[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

kalju s {kalju, kaljut, kaljusid} klints ◦ liivakivikalju smilšakmens klints; lubjakivikalju kaļķakmens klints ∙ veealune kalju zemūdens klints; kõva kui kalju ciets kā klints

kalju|kindel adj pilnīgi drošs, stingrs kā klints

kalju|kindlalt adv pilnīgi droši, stingri kā klints ∙ tean seda kaljukindlalt zinu to pilnīgi droši

kari a s {kari, kari, karisid} 1. rifs, zemūdens klints ∙ karide ümber märatses meri ap rifiem trakoja jūra; veealused karid zemūdens klintis 2. akmeņains sēklis ∙ laev jooksis karile kuģis uzskrēja sēklī; lavastaja on osanud karisid vältida režisors ir pratis izvairīties no zemūdens akmeņiem

kiilas adj {`kiila, kiilast, `kiilaid} 1. gluds ∙ kiilas kaljusein gluda klints siena; paiguti oli kiilast jääd vietām bija gluds ledus 2. slidens, glums ∙ kiilas tee slidens ceļš 3. pliks, bez apmatojuma ∙ kiilaks aetud pea plika noskūta galva

klammerduma v ieķerties, cieši pieķerties ∙ puude juured klammerduvad kaljulõhedesse koku saknes ieķeras klints plaisās; ta klammerdus vastase külge ega lasknud enam lahti viņš cieši pieķērās pretiniekam un vairs nelaida vaļā

kõva adj {kõva, kõva, kõvu} 1. ciets ∙ kõva kalju cieta klints; lumi oli kõvaks tallatud sniegs bija nomīdīts ciets; kõvade kaantega raamat grāmata ar cietiem vākiem; kõva uni ciets miegs 2. stiprs, izturīgs ∙ karjamaal on kõva aed ümber ganībām apkārt ir stipra sēta; kõvad närvid stipri nervi 3. stiprs, spēcīgs ∙ kõva mees spēcīgs vīrs; ütlesin paar kõva sõna teicu pāris stingrus vārdus 4. stiprs, stingrs ∙ tal on kõva usk viņam ir stipra ticība; kõik teed olid kõva valve all visi ceļi tika stingri uzraudzīti; kõva majanduslik põhi stingrs ekonomisks pamats; kõva käsk stingra pavēle 5. stiprs, pamatīgs ∙ kõva janu stipras slāpes; kõva tuul pamatīgs vējš 6. skaļš ∙ mehed rääkisid kõva häälega vīri runāja skaļā balsī; käis kõva pauk atskanēja skaļš būkšķis 7. švaks, vājš ∙ eit oli kõva kuulmisega vecenei bija švaka dzirde; poisil on kõva pea zēnam ir grūta galva 8. sar pamatīgs, ievērojams ∙ ta sai kõva koolihariduse viņš saņēma labu skolas izglītību; see oli kõva pidu tā bija pamatīga ballīte; kõva sissetulek pamatīgi ienākumi; ta on igati kõva mees omal alal savā jomā viņš ir visai ievērojams vīrs; selle eest on kõva preemia par to pienākas pamatīga prēmija 9. sar vesels, savs ∙ kõva kolmandik teed on veel käimata vesela trešdaļa ceļa vēl nav noieta; sellest ajast lahutab meid kõva sajand no šī laika mūs atdala vesels gadsimts; ta on minust kõva kümme aastat noorem viņš ir par mani savus desmit gadus jaunāks 10. sar stiprs ∙ kõva puskar stipra kandža; saarlased olid kõva õlle teinud sāmsalieši bija sabrūvējuši stipru alu; see oli kõva paber tas bija stiprs papīrs 11. sar ciets ∙ kõva vesi ciets ūdens

lubja|kivi s kaļķakmens ◦ lubjakivikalju kaļķakmens klints

murendama v drupināt, irdināt ∙ kalju pinda on murendanud tuul ja vesi klints virsmu ir drupinājis vējš un ūdens; ta murendas lindudele leiba viņš sadrupināja maizi putniem

`nukk b s {nuki, `nukki, `nukke} 1. izcilnis ◦ kaljunukk klints izcilnis ∙ teravate nukkidega kivi akmens ar asiem izciļņiem 2. doniņa ◦ leivanukk maizes doniņa ∙ ta lõikas endale krõbeda nuki viņš nogrieza sev kraukšķīgu doniņu 3. (izspiedies, izvirzīts) kauls, kauliņš ◦ põsenukk vaiga kauls; sõrmenukk pirksta kauliņš ∙ jalapöia nukid valutavad pikast kõndimisest pēdas kauliņi sāp no ilgas staigāšanas 4. tehn izcilnis ∙ jaotusvõlli nukid sadales vārpstas izciļņi

püstine adj {püstise, püstist, püstisi} vertikāls, statenisks ∙ püstine kaljusein vertikāla klints siena; ilusa püstise võraga õunapuu ābele ar skaistu statenisku lapotni; püstine krae stīva apkaklīte; püstine nina uzrauts deguns

rahu b s {rahu, rahu, rahusid} rifs, zemūdens klints, rāva ◦ korallrahu koraļļu rifs; vallrahu barjerrifs ∙ laev jooksis rahule kuģis uzskrēja uz rifa

sisse raiuma iecirst, izcirst ∙ kaljuseina on astmed sisse raiutud klints sienā iecirsti pakāpieni

`riff a s {rifi, `riffi, `riffe} rifs, zemūdens klints ◦ korallriff koraļļu rifs

turritama v 1. bozt ∙ koer turritab karvu suns bož spalvu 2. slieties, būt saboztam ∙ veest turritas kaljutükke no ūdens slējās klints gabali 3. bozties, īgņoties ∙ naine turritas mehe peale sieva bozās uz vīru

vee|alune adj zemūdens- ∙ veealune kaabel zemūdens kabelis; veealune kalju zemūdens klints

välja|ulatuv p {-ulatuva, -ulatuvat, -ulatuvaid} uz āru izvirzīts, izcilns ∙ väljaulatuv kaljunukk uz āru izvirzīts klints izcilnis; väljaulatuvad põsenukid izcilni vaigu kauli

äkiline adj {äkilise, äkilist, äkilisi} 1. pēkšņs ∙ külalise äkiline ärasõit viesa pēkšņā aizbraukšana; selga lõi äkiline valu mugurā iedzēla pēkšņa sāpe; jõgi teeb siin äkilise käänaku upe šeit met pēkšņu līkumu 2. straujš, neapvaldīts ∙ ta on äkilise loomuga inimene viņš ir cilvēks ar strauju raksturu 3. kraujš ∙ äkiline kaljusein krauja klints siena