[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

alt|poolt b prp lejpus ∙ jalg amputeeriti altpoolt põlve kāja tika amputēta lejpus ceļgalam

hoo|jalg s atspēriena kāja

`jalg s {jala, `jalga, `jalgu} 1. kāja ◦ kaheksajalg astoņkājis ∙ parem jalg labā kāja; laua jalg galda kāja; seene jalg sēnes kājiņa; jõulukuuse metallist jalg Ziemassvētku egles metāla kāja; jalad on rasked kui tina kājas ir smagas kā svins; jalgu puhkama pūtināt kājas; ta elab suurel jalal viņš dzīvo pārticīgi; ta on naabritega halval jalal viņam ar kaimiņiem ir sliktas attiecības 2. (mērvienība) pēda ◦ ruutjalg kvadrātpēda ∙ 6 jalga pikk 6 pēdas garš ∆ jalad ees ar kājām pa priekšu; jalga ette panema pielikt kāju priekšā; jalga keerutama (dejot) izlocīt kājas; jalga laskma (mukt) dot kājām vaļu; jalge alla tallama mīdīt kājām; jalg jala ette (lēnām) pēdu pie pēdas; jalgu alla saama tikt uz kājām; jalgu alla panema nostādīt uz kājām; jalgu alla võtma tikt uz kājām; jalgu alt lööma izsist pamatu zem kājām; jalgu järele vedama tik tikko vilkt kājas; jalgu selga võtma ņemt kājas pār pleciem; jalule aitama palīdzēt tikt uz kājām; jalule ajama sacelt kājās; jalul olema būt kājās; kahe jalaga maa peal ar abām kājām uz zemes; mis jalad kannavad ko kājas nes; oma jalga tõstma spert savu kāju; omal jalal uz savām kājām; ühte jalga käima iet vienā solī

kabi s {kabja, `kapja, `kapju} 1. zirga nags ∙ hobune kaapis kabjaga maad zirgs ar nagu kasīja zemi 2. pamatne, kāja ∙ karika kabi kausa kāja

kummik s {kummiku, kummikut, kummikuid} gumijnieks, gumijas zābaks ∙ jalg hakkab kummiku sees higistama kāja gumijniekā sāk svīst

libastuma v paslīdēt ∙ jalg libastus kāja paslīdēja; keel libastus mēle paslīdēja

logisema v 1. ļodzīties, kustēties ∙ laua üks jalg logiseb galda viena kāja ļogās; hammas on logisema hakanud zobs ir sācis kustēties 2. klaudzēt, klabēt, grabēt ∙ sõitsime logisevas loomavagunis braucām klaudzošā lopu vagonā 3. pārn klibot ∙ tervis logiseb veselība klibo

`loksuma v {`loksuda, loksun} 1. šļakstēt, plunkšķēt, guldzēt ∙ vesi loksub vaadis ūdens mucā šļakstās 2. ļodzīties, kustēties ∙ tooli jalg loksub krēsla kāja ļogās; hammas loksub zobs kustas 3. kratīties, šūpoties ∙ ta loksub rongiga Tartu poole viņš kratās ar vilcienu uz Tartu pusi 4. klukstēt ∙ kana loksub vista klukst

lombakas b adj {lombaka, lombakat, lombakaid} klibs ∙ lombakas jalg kliba kāja

`märk b s {märgu, `märku, `märke} zīme, signāls ∙ ta andis silmadega märku viņš deva zīmi ar acīm; haige jalg andis endast märku slimā kāja lika sevi manīt

`nott s {noti, `notti, `notte} bluķis, klucis ∙ puu saeti nottideks koku sazāģēja bluķos; jalg on paistes nagu nott kāja uzpampusi kā bluķis

paiste b s {`paiste, paistet, `paisteid} tūkums, pampums ∙ jalg oli paistes kāja bija satūkusi; põsk on paistes vaigs ir uzpampis

`putk s {putke, `putke, `putki} 1. (augam) stobriņš 2. sar kāja

põrgu s {põrgu, põrgut, põrguid} elle ◦ tulepõrgu uguns pekle; mängupõrgu spēļu elle ∙ põrgus ootavad hirmsad piinad ellē gaida briesmīgas mocības; meie abielu on põrguks muutunud mūsu laulība ir kļuvusi par elli; nüüd on põrgu lahti nu ir elle vaļā; põrgu teda võtku! velns viņu rāvis!; kurat ja põrgu! velns un elle!; keri põrgu! ej ellē!; jalg valutab põrgu moodi kāja ellīgi sāp ∆ põrgu põhja kiruma nolādēt no zemes virsas; põrgusse saatma triekt ratā; põrgut kütma sadot sutu

põrutama v 1. kratīt, tricināt ∙ tee ei põruta üldse ceļš nemaz nekrata; plahvatused põrutasid külmunud maad sprādzieni tricināja sasalušo zemi 2. triekt, sist ∙ mees põrutas vihaselt rusikaga vastu lauda vīrs dusmīgi trieca ar dūri pa galdu; ta põrutab haamriga naelapea pihta viņš triec ar āmuru pa naglas galvu; mängija põrutas palli väravasse spēlētājs ietrieca bumbu vārtos; kedagi mättasse põrutama nosist kādu; põrutatud jalg tegi kaua valu satriektā kāja ilgi sāpēja; süüdistused põrutasid teda südame põhjani apvainojumi satrieca viņu līdz sirds dziļumiem; põrutavad elamused satriecoši piedzīvojumi 3. dauzīt ∙ kõigest jõust uksele põrutada no visa spēka dauzīt pa durvīm; põrutas trepil oma lumiseid jalgu viņš nodauzīja uz kāpnēm savas sniegotās kājas 4. kontuzēt ∙ ma sain lahingus põrutada kaujā es tiku kontuzēts 5. uzbrēkt, izbrēkt ∙ lapsed põrutati vait bērniem uzbrēca, lai tie paliek klusu; vanamees põrutas ähvardusi vecis izbrēca apvainojumus 6. sar bliezt ∙ poisid põrutasid püssist märki zēni ar bisi blieza mērķi; buss põrutas peatusest mööda autobuss aiztraucās garām pieturai; auto põrutas vastu posti mašīna ieblieza stabā; orkester põrutab valssi orķestris bliež valsi

saama v 1. dabūt, saņemt, iegūt ∙ sain uue passi saņēmu jaunu pasi; sain esmaabi saņēmu pirmo palīdzību; aga sa saad, kui isa koju tuleb! nu tu dabūsi, kad tēvs pārnāks mājās!; maja on odavalt saada māja ir lēti dabūjama; nendest kaevandustest saadakse põlevkivi šajās raktuvēs iegūst degakmeni; meie võistkond sai esikoha mūsu komanda ieguva pirmo vietu; olen külma saanud esmu saaukstējies; linn sai sõja ajal kõvasti kannatada pilsēta kara laikā stipri cieta; terve öö ei saanud ta und viņš visu nakti nevarēja aizmigt 2. dabūt, iedabūt ∙ saime venna viimaks tuppa beidzot dabūjām brāli istabā; sügiseks saame majale katuse peale līdz rudenim dabūsim māju zem jumta; ta sai enda kähku jalule viņš ātri tika uz kājām; selle asja saame joonde šo lietu mēs nokārtosim 3. tapt, kļūt ∙ neist palkidest saab saun no šiem baļķiem taps pirts; kelleks sa tahad saada? par ko tu gribi kļūt?; sõbraks saama kļūt par draugu; ma sain naerualuseks es kļuvu par apsmieklu; nädalatest said kuud nedēļas pārtapa mēnešos; märkamatult on lapsed suureks saanud bērni nemanot ir izauguši; ta sai kurjaks viņš sadusmojās 4. tikt, nokļūt, nonākt ∙ selgusele saama tikt skaidrībā; ta ei saanud edasi ega tagasi viņš netika ne uz priekšu, ne atpakaļ; varsti saime pärale drīz nonācām galā; mehele saama tikt pie vīra; tehke, et minema saate! taisieties, ka tiekat! 5. varēt, spēt ∙ ma ei saanud mõtelda es nespēju domāt; ta ei saa teisiti toimida viņš nevar rīkoties citādi 6. (par laiku) apritēt, paiet ∙ pühapäeval sai nädal, kui teda viimati nägin svētdien pagāja nedēļa, kopš viņu pēdējoreiz redzēju; kell saab viie minuti pärast seitse pulkstenis ir bez piecām minūtēm septiņi 7. pietikt, būt gana ∙ rahast saab veel umbes nädalaks naudas pietiek vēl apmēram nedēļai 8. (par nākotni) būt ∙ meie elu saab olema raske mūsu dzīve būs grūta; ma kardan, et jalg ei saa nii pea paranema es baidos, ka tik drīz kāja neatlabs 9. (ciešamās kārtas atveidošanai) tikt ∙ saab tehtud tiks izdarīts; ma sain kartulid kooritud es notīrīju kartupeļus

sootumaks adv 1. gluži, pilnīgi, pavisam ∙ jalg on sootumaks kange kāja ir pilnīgi stīva 2. daudz, krietni, ievērojami ∙ see kleit on sootumaks ilusam šī kleita ir daudz glītāka

tuimalt adv 1. truli ∙ paistes jalg tuikab tuimalt pietūkusī kāja truli pulsē; tuimalt ükskõiksed näod truli vienaldzīgas sejas 2. vienaldzīgi, nejūtīgi ∙ ta vaikis tuimalt viņš vienaldzīgi klusēja 3. vienmuļi, neizteiksmīgi ∙ tuimalt hallid kangad vienmuļi pelēki audumi

tõuke|jalg s atspēriena kāja

`vaev s {vaeva, `vaeva, `vaevu} 1. mokas ◦ hingevaev dvēseles mokas ∙ haige jalg tegi talle vaeva slimā kāja sagādāja viņam mokas; rist ja vaev krusts un bēdas 2. pūles, grūtības ∙ asjatu vaev veltas pūles; ilma suurema vaevata bez lielām pūlēm; vaeva nägema pūlēties; suuri vaevu leidsin selle koha üles ar lielām pūlēm atradu šo vietu 3. nasta, apgrūtinājums ∙ olen teile ainult vaevaks kaelas es jums esmu tikai par nastu ∆ vaevaks võtma uzņemties pūles

vasak adj {vasaku, vasakut, vasakuid} kreiss, kreisais ∙ vasak jalg kreisā kāja; vasaku käe juhis kreisās rokas likums; partei vasak tiib partijas kreisas spārns

üle b prp 1. pār, pāri ∙ poiss ronis üle aia zēns kāpa pāri sētai; ta viskas seljakoti üle õla viņš pārmeta mugursomu pār plecu; üks jalg üle teise kāja pār kāju; poisid jooksid üle väljaku zēni skrēja pāri laukumam; mul oli tekk üle pea man bija sega pāri galvai; kell on kümme minutit üle kaheksa pulkstenis ir desmit minūtes pāri astoņiem; üle aegade pāri laikiem 2. pa ∙ küll me üle mitme midagi välja mõtleme gan mēs pa visiem kaut ko izdomāsim 3. visur, visā ∙ teade levis üle maa ziņa izplatījās pa visu zemi; see rahvalaul on tuntud üle Eesti šī tautasdziesma ir pazīstama visā Igaunijā; üle kooli kõige parem õpilane visas skolas labākais skolnieks 4. caur ∙ sõitsime Tallinnasse üle Tartu braucām uz Tallinu caur Tartu 5. pēc ∙ üle pika aja oleme jälle koos pēc ilga laika atkal esam kopā; üle hulga aja sajab lund pēc ilgiem laikiem snieg sniegs 6. katru otro, katru ∙ ta sõitis üle nädala maale katru otro nedēļu viņš brauca uz laukiem; ta käib poes üle kolme-nelja päeva viņš iet uz veikalu katru trešo, ceturto dienu 7. vairāk nekā ∙ siin on üle tuhande krooni šeit ir vairāk nekā tūkstotis kronu