[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

`antav p → `andmapasniegts ∙ igal aastal antav rahaline autasu katru gadu pasniegta naudas balva

maha heitma 1. nomest, nosviest ∙ igal aastal heidavad põdrad sarved maha brieži katru gadu nomet ragus 2. nomesties, nogulties ∙ koer heitis ukse ette maha suns nogūlās durvju priekšā

iga b pr {iga, iga, igasid} 1. katrs ∙ igaks juhuks katram gadījumam; igal pool visur; iga päev sajab katru dienu līst; iga kahe tunni järel ik pēc divām stundām 2. dažāds, jebkāds, jebkurš ∙ igas vanuses lapsi dažāda vecuma bērni; iga vastupanu oli mõttetu jebkāda pretošanās bija bezjēdzīga 3. (lietvārda nozīmē) katrs, ikviens ∙ sport on kättesaadav igale sports ir pieejams ikvienam

ise a adj {enda~enese, end~ennast, endi} 1. savs, cits, citāds ∙ igal linnul ise laul katram putnam sava dziesma; iga sein värviti ise värvi katru sienu nokrāsoja citā krāsā 2. savs, atsevišķs

`juht b s {juhu, `juhtu, `juhte} gadījums ◦ erandjuht izņēmuma gadījums ∙ soodus juht izdevīgs gadījums; mitte mingil juhul nekādā gadījumā; igal juhul katrā gadījumā; igaks juhuks katram gadījumam

`keel s {keele, `keelt, `keeli} 1. mēle ◦ tulekeel uguns mēle ∙ keele lihased mēles muskuļi; keelde hammustama iekost mēlē; keelt suust välja ajama izbāzt mēli no mutes; tal on terav keel viņam ir asa mēle; ennem kuivagu mu keel, kui seda ütlen drīzāk lai mana mēle nokalst, nekā es to izstāstīšu; menüüs on keel hernestega ēdienkartē ir mēle ar zirnīšiem; neem ulatub kitsa keelena kaugele merre zemesrags kā šaura mēle sniedzas tālu jūrā; leekide punased keeled liesmu sarkanās mēles; kurjad keeled rääkisid tüdrukust halba ļaunas mēles runāja par meiteni sliktu; luurajatel on ülesanne kaasa tuua keel izlūkiem ir uzdevums atvest līdzi “mēli”; saapal on keel rebenenud zābakam pārplīsusi mēlīte 2. valoda ◦ riigikeel valsts valoda ∙ läti keel latviešu valoda; keele struktuur valodas struktūra; ta kõneleb vabalt mitut keelt viņš brīvi runā vairākās valodās; varjundirikas keel niansēta valoda; liigutuste keel kustību valoda; igal kunstiliigil on oma keel ja väljendusvahendid katram mākslas žanram ir sava valoda un izteiksmes līdzekļi 3. stīga ◦ kandlekeel kokles stīga; hingekeel dvēseles stīga ∙ klaveri keeled klavieru stīgas; sõrmitsema keeli trinkšķināt stīgas; teise südames õige keele puudutama aizskart cita sirdī īsto stīgu ∆ keel ei paindu mēle nelokās; keel sügeleb mēle niez; keelel olema būt uz mēles; pehme keelega ar stīvu mēli; keel läheb valla mēle atraisās; keele viib suust ära mēli var norīt; keelt kandma kulstīt mēli; keelt lõksutama trīt mēli; keelt hammaste taga hoidma turēt mēli aiz zobiem; keelt talitsema valdīt mēli

keema v 1. vārīties ∙ supp keeb zupa vārās; vesi läks keema ūdens uzvārījās; teekann keeb tulel tējkanna vārās uz uguns; mehe süda keeb vihast vīra sirds vārās no naida 2. mutuļot, šķīst ∙ vesi kees kalaparvedest ūdens mutuļoja no zivju bariem; suusataja laskus mäest, nii et lumi kees slēpotājs laidās no kalna tā, ka sniegs šķīda 3. iet vaļā ∙ igal pool kees töö visur gāja vaļā darbs; kogu rindel keeb lahing visā frontē iet vaļā kauja

`keksima v {`keksida, keksin} 1. lēkāt ∙ keksisin ühe ühel jalal lēkāju uz vienas kājas; poisid läksid keksides trepist alla zēni lēkādami devās lejā pa trepēm 2. plātīties ∙ ta keksis igal võimalikul juhul oma jõukusega viņš katrā iespējamā gadījumā plātījās ar savu turīgumu

kindel adj {kindla, kindlat, kindlaid} 1. drošs, stingrs ∙ jää pole enam kuigi kindel ledus vairs nav diez cik drošs; kindla kaanega purk burka ar stingru vāku; kindla tahtega inimene cilvēks ar stingru gribu; ta juhtis tööd kindla käega viņš vadīja darbu ar stingru roku 2. drošs, uzticams ∙ see on kindel vahend tas ir drošs līdzeklis; ta peitis raha kindlasse kohta viņš noslēpa naudu drošā vietā 3. pastāvīgs, stabils ∙ tal pole kindlat töökohta viņam nav pastāvīgas darba vietas; kindel tugi stabils atbalsts 4. pārliecinošs ∙ kindlad tõendid pārliecinoši pierādījumi; kindel ülekaal pārliecinošs pārsvars; ma olen kindel, et ta tuleb esmu drošs, ka viņš atnāks 5. noteikts ∙ kindel tähtaeg noteikts termiņš; igal mõistel on kindel sisu katram jēdzienam ir noteikts saturs; kindel kõneviis īstenības izteiksme ∆ kindel kui aamen kirikus kā āmen baznīcā; kindel pind jalge all pamats zem kājām

kodu|koht s mājas, mājvieta, dzimtā vieta ∙ igal inimesel on õigus kodukohale katram cilvēkam ir tiesības uz mājām; ta külastas üle hulga aastate oma kodukohta viņš pa daudziem gadiem apmeklēja savu dzimto vietu

`kohtama v {kohata, `kohtan} 1. satikt, sastapt ∙ ma pole seda inimest varem kohanud es neesmu šo cilvēku agrāk saticis; Saaremaal kohtab kadakat pea igal sammul Sāmsalā kadiķis ir sastopams gandrīz ik uz soļa 2. tikties ∙ poisid ja tüdrukud käivad pargis kohtamas puiši un meitenes dodas tikties parkā

kollitama v 1. spokoties ∙ vaimud kollitavad gari spokojas 2. baidīt ∙ ära kollita mind nende juttudega nebaidi mani ar tiem stāstiem 3. darīt raizes ∙ rahapuudus kollitas igal sammul naudas trūkums darīja raizes uz katra soļa

kaasas käima iet līdzi, nākt līdzi, pavadīt ∙ ta käis minuga igal pool kaasas viņš visur gāja kopā ar mani; põletikuga käib kaasas naha punetus iekaisums izpaužas kā ādas sasārtums

medal s {medali, medalit, medaleid} medaļa ◦ kuldmedal zelta medaļa; mälestusmedal piemiņas medaļa ∙ poiss lõpetas keskkooli medaliga zēns absolvēja vidusskolu ar medaļu; igal medalil on kaks külge katrai medaļai ir divas puses

`mees a s {mehe, `meest, mehi} 1. vīrietis, vīrs ∙ keskmist kasvu mees vidēja auguma vīrietis; vallaline mees neprecēts vīrietis; üle küla mees pirmais vīrs ciemā; see on meeste jutt tā ir vīru runa 2. vīrs, dzīvesbiedrs ∙ mehele minema iziet pie vīra; mehele panema izdot pie vīra; ta lahutas mehest ära viņa izšķīrās no vīra 3. vīrs, cilvēks ◦ riigimees valstsvīrs ∙ tal on igal pool omad mehed ees viņam visur savi cilvēki priekšā; tähtis mees svarīgs vīrs ∆ hea mehe poolest no labas sirds

mentali`teet s {mentaliteedi, mentali`teeti, mentali`teete} mentalitāte ∙ igal rahval oma mentaliteet katrai tautai sava mentalitāte

miinus s {miinuse, miinust, miinuseid} 1. mīnuss ∙ arvul on ees miinus skaitlim priekšā ir mīnuss; igal teoorial on omad plussid ja miinused katrai teorijai ir savi plusi un mīnusi 2. mīnus ◦ miinuskraad mīnus grāds ∙ õhutemperatuur on miinus kümme kraadi gaisa temperatūra ir mīnus desmit grādu; viis miinus neli pieci mīnus četri

nadi|kael s 1. nelietis, neģēlis, draņķis ∙ ära selliste nadikaeltega tegemist tee ar tādiem draņķiem neielaidies 2. delveris, resgalis ∙ igal nadikaelal on mootorratas katram resgalim ir motocikls

`pleekima v {`pleekida, pleegin} 1. balēt, izbalēt ∙ pleekinud pluus izbalējusi blūze; su juuksed pleegivad igal suvel ära tavi mati katru vasaru izbalē 2. balināt ∙ päike pleegib rannaliiva helevalgeks saule izbalina krasta smiltis gaiši baltas 3. sar sauļoties

pool e pop 1. pie ∙ ööbisin sugulaste pool nakšņoju pie radiem 2. pusē ∙ toa aknad on maantee pool istabas logi ir šosejas pusē; ta elab praegu kuskil Pärnu pool viņš pašlaik dzīvo kaut kur Pērnavas pusē; aknast vasakul pool pa kreisi no loga; õigus on sinu pool taisnība ir tavā pusē; igal pool visur; mitmel pool daudzviet

`pukk a s {puki, `pukki, `pukke} 1. krāģis, āzis, steķis ∙ piimanõud on tee veeres puki otsas piena trauki bja ceļmalā uz krāģa; laudade lõikamiseks löödi kõrged pukid üles dēļu zāģēšanai sanagloja augstus steķus 2. augsts sēdeklis ∙ nad läksid baari ja istusid pukkide otsa viņi devās uz bāru un apsēdās uz bāra krēsliem; viimane tsaar ei püsinud kaua pukis pēdējais cars ilgi nesēdēja savā krēslā 3. buka ∙ kutsar istub tõlla pukis kučieris sēž uz karietes bukas 4. pults ∙ ta kargab igal koosolekul pukki viņš katrā sapulcē lec pie pults ∆ end pukki ajama izslieties kājās

rahva|usund s tautas ticība, tautas reliģija ∙ vana rahvausundi järgi oli igal esemel oma hing saskaņā ar seno tautas ticību katrai lietai bija sava dvēsele

sama a pr {sama, sama, samu} 1. tas pats, viens ∙ ta tõuseb igal hommikul ühel ja samal ajal viņš katru rītu ceļas vienā un tai pašā laikā; nad käivad samas koolis viņi iet vienā skolā 2. tāds pats, vienāds ∙ nad teevad samu vigu viņi pieļauj tādas pašas kļūdas

`samm s {sammu, `sammu, `samme} 1. solis ◦ tantsusamm dejas solis; rivisamm ierindas solis ∙ lapse esimesed sammud bērna pirmie soļi; samm kõrvale solis sānis; sammu lisama pielikt soli; tuba oli kuus sammu pikk ja neli lai istaba bija sešus soļus gara un četrus plata; see oli väga õige samm tas bija ļoti pareizs solis; sammu ratsutama jāt soļos 2. tehn solis ◦ keermesamm vītnes solis; needisamm kniežu solis ∙ hammasratta hammaste samm zobrata zobu solis ∆ igal sammul ik uz soļa; sammu pidama iet vienā solī

`saun s {sauna, `sauna, `saunu} pirts ◦ aurusaun tvaika pirts; saunaahi pirts krāsns; saunaesine pirtspriekša; saunakapp pirts ķipis; saunalava pirts lāva; saunalina pirts dvielis; suitsusaun dūmu pirts; veresaun asinspirts; üldsaun publiskā pirts ∙ soome saun somu pirts; türgi saun turku pirts; sauna kütma kurināt pirti; meil on igal laupäeval saun mums katru sestdienu ir pirts ∆ sauna kuumaks kütma sakurt pirti

söögi|koht s 1. sar ēstuve ∙ kesklinnas on söögikohti igal sammul pilsētas centrā ēstuves ir uz katra soļa 2. barošanās vieta ∙ jahimees peab teadma loomade söögi- ja puhkekohti medniekam jāzina dzīvnieku barošanās un atpūtas vietas

`trall s {tralli, `tralli, `tralle} ballīte, līksmošanās, jandāliņš ∙ klubis käib igal õhtul trall klubā katru vakaru notiek ballīte

vana|viisi adv kā senāk, kā līdz šim ∙ ta ei taha enam vanaviisi elada viņš vairs nevēlas dzīvot kā senāk; maa läheb igal kevadel haljaks vanaviisi zeme katru pavasari kļūs zaļa kā līdz šim

varjund s {varjundi, varjundit, varjundeid} nokrāsa, nianse ∙ punaka varjundiga blondid juuksed blondi mati ar sarkanu nokrāsu; mõnitava varjundiga väljend izteiciens ar izsmiekla nokrāsu; igal sünonüümil on juures oma varjund katram sinonīmam piemīt sava nianse

`vorm s {vormi, `vormi, `vorme} 1. forma ◦ vormiselgus formas skaidrība ∙ vorm ei vasta sisule forma neatbilst saturam; ümara vormiga tool apaļas formas krēsls; haiguse kliinilised vormid slimības klīniskās formas; jooksja on heas vormis skrējējs ir labā formā; vabas vormis avaldus iesniegums brīvā formā; naiselikud vormid sievišķīgas formas 2. veidlapa, formulārs ∙ tuludeklaratsiooni vorm ienākumu deklarācijas veidlapa 3. veidne, forma ◦ kipsvorm ģipša veidne; koogivorm kūku veidne ∙ kuumakindel vorm karstumizturīga veidne; küünlad valati plekist vormidesse sveces lēja skārda veidnēs; ta pani taina võiga määritud vormi viņš ielika mīklu ar sviestu ieziestā veidnē 4. sacepums ◦ kartulivorm kartupeļu sacepums; kohupiimavorm biezpiena sacepums 5. forma, formastērps, uniforma ◦ paraadvorm parādes forma; vormimüts formas cepure; vormiriietus formas apģērbs ∙ ta kannab vormi viņš valkā formu; igal koolil oli oma vorm katrai skolai bija sava forma