale klaasi kama viņš sajauca sev glāzi pūteļa 2. pūteļa milti, kamu milti 3. sar blēņas ∙ see on täielik kama tās ir pilnīgas blēņas ∆ kama kõik visviens; kama kaks pie vienas vietas
kapital s {kapitali, kapitali, kapitale} kapitāls ◦ aktsiakapital akciju kapitāls; põhikapital pamatkapitāls; väliskapital ārvalstu kapitāls ∙ ta on endale tubli kapitali kogunud viņš ir sakrājis sev krietnu kapitālu; kapitali akumulatsioon kapitāla akumulācija
kasvatama v 1. audzēt ∙ kartuleid kasvatama audzēt kartupeļus; isa kasvatas aias tubakat tēvs dārzā audzēja tabaku; poiss kasvatas endale pikad juuksed zēns uzaudzēja sev garus matus; ta ogus ja kasvatas oma vara viņš krāja un audzēja savu mantu 2. audzināt ∙ veda kasvatas võõrasema viņu audzināja pamāte; ta on abielus ja kasvatab kaht tütart viņš ir precējies un audzina divas meitas; me peame kasvatama oma iseloomu mums jāaudzina savs raksturs
kerge b adj {kerge, kerget, kergeid} 1. viegls ∙ kerge kui udusulg viegls kā pūciņa; kerged suupisted vieglas uzkodas; kerge relvastus vieglais bruņojums; olgu muld sulle kerge lai tev vieglas smiltis; sul on kerge ütelda! tev viegli teikt!; kerged suvekingad vieglas vasaras kurpes; pane endale midagi kergemat selga! uzvelc kaut ko vieglāku!; kergete eluviisidega naine sieviete ar pavieglu dzīvesveidu; tekkis kerge arusaamatus radās neliels pārpratums 2. vienkāršs ∙ ülesanne oli kerge lahendada uzdevumu varēja atrisināt vienkārši 3. trausls ∙ naine on kerge unega sievietei ir trausls miegs 4. viegli ∙ temaga on hea ja kerge olla kopā ar viņu ir labi un viegli; klaasesemed on kerged purunema stikla priekšmeti viegli plīst ∆ kerge käega olema dot rokām vaļu; kergel käel vieglu roku; kerge nahaga pääsema tikt cauri ar veselu ādu
kohustus s {kohustuse, kohustust, kohustusi} 1. pienākums ∙ igapäevased kohustused ikdienas pienākumi; juhataja kohustused vadītāja pienākumi; ta tundis kohustust sõpra aidata viņš juta pienākumu palīdzēt draugam 2. saistība ∙ ta täitis alati endale võetud kohustused viņš vienmēr pildīja uzņemtās saistības 3. saistības raksts ∙ ta pidi alla kirjutama kohustusele viņam bija jāparaksta saistības raksts
`kuul s {kuuli, `kuuli, `kuule} 1. lode, lodīte ∙ laagri kuulid gultņa lodītes; kuuli tõukama grūst lodi 2. (munīcija) lode ◦ kahurikuul lielgabala lode; kuuliauk lodes caurums ∙ teda tabas juhuslik kuul viņam trāpīja nejauša lode; ta laskis endale kuuli pähe viņš iešāva sev lodi galvā
kämmal s {`kämbla, kämmalt, `kämblaid} plauksta, delna ∙ ta lõi endale kämblaga vastu laupa viņš iesita sev ar plaukstu pa pieri; lauad olid kahe kämbla laiused dēļi bija divu plaukstu platumā
laksatama v 1. pliķēt ∙ ta laksatas käega endale vastu jalga viņš uzpliķēja sev ar roku pa kāju 2. plikšķēt, plakšķēt ∙ laksatas pauk noplakšķēja šāviens 3. plikšķināt, klakšķināt
ligi|lähedale adv (virziens) tuvu, tuvumā ∙ rebane ei lase kedagi endale ligilähedale lapsa nelaiž nevienu sev tuvumā
liitlane s {liitlase, liitlast, liitlasi} sabiedrotais ∙ endale liitlasi otsima meklēt sev sabiedrotos
läigatama v 1. pazibēt, uzzibsnīt, iemirdzēties ∙ mehe peos läigatas nuga vīrieša plaukstā pazibēja nazis 2. nozibināt ∙ direktor läigatas silmavalgeid direktors nozibināja acu baltumus 3. izšļakstīt, uzšļākt ∙ ta läigatas endale keeva vett peale viņš uzšļakstīja sev verdošu ūdeni 4. izšļakstīties ∙ käsi värises, kohvi läigatas laudlinale roka trīcēja, kafija izšļakstījās uz galdauta 5. iesist, uzšaut ∙ ta läigatas hobusele piitsaga viņš uzšāva zirgam ar pātagu
magu s {`mao, magu, magusid} 1. kuņģis ◦ eesmagu priekškuņģis ∙ mao limaskest kuņģa gļotāda; magu on haige kuņģis ir slims 2. sar vēders ◦ paksmagu resnvēderis ∙ lehma magu oli pungil täis govs vēders bija uzpūties; ta on endale mao ette kasvatanud viņš ir uzaudzējis vēderu; maoga kann vēderaina kanna 3. (etnogrāfijā) dūdu maiss
majake[ne] s {majakese, majakest, majakesi} mājiņa, namiņš ◦ kaardimajake kāršu namiņš ∙ ta ehitas endale jõe kaldale majakese viņš uzcēla sev mājiņu upes krastā
mihuke[ne] pr {mihukese, mihukest, mihukesi} sar kāds ∙ mihukest kleiti sa endale tahad? kādu kleitu tu gribi?
missi`oon s {missiooni, missi`ooni, missi`oone} misija ◦ kaubandusmissioon tirdzniecības misija; missioonitunne misijas apziņa ∙ suur missioon liela misija; kunsti missioon ühiskonnas mākslas misija sabiedrībā; ta oli võtnud endale raske missiooni viņš bija uzņēmies grūtu misiju
`mõtlema v {`mõtelda ~ mõelda, `mõtlen} 1. domāt ∙ loogiliselt mõtlema domāt loģiski; ma nõustusin ilma pikemalt mõtlemata es piekritu, ilgi nedomādams; ta mõtleb ainult endale viņš domā tikai par sevi; vihm ei mõtlegi üle jääda lietus ij nedomā pārstāt; mõtle, kui põnev! padomā, cik interesanti! 2. iedomāties, iztēloties ∙ mõtle end minu asemele iedomājies sevi manā vietā 3. paredzēt, domāt ∙ õpilastele mõeldud sõnastik skolēniem paredzēta vārdnīca
nikerdama v 1. (materiālu) griezt, grebt, drāzt ∙ nikerdasin oma nimetähed puukoorde iegriezu savus iniciāļus koka mizā; elevandiluust nikerdatud krutsifiks no ziloņkaula grebts krucifikss 2. ņemties, knibināties ∙ ta nikerdab iga fraasi ja lause kallal viņš ņemas ap katru frāzi un teikumu 3. sar izkombinēt, atlicināt ∙ nikerdasin endale ühe vaba päeva izkombinēju sev vienu brīvu dienu
`nuiama v {nuiata, `nuian} 1. (ar rungu) sist, vālēt ∙ nuiasime vaiad maasse iesitām mietus zemē 2. stampāt ∙ kapsaid hapnema pannes tuleb neid tünnis nuiata liekot kāpostus skābēties, tie mucā jāsastampā 3. lūgties, diedelēt, mangot ∙ poiss nuiab kinoraha zēns lūdzas naudu kino; ta nuias endale suurema palga välja viņš izlūdzās sev lielāku algu
`nukk b s {nuki, `nukki, `nukke} 1. izcilnis ◦ kaljunukk klints izcilnis ∙ teravate nukkidega kivi akmens ar asiem izciļņiem 2. doniņa ◦ leivanukk maizes doniņa ∙ ta lõikas endale krõbeda nuki viņš nogrieza sev kraukšķīgu doniņu 3. (izspiedies, izvirzīts) kauls, kauliņš ◦ põsenukk vaiga kauls; sõrmenukk pirksta kauliņš ∙ jalapöia nukid valutavad pikast kõndimisest pēdas kauliņi sāp no ilgas staigāšanas 4. tehn izcilnis ∙ jaotusvõlli nukid sadales vārpstas izciļņi
nõutama v prasīt, gādāt, sarūpēt ∙ abi nõutama prasīt palīdzību; tuleb nõutada vajalikud dokumendid jāsagādā vajadzīgie dokumenti; ta kavatseb endale uue auto nõutada viņš taisās iegādāties jaunu automašīnu
`nöör s {nööri, `nööri, `nööre} aukla, virve ◦ hüppe nöör lecamaukla; õngenöör makšķeraukla ∙ ta riputab pesu nöörile kuivama viņš kar uz auklas veļu žāvēties; isa seob pakile nööri ümber tēvs apsien paciņai auklu ∆ endale nööri kaela tõmbama uzmest sev cilpu kaklā; nagu nööri järgi kā pa diedziņu
onkel s {onkli, onklit, onkleid} 1. sar onkulis, tēvocis ∙ lõbus onkel meeldis poisile jautrais onkulis zēnam patika 2. sar pielūdzējs, kavalieris ∙ tüdruk leidis endale kohe uue onkli meitene tūlīt atrada sev jaunu pielūdzēju
`ostma v {`osta, ostan} 1. pirkt ∙ kaubad on ostetud internetist preces ir pirktas internetā; ta ostis endale kassast pileti viņš kasē nopirka sev biļeti 2. (kāršu spēlē) piepirkt ∙ ta ostis ruutu ässa ja seitsme viņš piepirka kārava dūzi un septiņnieku
`ots s {otsa, `otsa, `otsi} 1. gals ◦ keeleots mēles galiņš; ninaots degungals; näpuots pirkstgals ∙ mõõga ots zobena gals; peremehe koht on laua otsas saimnieka vieta ir galda galā 2. gals, beigas ∙ järjekorra ots rindas gals; nüüd on ootamisel ots tagad gaidīšanai gals; ta sõlmis lõnga katkenud otsad kokku viņa sasēja satrūkušos dzijas galus 3. mala ∙ otsast otsani täis kirjutatud paber no malas līdz malai aprakstīts papīrs; temaga läheksin kas või maailma otsa ar viņu es ietu kaut līdz pasaules malai 4. gals, nāve, mūža nogale ∙ ta tahtis endale otsa peale teha viņš gribēja darīt sev galu; tema ots oli hirmus viņa gals bija briesmīgs 5. sākums, gals ∙ otsast lõpuni no sākuma līdz beigām; kes teeb otsa lahti? kurš sāk?; otsast peale hakkama sākt no gala 6. brauciens, ceļa gabals ∙ laev jõudis pikalt otsalt tagasi kuģis atgriezās no tāla reisa; poodi on kaugevõitu käia: 5 kilomeetrit ots uz veikalu jāiet patālu: 5 kilometri uz vienu galu 7. piere ∙ kõrge ots augsta piere; hirmuhigi tuli otsale uz pieres izspiedās baiļu sviedri 8. (jūrniecībā) gals ∙ laev andis otsad kuģis atdeva galus 9. sar darbs, vieta ∙ ta tahtis linna mõne peenema otsa peale viņš gribēja pilsētā tikt kādā smalkākā darbā; ta käib sadamas juhuslikke otsi tegemas viņš piestrādā ostā; musti otsi tegema piehalturēt ∆ ei otsa ega äärt ne gala, ne malas; kahe otsaga ar diviem galiem; ots on lahti gals vaļā; otsa otsaga kokku saama savilkt galus kopā
paari|mees s pārinieks, partneris ∙ ta leidis endale tubli paarimehe viņš atrada sev krietnu pārinieku
ette panema 1. (priekšā) pielikt, uzlikt ∙ poiss pani teisele jala ette zēns pielika otram kāju priekšā; ta pani endale prillid ette viņš uzlika brilles 2. likt priekšā, ierosināt ∙ ta pani ette kinno minna viņš ierosināja iet uz kino 3. nolikt priekšā, padot ∙ pane hobusele kaerad ette padod zirgam auzas 4. iejūgt ∙ ta pani hobuse ette viņš iejūdza zirgu
kinni panema 1. aiztaisīt, aizvērt, slēgt ∙ ta pani ukse kinni viņš aiztaisīja durvis; pood pannakse kell seitse kinni veikalu slēdz pulksten septiņos; kool otsustati kinni panna skolu nolēma slēgt 2. apturēt, apstādināt ∙ verd kinni panema apturēt asinis 3. ieslodzīt, ieslēgt ∙ koer pandi kuuti kinni suni ieslodzīja būdā; ta pandi varguse eest kaheks aastaks kinni viņu ieslodzīja uz diviem gadiem par zādzību; pane jalad kinni apauj kājas 4. rezervēt, aizņemt ∙ restoranis on meile laud kinni pandud mums ir rezervēts galdiņš restorānā; panin endale järjekorra kinni aizņēmu sev rindu 5. sar piebeigt, pieveikt ∙ ta pani kõik võileivad kinni viņš notiesāja visas sviestmaizes
patsutama v plikšķināt ∙ ma patsutasin sulle õlale es paplikšķināju tev pa plecu; ta patsutab endale mõnuga vastu kõhtu viņš ar baudu plikšķina sev pa vēderu; emand patsutas padja kohevaks kundze sabužināja spilvenu
pesa|paik s 1. ligzdošanas vieta ∙ on teada mitu sookure pesapaika ir zināmas vairākas pelēkās dzērves ligzdošanas vietas 2. pārn mājoklis, mājas ∙ endale uut pesapaika otsima meklēt sev jaunu mājokli 3. midzenis, perēklis ∙ röövlite pesapaik laupītāju midzenis
`puuk s {puugi, `puuki, `puuke} 1. (Acari) ērce ∙ puugid on koera karvades ērces ir suņa spalvā; ta on end puugina minu külge imenud viņš ir piesūcies man kā ērce 2. (mitoloģijā) pūķis ∙ peremees tegi endale puugi saimnieks uztaisīja sev pūķi
rajama v 1. celt, veidot, ierīkot ∙ linn on rajatud jõe äärde pilsēta ir uzcelta upes malā; rajasime puuviljaaia ierīkojām augļu dārzu; endale teed rajama lauzt sev ceļu 2. dibināt, veidot, radīt ∙ uut ühiskonda rajama dibināt jaunu sabiedrību; oma perekonda rajama dibināt savu ģimeni 3. dibināt, balstīt ∙ kirjanik on oma teose rajanud tegelikele sündmustele rakstnieks savu darbu ir balstījis uz patiesiem notikumiem
ravi|arst s ārstējošais ārsts ∙ haige võib ise endale raviarsti valida slimnieks pats var izvēlēties sev ārstējošo ārstu
ümber riputama apkārt, apkarināt, aplikt ∙ ta oli hõbeda ja kulla endale ümber riputanud viņa bija apkārusies ar sudrabu un zeltu
sekeldus s {sekelduse, sekeldust, sekeldusi} 1. rosība, darīšana ∙ perenaisele jätkub terveks päevaks sekeldust saimniecei pietiek darīšanu visai dienai 2. nepatikšanas, ķeza, aizķeršanās ∙ ta tõmbas endale sekeldusi kaela viņš dabūja nepatikšanas sev kaklā; sain tollist sekeldusteta läbi tiku muitai cauri bez aizķeršanās
sepitsema v 1. darināt, meistarot ∙ ta sepitses endale kõik mänguasjad ise viņš pats darināja sev visas rotaļlietas; peremees sepitses endale pisuhänna saimnieks uzmeistaroja sev pūķi 2. kalt, kaldināt ∙ ta sepitses endale mõõga viņš izkala sev zobenu; oma saatust sepitsema kaldināt savu likteni 3. sacerēt, kaldināt ∙ ta sepitseb luuletusi viņš sacer dzejoļus 4. kalt, iecerēt, perināt ∙ põgenemisplaani sepitsema kalt bēgšanas plānu; ta vastu sepitsetakse midagi pret viņu kaut kas tiek perināts
soetama v 1. iegādāties, sagādāt ∙ ta soetas endale jalgratta viņš iegādājās velosipēdu 2. dibināt, veidot ∙ perekonda soetama dibināt ģimeni
suge`reerima v {suge`reerida, sugereerin} iedvest, suģestēt ∙ sugereerisin endale, et olen haige iedvesu sev, ka esmu slims; sugereeriv hääl suģestējoša balss
suu s {suu, suud, suid} 1. mute ∙ ta avas suu viņš atvēra muti; suust suhu hingamine elpināšana no mutes mutē; meil pole midagi suhu panna mums nav ko likt mutē; ta teenib endale suuga leiba viņš pelna sev maizi ar muti 2. (par apgādājamiem) mute ∙ mitu suud toita vairākas mutes barojamas 3. (nedzīvām lietām) mute, atvere ◦ ahjusuu krāsns mute; koopasuu alas mute; kotisuu maisa gals; uksesuu durvju aila ∙ laia suuga varrukad piedurknes ar platu galu 4. grīva, ieteka ◦ jõesuu upes grīva ∙ jõudsime suure jõe suhu nonācām lielas upes grīvā 5. sar seja ∙ ta magas suu seina poole viņš gulēja ar seju pret sienu ∆ suud kinni hoidma turēt muti; peost suhu elama dzīvot no rokas mutē; suhu jooksma ieskriet rīklē; suu ammuli mute vaļā; suud andma dot mutes; suud laotama virināt muti; suud pruukima brūķēt muti; suud puhtaks pühkima palikt bešā; suud kinni toppima aizbāzt muti; on nagu suu vett täis kā ūdeni mutē ieņēmis; suu peale kukkunud uz mutes kritis
`sõrm s {sõrme, `sõrme, `sõrmi} 1. (rokas) pirksts ◦ nimetissõrm rādītājpirksts; väikesõrm mazais pirkstiņš ∙ sõrmed hakkasid külmetama pirksti sāka salt; ta ei lase endale sõrmegi külge panna viņš neļauj sev ne pirkstu piedurt; tunnen neid paiku nagu oma viit sõrme pazīstu šīs vietas kā savus piecus pirkstus; saatuse sõrm likteņa pirksts 2. tehn pirksts, tapa ◦ kolvisõrm virzuļa tapa; tugisõrm balsttapa ∆ läbi sõrmede vaatama skatīties caur pirkstiem; sõrme kuradile andma atdot velnam mazo pirkstiņu; sõrmedele vaatama skatīties uz pirkstiem; sõrmed sügelevad pirksti niez; sõrmegi liigutama ne pirkstu nepakustināt; sõrmi kõrvetama apdedzināt pirkstus; ümber sõrme keerama tīt ap pirkstu
sisse sööma 1. ieēst ∙ lehm oli endale naela sisse söönud govs bija ieēdusi naglu 2. sar iejusties, iedzīvoties ∙ ta jõudis poole aastaga end siia sisse süüa pusgada laikā viņš paguva te iejusties
`torkama v {torgata, `torkan} 1. durt, bakstīt ∙ torkasin endale kogemata nõelaga sõrme nejauši iedūru pirkstā ar adatu; paremas küljes torkab aeg-ajalt labajā sānā laiku pa laikam dur; ta torkas mind küünarnukiga viņš piebakstīja man ar elkoni 2. bāzt, spraust ∙ ta torkas käe tasku viņš iebāza roku kabatā; kiri oli torgatud ukse vahele vēstule bija iesprausta durvīs; poiss torkas mütsi pähe zēns uzbāza cepuri galvā; torka lambi pistik seinakontakti iespraud lampas kontaktdakšu sienas kontaktligzdā 3. iedurties ∙ okas torkas sõrme ērkšķis iedūrās pirkstā 4. ienākt, iešauties ∙ järsku torkas talle isa meelde pēkšņi viņam iešāvās prātā tēvs 5. (runājot) iedzelt, ieknābt ∙ tal on torkav keel viņam ir dzēlīga mēle
tõlgendama v interpretēt, traktēt, iztulkot ∙ mu sõnu tõlgendati valesti manus vārdus iztulkoja nepareizi; ta tõlgendab seadust endale kasulikult viņš iztulko likumu sev par labu
ette tõmbama (priekšā) aizvilkt, uzlikt ∙ tõmba kardinad ette! aizvelc aizkarus!; tõmbasin endale rebasemaski ette uzliku lapsas masku
peale tõmbama 1. uzklāt, uzsegt, uzvilkt ∙ paadile tõmmati uus värv peale laivai uzklāja jaunu krāsu; endale tekki peale tõmbama uzvilkt sev virsū segu 2. nolaist, noraut ∙ vett peale tõmbama nolaist ūdeni
ümber tõmbama 1. apvilkt apkārt, apstiept apkārt, apjozt ∙ kohvrile nööri ümber tõmbama apvilkt koferim apkārt auklu; ehitusplatsile tõmmati tara ümber būvlaukumam apvilka apkārt žogu 2. apņemt, apvilkt ∙ ta tõmbas kiiruga mantli ümber viņš steigā apvilka mēteli; tõmbasin endale teki ümber ietinos segā
ette tõstma (šķīvī) likt, uzlikt ∙ ema tõstab lapsele suppi ette māte lej bērnam šķīvī zupu; tõstsin endale suure portsjoni ette uzliku sev lielu porciju; olge head, tõstke endale ette! lūdzu, cienājieties!
tähendama v 1. nozīmēt ∙ mida see sõna tähendab? ko šis vārds nozīmē?; pere tähendab talle palju ģimene viņam nozīmē daudz; pileteid pole, tähendab, me ei sõida biļešu nav, tātad mēs nebraucam; soetasin endale, see tähendab sain päranduseks, suvila iegādājos, tas ir, saņēmu mantojumā vasarnīcu 2. atzīmēt, piezīmēt, pierakstīt ∙ ta tähendas aadressi oma märkmikku viņš pierakstīja adresi savā piezīmju grāmatiņā 3. atzīmēt, piezīmēt, bilst ∙ lubage tähendada, te olete kaotanud atļaujiet piezīmēt, jūs esat zaudējis 4. norādīt ∙ läksime tähendatud suunas gājām norādītajā virzienā
välja valima izvēlēties, izraudzīties ∙ ta valis endale riiulilt välja ühe raamatu viņš izvēlējās no plaukta vienu grāmatu
varju|alune s pajumte, patvertne, nojume ∙ ta on endale varjualuse leidnud viņš ir atradis sev pajumti; ta hoiab autot varjualuses viņš tur automašīnu nojumē
vatsake[ne] s {vatsakese, vatsakest, vatsakesi} 1. vēderiņš ∙ ta on endale vatsakese ette kasvatanud viņš ir uzaudzējis vēderiņu 2. anat kambaris ∙ südame vasak vatsake sirds kreisais kambaris
ärima v 1. sar tirgot ∙ poiss äris turul plaate zēns tirgoja diskus tirgū; ta äris endale uued tossud viņš ietirgoja sev jaunas botas 2. nodarboties ar biznesu
ärkel s {ärkli, ärklit, ärkleid} mansards ◦ ärklikorter mansarda dzīvoklis ∙ ta ehitas endale ärklisse väikese toa viņš izbūvēja sev mansardā mazu istabiņu
ülle adv (virziens) virsū, mugurā ∙ naine tõmbas endale jaki ülle sieviete uzvilka mugurā jaku
`üürima v {`üürida, üürin} 1. īrēt ∙ ma üürisin endale Tartus õpingute ajaks pisikese toa mācību laikā es īrēju mazu istabu Tartu; juubelipeoks üüriti restoranis terve saal jubilejas svinībām restorānā tika noīrēta vesela zāle 2. izīrēt ∙ ta üüris oma korterist ühe toa koolilastele vienu sava dzīvokļa istabu viņš izīrēja skolēniem
