[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat
|
|
?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, aga serveri koormus ei lubanud laiendatud otsingut.
Leitud 188 artiklit, väljastan 100
järele aimama atdarināt ∙ lapsed püüavad täiskasvanuid kõiges järele aimata bērni visā cenšas atdarināt pieaugušos
alla ajama 1. dzīt lejā, gāzt lejā ∙ aja lapsed katuselt alla nodzen bērnus no jumta; heinu lakast alla ajama gāzt sienu lejā no šķūņaugšas 2. sabraukt, nobraukt ∙ tuleb sõita ettevaatlikult, et mitte inimesi alla ajada jābrauc uzmanīgi, lai nesabrauktu cilvēkus; metsavahelisel teel oli jänes alla aetud uz meža ceļa bija nobraukts zaķis 3. likt apakšā ∙ pasteldele tuleks paigad alla ajada pastalām apakšā būtu jāuzliek ielāpi
ala|arenenud p 1. atpalicis ∙ alaarenenud lapsed atpalikuši bērni 2. neattīstīts
alla b prp 1. mazāk par, mazāk nekā ∙ alla kahesaja krooni mazāk par divsimt kronām; alla viie aasta vanused lapsed par pieciem gadiem jaunāki bērni 2. zem ∙ seelik on alla põlve svārki ir zem ceļgala
aralt adv 1. bikli, nedroši ∙ noormees seisis aralt neiu ees jaunietis bikli stāvēja meitenes priekšā 2. bailīgi ∙ lapsed pugesid aralt nurka bērni bailīgi noslēpās stūrī
kaasa arvama ieskaitīt, iekļaut ∙ tulid kõik, lapsed kaasa arvatud ieradās visi, ieskaitot bērnus
arvuti a s {arvuti, arvutit, arvuteid} 1. dators ◦ sülearvuti klēpjdators; tahvelarvuti planšetdators ∙ lapsed tahavad arvutiga mängida bērni grib spēlēties ar datoru; andmed sisestati arvutisse datus ievadīja datorā 2. kalkulators
asuma v 1. atrasties ∙ suvila asub järve ääres vasarnīca atrodas pie ezera; sõnaraamatud asuvad keskmises riiulis vārdnīcas atrodas vidējā plauktā; kes teab, kus ta praegu asub kas zina, kur viņš patlaban atrodas 2. apmesties ∙ ta olevat Tartusse asunud viņš esot apmeties Tartu; uude korterisse asuma apmesties jaunā dzīvoklī 3. stāties ∙ valvur asus oma vahipostile sargs stājās savā sardzes postenī; dirigent asus koori ette diriģents stājās kora priekšā; asusime järjekorda iestājāmies rindā 4. ķerties ∙ lapsed asusid kirjandit kirjutama bērni ķērās pie sacerējuma rakstīšanas; asume asja juurde ķersimies pie lietas 5. taisīties ∙ tuli asuda teele bija jātaisās ceļā
üle elama 1. pārdzīvot, piedzīvot ∙ riik elab kriisi üle valsts pārdzīvos krīzi 2. (nelabvēlīgus apstākļus) pārdzīvot, pārciest ∙ elasime selle aasta kuidagi üle to gadu kaut kā pārdzīvojām; rukis on talve hästi üle elanud rudzi ir labi pārcietuši ziemu 3. pārdzīvot, nodzīvot ilgāk par kādu citu ∙ vanake on kõik oma lapsed üle elanud vecītis ir pārdzīvojis visus savus bērnus
`hool s {hoole, `hoolt, `hooli} 1. rūpība, rūpīgums ∙ ta luges lepingu hoolega läbi viņš rūpīgi izlasīja līgumu 2. gādība ∙ hoolt kandma gādāt; lapsed on vanaema hoole all bērni ir vecmāmiņas gādībā 3. rūpes ∙ kõigil omad hooled visiem savas rūpes
hoolimata b pop lai gan ∙ keelust hoolimata läksid lapsed jääle lai gan tas bija aizliegts, bērni kāpa uz ledus
`hullama v {hullata, `hullan} 1. draiskoties ∙ lapsed hullavad õues bērni pagalmā draiskojas 2. trakot, ārdīties ∙ seal hullavad loodusjõud tur trako dabas spēki
`hõiskama v {hõisata, `hõiskan} 1. klaigāt, kliegt ∙ lapsed jooksid hõisates õue bērni klaigādami izskrēja sētā; poiss hõiskas täiest rinnast zēns kliedza ar pilnu krūti 2. gavilēt ∙ süda hõiskas rõõmust sirds gavilēja no prieka
`hülgama v {hüljata, `hülgan} pamest, atraidīt ∙ ta hülgas lapsed viņš pameta bērnus; kujutlusvõime oli mind hüljanud iztēle mani bija pametusi; hüljatud seisukoht noraidīts viedoklis
ihu|alasti adv pavisam kails ∙ lapsed võtsid ennast ihualasti bērni izģērbās pavisam kaili
ilusasti adv glīti, skaisti ∙ kõik jõudsid ilusasti kohale visi glīti nonāca galā; lapsed mängisid ilusasti aias bērni glīti spēlējās dārzā; päike läheb ilusasti looja saule glīti riet
ime`lik adj {imeliku, ime`likku, ime`likke} 1. dīvains, savāds ∙ nad on imelikud inimesed viņi ir dīvaini cilvēki; imelikul kombel dīvainā kārtā 2. dīvaini, savādi ∙ imelik küll, lapsed ei kartnudki dīvaini gan, bērni nemaz nebaidījās
imi`teerima v {imi`teerida, imiteerin} imitēt, atdarināt ∙ lapsed imiteerivad täiskasvanute tegevust bērni atdarina pieaugušo darbību
ise|keskis adv paši savā starpā ∙ lapsed sosistasid midagi isekeskis bērni paši savā starpā kaut ko čukstēja; noored tahtsid isekeskis olla jaunieši gribēja būt vieni paši
ise|seisvuma v iegūt neatkarību ∙ 1918. aastal iseseisvunud Eesti Vabariik 1918. gadā neatkarību ieguvusī Igaunijas Republika; lapsed on juba täielikult iseseisvunud bērni jau ir kļuvuši pilnīgi neatkarīgi
ja knj 1. un ∙ ema ja isa māte un tēvs; lapsed lugesid, kirjutasid ja joonistasid bērni lasīja, rakstīja un zīmēja; vahetund oli läbi ja õpilased läksid klassi starpbrīdis bija beidzies, un skolēni devās uz klasi; kaks ja pool tonni divarpus tonnu 2. (pretstatījumā) bet, tomēr ∙ süüdi on tema ja mitte sina vainīgs ir viņš, nevis tu
jalus c pop pa kājām, pa vidu ∙ lapsed olid suurte inimeste jalus bērni maisījās lielajiem pa kājām
joonistus s {joonistuse, joonistust, joonistusi} zīmējums ∙ lapsed tõid oma joonistused õpetaja kätte bērni atnesa savus zīmējumus skolotājam
kadri s {kadri, kadrit, kadrisid} 1. Katrīndiena ∙ kadriks tapeti kana Katrīndienai kāva vistu 2. Katrīndienas ķekatnieki ∙ lapsed käisid kadriks bērni gāja Katrīndienas ķekatās; kadrit jooksma iet Katrīndienas ķekatās
kaevuma v rakties, ierakties ∙ lapsed kaevusid rannaliiva bērni ierakās pludmales smiltīs; ta kaevus näoga patja viņš ierakās ar seju spilvenā
`kann a s {kanni, `kanni, `kanne} rotaļlieta ∙ lapsed mängisid kannidega bērni spēlējās ar rotaļlietām
`karglema v {karelda, `karglen} 1. lēkāt ∙ lapsed jooksid rõõmu pärast kareldes emale vastu bērni, no prieka lēkādami, skrēja mātei pretī; oravad karglevad okstel vāveres lēkā pa zariem; raheterad karglesid katusel krusas graudi lēkāja pa jumtu; sädemed karglevad dzirksteles lēkā 2. lēkt ∙ polkat karglema lēkt polku
kari b s {karja, `karja, `karju} 1. ganāmpulks ◦ lehmakari govju ganāmpulks ∙ kari sööb niidul ganāmpulks ēd pļavā; karjapoiss tuli karjaga koju ganu zēns nāca mājās ar ganāmpulku 2. gani ∙ karjas käima iet ganos; lapsed tulid karjast bērni nāca no ganiem 3. bars ◦ hundikari vilku bars; lastekari bērnu bars ∙ hundid liiguvad sageli karjana vilki bieži pārvietojas baros; õnnetuspaigale kogunes kari uudishimulikke negadījuma vietā sapulcējās ziņkārīgo bars; sinna pole mõtet minna suure karjaga turp nav jēgas doties lielā barā
kastan s {kastani, kastanit, kastaneid} 1. (Castanea) kastaņa ∙ kastani söödavad viljad kastaņas ēdamie augļi 2. kastanis ∙ lapsed korjavad pargis kastaneid bērni parkā vāc kastaņus
kastani|muna s kastanis ∙ lapsed otsisid pargis kastanimune bērni parkā meklēja kastaņus
ringi keerutama 1. griezt uz riņķi, griezt apkārt ∙ lapsed keerutasid gloobust ringi bērni grieza uz riņķi globusu 2. riņķot ∙ kureparv keerutas raba kohal ringi dzērvju bars riņķoja virs purva
kelgutama v vizināties ar ragaviņām, braukt ar ragaviņām ∙ lapsed läksid õue kelgutama bērni devās ārā vizināties ar ragaviņām
`kelk s {kelgu, `kelku, `kelke} ragaviņas ∙ lapsed istusid kelgul bērni sēdēja uz ragaviņām; Soome kelk stumjamās ragaviņas
kenasti adv 1. glīti, skaisti ∙ lapsed olid kenasti riides bērni bija glīti saģērbti 2. jauki ∙ päike paistis kenasti saule jauki spīdēja; tema käes läheb kõik kenasti korda viņam viss labi izdodas; ta sõidutas mu kenasti ukse ette viņš mani kārtīgi atvizināja līdz durvīm 3. krietni, daudz ∙ õlu hakkas kenasti pähe alus krietni sakāpa galvā; selliste juttude uskujaid leidub veel üsna kenasti tādu, kas tic šādiem stāstiem, vēl ir visai daudz; teenin praegu kenasti pašlaik es pelnu labi
`kepslema v {kepselda, `kepslen} lēkāt ∙ lapsed kepslesid heameelest bērni lēkāja no priekiem
`kiljuma v {`kiljuda, kiljun} spiegt ∙ lapsed kiljusid rõõmust bērni spiedza no prieka
`kilkama v {kilgata, `kilkan} 1. spiegt, spalgi kliegt ∙ ta hakkas rõõmust kilkama viņš sāka spiegt no prieka; lapsed jooksid kilgates ringi bērni spiegdami skraidīja apkārt 2. (spalgi) klaigāt 3. smilkstēt ∙ koer ajab kilgates jänese jälgi suns smilkstēdams dzen pēdas zaķim 4. sar lielīties
`kitkuma v {`kitkuda, kitkun} 1. plūkt ∙ linu kitkuma plūkt linus; jänestele kitkuti peenardelt rohtu trušiem no dobēm saplūca zāli; ema kitkub kana māte plūc vistu 2. plūkāt ∙ tüdrukul on kitsaks kitkutud kulmud meitenei ir šauras, izplūkātas uzacis; sügistuul kitkub puudelt lehti rudens vējš plūkā koku lapas 3. ravēt ∙ lapsed kitkuvad peenraid bērni ravē dobes 4. plēst ∙ ta vitkub vihaga endal juukseid viņš niknumā plēš sev matus
kriipsutama v 1. vilkt svītras, svītrot ∙ lapsed kriipsutavad mängides kepiga liivale bērni rotaļājoties ar spieķi velk svītras smiltīs 2. kricelēt ∙ ta kriipsutas hajameelselt midagi paberile viņš izklaidīgi kaut ko kricelēja uz papīra
kukil a adv 1. kukaragā, kukaragās ∙ suuremad lapsed kandsid väiksemad kukil lielākie bērni nesa mazākos kukaragās 2. uz kakla, kaklā ∙ meil on praegu revidendid kukil mums kaklā patlaban ir revidenti
kuku a adj {kuku, kukut, kukusid} (bērniem) paklausīgs, labs, mīļš ∙ kukud lapsed paklausīgi bērni
`kull s {kulli, `kulli, `kulle} 1. vanags, lija ∙ kull tiirutab kõrgel õhus vanags riņķo augstu debesīs; kull varitseb kanapoegi vanags uzglūn cāļiem 2. (ķeršanas spēle) ķerenes, ķeriņi, ķeriņas ∙ lapsed mängisid kulli bērni spēlēja ķerenes 3. (ģerboņa attēls) ērglis ∙ tsaari kull cara ērglis; kulli ja kirja viskama mest ērgli vai kapeiku; dokument on õige, kulliga pitser on all dokuments ir pareizs, apakšā ir zīmogs ar ērgli
kupatama b v 1. sar triekt, dzīt ∙ lapsed kupatati toast õue bērnus iztrieca no istabas pagalmā; direktor kupatas ta kohalt minema direktors patrieca viņu no vietas; kupatab aga hagu ahju dzen tikai žagarus krāsnī; kupatas temale pudeliga vastu pead ieblieza viņam ar pudeli pa galvu 2. sar traukties ∙ ta kupatab autoga linna viņš traucas ar automašīnu uz pilsētu
kuss b intj kuš ∙ kuss, lapsed magavad! kuš, bērni guļ!; kuss, käitu korralikult! kuš, uzvedies kārtīgi!
`kutsuma v {`kutsuda, kutsun} 1. saukt, aicināt ∙ ta kutsus mind appi viņš sauca mani palīgā; lapsed kutsuti tuppa bērni tika iesaukti istabā; kutsumata külaline neaicināts viesis; töötajad kutsuti koosolekule darbiniekus sasauca uz sapulci; kevad kutsub loodusse pavasaris sauc dabā 2. saukt, dēvēt ∙ sõbrad kutsusid Robertit Bobiks draugi sauca Robertu par Bobu
ära kutsuma aizsaukt, aizsaukt projām ∙ jumal on vanaisa siit ilmast ära kutsunud dievs ir aizsaucis vectēvu no šīs pasaules; ema kutsus lapsed õuest ära māte aizsauca bērnus projām no pagalma
kuuekesi adv sešatā ∙ lapsed mängivad kuuekesi bērni spēlējas sešatā
`kuulama v {kuulata, `kuulan} 1. klausīties ∙ raadiot kuulama klausīties radio; lapsed armastavad muinasjutte kuulata bērniem patīk klausīties pasakas; ta kuulas ülikoolis kunstiajalugu universitātē viņš klausījās mākslas vēstures kursu 2. klausīt, paklausīt ∙ lapsed peavad vanemaid kuulama bērniem ir jāklausa vecāki; ta kuulab ainult oma südametunnistuse häält viņš paklausa tikai savas sirdsapziņas balsij 3. izklausīt ∙ arst kuulas patsiendi kopse ja südant ārsts izklausīja pacienta plaušas un sirdi 4. apklausīties, apvaicāties ∙ ma tulin kuulama, kas saate mulle laenu teha es atnācu apvaicāties, vai varat man izsniegt aizdevumu; ta tuli linna tööd kuulama viņš ieradās pilsētā, lai apvaicātos pēc darba
sõna kuulama klausīt ∙ lapsed peavad oma vanemate sõna kuulama bērniem jāklausa vecāki; suu kuivas ja keel ei kuulanud sõna mute izkalta un mēle neklausīja
kuuletuma v klausīt ∙ ta kuuletus oma isale kõiges viņš visā klausīja savu tēvu; lapsed kuuletusid vanemaile bērni paklausīja vecākiem
käe|kõrvale adv (virziens) pie rokas ∙ ema võttis lapsed käekõrvale māte paņēma bērnus pie rokas
käperdama v 1. grābstīt, aiztikt ∙ lapsed kipuvad kõike käperdama bērniem patīk visu aiztikt; valvur käperdas vangide taskuid sargs apgrābstīja ieslodzīto kabatas; purjus mehed käperdasid naisi piedzērušies vīrieši grābstījās gar sievietēm 2. ķepuroties ∙ laps käperdab põrandal bērns ķepurojas pa grīdu; poisike käperdas sügavas lumes puisītis ķepurojās pa dziļo sniegu
käsitsi adv 1. ar rokām ∙ lapsed solistasid käsitsi külmas vees bērni ar rokām kūlās pa ūdeni; ta tormas vastasele käsitsi kallale viņš brāzās pretiniekam virsū ar rokām 2. manuāli, ar rokām ∙ see töö tuleb käsitsi teha šis darbs jāveic manuāli; vagunid laaditi käsitsi vagonus krāva ar rokām
käsutama v 1. izrīkot, komandēt ∙ ta käsutab töölisi viņš izrīko strādniekus; mis õigusega sa mind käsutad? ar kādām tiesībām tu mani izrīko?; admiral käsutas kümme sõjalaeva admirālis komandēja desmit karakuģus; meie käsutada on suured summad mūsu rīcībā ir lielas summas 2. likt doties, likt darīt ∙ lapsed käsutati tuppa bērniem lika iet istabā; vaenlastel käsutati käed üles ienaidniekiem lika pacelt rokas
köha s {köha, köha, köhasid} klepus ◦ läkaköha garais klepus ∙ tugev köha stiprs klepus; kuiv köha sauss klepus; köha tuli peale uznāca klepus; lapsed olid nohus ja köhas bērniem bija iesnas un klepus
külmetama v 1. salt ∙ lapsed külmetavad jahedas klassis bērni salst vēsā klasē; öösiti külmetab naktīs salst 2. sasalt ∙ maa hakkab vist juba külmetama zeme laikam sāk sasalt 3. saldēt ∙ poiss külmetas endal sõrmed zēns nosaldēja sev pirkstus 4. saaukstēties ∙ ta külmetas ja jäi haigeks viņš saaukstējās un saslima
küünla|valge s sveču gaisma ∙ lapsed õppisid õhtuti küünlavalgel bērni mācījās vakarā sveču gaismā
ringi laskma sar (apkārt) skraidīt ∙ lapsed lasevad tuba mööda ringi bērni skraida pa istabu; tema on truu naine, tema ei lase ringi viņa ir uzticīga sieva, viņa apkārt neskraida
laste|aed s bērnudārzs ∙ lapsed käivad lasteaias bērni iet bērnudārzā
`liiv a s {liiva, `liiva, `liivu} smiltis ◦ kvartsliiv kvarca smiltis; kõrbeliiv tuksneša smiltis; liivaluide smilšu kāpa; liivarand smilšu pludmale; liivasäär smilšu strēle ∙ lapsed mängivad liiva sees bērni spēlējas smiltīs; karavanid liiguvad üle Sahara ääretute liivade karavānas virzās pāri bezgalīgajām Sahāras smiltīm ∆ liivale rajama dibināt uz smiltīm; liivale jooksma izputēt vējā
liiva|kast s 1. smilškaste ∙ lapsed mängivad liivakastis bērni spēlējas smilškastē 2. smilšu kaste ∙ liivakastis hoitakse kõnniteele riputatavat liiva smilšu kastē glabā smiltis ietvju kaisīšanai
`limpsima v {`limpsida, limpsin} 1. laizīt ∙ lapsed limpsivad jäätist bērni laiza saldējumu; leegid limpsisid juba katust liesmas jau laizīja jumtu 2. lakt ∙ kass limpsib piima kaķis lok pienu
lina|lakk b adj baltmatains, baltkrēpjains ∙ linalakad lapsed baltmataini bērni
linnaline a s {linnalise, linnalist, linnalisi} uz pilsētu aizbraukušais, pilsētas braucējs ∙ isa ja ema sõitsid hommikul linna, lapsed jäid linnalisi koju ootama no rīta tēvs un māte aizbrauca uz pilsētu, bērni palika gaidīt pilsētas braucējus mājās
`lippama v {lipata, `lippan} skraidīt, skriet, jozt ∙ lapsed lippavad paljajalu ringi bērni skraida apkārt basām kājām; ärge teda lippama laske neļaujiet viņam aizmukt; aeg lippab laiks skrien
lobistama v šļakstināties ∙ lapsed lobistavad vees bērni šļakstinās dīķī
loto s {loto, lotot, lotosid} loto ◦ lotovõit loto laimests ∙ lapsed mängivad lotot bērni spēlē loto
luba s {`loa, luba, lubasid} atļauja, piekrišana ◦ ehitusluba būvatļauja ∙ luba küsima prasīt atļauju; teie lahkel loal ar jūsu laipnu atļauju; ema loata ei tohi lapsed tänavale minna bez mātes atļaujas bērni nedrīkst iet uz ielas; omal loal patvaļīgi
lume|mees s sniegavīrs ∙ lapsed tegid lumemehe bērni uztaisīja sniegavīru
lõksutama v 1. klabināt ∙ lapsed lõksutavad ukselinke bērni klabina durvju rokturus 2. pļāpāt, klabēt ∙ lõksutab keelt kulsta mēli
lööma v {lüüa, löön} 1. sist ∙ ta lööb kõigest jõust viņš sit no visa spēka; meeskond lõi kolm väravat komanda iesita trīs vārtus; katust lööma sist jumtu; trummi lööma sist bungas; kell lõi südaöötundi pulkstenis nosita pusnakts stundu 2. sisties, triekties ∙ lained löövad vastu kaldakive viļņi sitas pret krasta akmeņiem; mehed hakkavad lööma vīri taisās sisties 3. triekt, mest ∙ lapsed löödi hommikul vara maast lahti bērnus agri no rīta trieca augšā; ta lõi kaardid lauale viņš cirta kārtis galdā; ta lõi silmad uksele viņš uzmeta acis durvīm; tantsu lööma dejot; kass lööb nurru kaķis murrā 4. mesties, kļūt, sākt ∙ silmade ees lõi mustaks sametās tumšs gar acīm; kramp lõi jalga kājā iemetās krampis; mets lõi rohetama mežs sazaļoja; ma lõin kartma es nobijos
`maalima v {`maalida, maalin} 1. gleznot ∙ õlivärvidega maalima gleznot ar eļļas krāsām; pilt on maalitud pruunides toonides glezna ir gleznota brūnos toņos 2. sar mālēt, pervēt ∙ ta maalis aknalauad valgeks viņš nomālēja palodzes baltas 3. sar vilkt, zīmēt ∙ lapsed maalisid tähti bērni vilka burtus 4. pārn mālēt, attēlot ∙ kirjanik maalib oma teostes pilte rahva ajaloost rakstnieks savos darbos attēlo tautas vēstures ainas
maasikas s {maasika, maasikat, maasikaid} (Fragaria) zemene ◦ aedmaasikas dārza zemene; maasikaõis zemenes zieds; metsmaasikas meža zemene ∙ maasikad õitsevad juba zemenes jau zied; lapsed läksid metsa maasikale bērni aizgāja uz mežu zemenēs
mahlane adj {mahlase, mahlast, mahlaseid} 1. sulīgs ∙ ploomid olid suured ja mahlased plūmes bija lielas un sulīgas 2. notriepts ar sulu ∙ lapsed söövad arbuusi, käed ja näod mahlased bērni ēd arbūzu, rokas un seja notrieptas ar sulu
maiustama v našķēties, mieloties ∙ lapsed armastavad maiustada bērniem patīk našķēties
mari a s {marja, `marja, `marju} 1. oga ◦ kadakamari kadiķoga; metsamari meža oga ∙ mittesöödavad marjad neēdamas ogas; marjad on hapud ogas ir skābas; marju sisse tegema konservēt ogas; lapsed läksid marjule bērni aizgāja ogās; tulime marjult nācām no ogošanas; marju korjama ogot 2. ikri ◦ lõhemari lašu ikri ∙ emaskala heidab marja zivju mātīte nērš ikrus ∆ marjaks ära kuluma lieti noderēt
mas`keerima v {mas`keerida, maskeerin} maskēt ∙ lapsed olid loomadeks maskeeritud bērni bija nomaskēti par dzīvniekiem; oma kavatsusi maskeerima maskēt savus nodomus; maskeeritud rünnak maskēts uzbrukums
`matkima v {`matkida, matkin} atdarināt, imitēt ∙ lapsed matkivad oma mängudes täiskasvanuid bērni savās rotaļās atdarina pieaugušos
meenutus s {meenutuse, meenutust, meenutusi} 1. atcerēšanās, atminēšanās ∙ küsimused õpitu meenutuseks jautājumi iemācītā atminēšanai 2. atgādināšana 3. atmiņas ∙ lapsed kuulasid huviga vanaisa meenutusi bērni ar interesi klausījās vectēva atmiņas
mina b pr {minu ~ mu, `mind, `meid} es ∙ mina tulen ka kaasa es arī nākšu līdzi; see raamat on minu oma šī grāmata ir mana; lapsed on minusse bērni ir līdzīgi man
`morss s {morsi, `morssi, `morsse} morss ◦ jõhvikamorss dzērveņu morss ∙ lapsed joovad morssi bērni dzer morsu
`mukkima v {`mukkida, mukin} sar post, greznot ∙ tüdrukud mukivad end peole minekuks meitenes pošas uz balli; mukitud lapsed saposti bērni; ta on enda üles mukkinud nagu pulmaline viņš ir uzcirties kā kāzinieks
mulistama v plunkšķināties, šļakstināties ∙ lapsed mulistavad vees bērni plunkšķinājās ūdenī
musikaalne adj {musikaalse, musikaalset, musikaalseid} muzikāls ∙ musikaalsed lapsed muzikāli bērni; musikaalne hääl muzikāla balss
nahka a adv 1. sar vēderā, ribās, rīklē ∙ lapsed panid kõik pirukad nahka bērni norija visus pīrāgus 2. sar dēlī, postā ∙ ise oled oma elu nahka pannud pats esi savu dzīvi salaidis dēlī
niidi|rull s diegu spole, diegu spolīte ∙ lapsed mängivad tühjade niidirullidega bērni spēlējas ar tukšām diegu spolītēm
nohune adj {nohuse, nohust, nohusei} iesnains ∙ nohune nina iesnains deguns; lapsed on nohused ja köhivad bērniem ir iesnas un klepus
no-|noh intj ūja, nu nu ∙ no-noh, kuhu sa tormad? ūja, kurp tu traucies?; no-noh, vaiksemalt, lapsed! nu nu, klusāk, bērni!
norima v 1. piekasīties ∙ ära hakka iga pisiasja pärast norima nepiekasies katram sīkumam 2. diedelēt, mangot, lūgties ∙ lapsed norivad kompvekki bērni diedelēja konfektes; poiss noris, et teda linna kaasa võetaks zēns lūdzās, lai ņem viņu līdzi uz pilsētu 3. izlasīt, izmeklēt ∙ koer noris hunnikust paremat konti suns izmeklēja no kaudzes labāku kaulu
`nukk c s {nuku, `nukku, `nukke} 1. lelle ◦ kaltsunukk lupatu lelle ∙ lapsed mängivad nukkudega bērni spēlējas ar lellēm 2. kūniņa ∙ sipelgate nukud skudru kūniņas
`nurm s {nurme, `nurme, `nurmi} 1. lauks, tīrums, druva ∙ see nurm läheb rukki alla šajā tīrumā būs rudzi 2. (sausa) pļava ∙ lapsed korjavad nurmel lilli bērni pļavā lasa puķes
nätsutama v 1. čāpstināt, šmakstināt ∙ ta sööb nätsutades viņš ēd čāpstinādams 2. košļāt, zelēt ∙ ta nätsutab rohukõrt viņš košļā zāles stiebru; vasikas nätsutas mu sõrmi teļš zelēja manus pirkstus 3. burzīt, ņurcīt ∙ ta nätsutas paberi kokku viņš saņurcīja papīru 4. plakšķināties ∙ lapsed nätsutavad poris bērni plakšķinās pa dubļiem
`nääklema v {näägelda, `nääklen} ķildoties, ķīvēties ∙ lapsed nääklevad omavahel bērni ķildojas
olema v {`olla, olen} būt ∙ ma mõtlen, järelikult ma olen es domāju, tātad esmu; vanaisa ei ole enam vectēva vairs nav; lapsed on toas bērni ir istabā; praegu on talv pašlaik ir ziema; mul on hirm man ir bail; mul on hea olla man ir labi; mis sul viga on? kas tev kaiš?; olen tööl esmu darbā; raha pole ollagi naudas nav nemaz; eks ole? vai ne?; olgu siis nii lai būtu tā; ma olen töö lõpetanud es esmu beidzis darbu; siis oli ta juba surnud tad viņš bija jau miris; me oleksime läinud mēs būtu gājuši
oma|pead adv 1. patvaļīgi, uz savu galvu ∙ ehitaja on projekti omapead muutnud būvnieks ir patvaļīgi grozījis projektu 2. savā vaļā, pašplūsmā ∙ lapsed jäid omapead koju bērni palika mājās savā vaļā 3. atsevišķi, savrup ∙ ta on harjunud omapead elama viņš ir pieradis dzīvot atsevišķi
oma|päi adv 1. patvaļīgi, uz savu galvu ∙ omapäi tegutsema rīkoties uz savu galvu 2. savā vaļā, pašplūsmā ∙ lapsed jäeti omapäi koju bērnus atstāja mājās savā vaļā 3. atsevišķi, savrup ∙ nad elavad omapäi viņi dzīvo atsevišķi
oode s {`oote, oodet, `ooteid} 1. gaidīšana, gaidas, gaidības ∙ lapsed on jõuluvana ootel bērni gaida Ziemassvētku vecīti; naine on lapse ootel sieviete ir bērna gaidībās 2. viegla maltīte, uzkoda ◦ lõunaoode otrās brokastis; õhtuoode launags, palaunadzis ∙ oodet võtma ieturēt vieglu maltīti
pahandama v 1. sadusmot, kaitināt ∙ vastus pahandas meest atbilde vīrieti sadusmoja 2. dusmoties, skaisties ∙ mees pahandas millegi üle vīrietis par kaut ko dusmojās 3. bārt ∙ ema pahandas pojaga māte bāra dēlu; lapsed said isa käest pahandada bērni dabūja no tēva bārienu
pahandus s {pahanduse, pahandust, pahandusi} 1. palaidnība, nedarbs, ∙ lapsed, ärge tehke pahandust! bērni, nedariet palaidnības! 2. ļaunums, posts ∙ rahe tegi palju pahandust krusa nodarīja lielu postu 3. nepatikšanas ∙ tal oli tööl pahandusi viņam darbā bija nepatikšanas; sellest võib paksu pahandust tulla no tā var sanākt lielas nepatikšanas 4. rūpes, raizes ∙ esimestel päevadel oli kutsikaga palju pahandust ar kucēnu pirmajās dienās bija daudz rūpju
`pakkima v {`pakkida, pakin} 1. saiņot, pakot ∙ kohvrit pakkima saiņot koferi; hermeetiliselt pakitud kohv hermētiski iesaiņota kafija 2. pārn pakot, tīt, tuntuļot ∙ lapsed pakiti tekkidesse bērnus satuntuļoja segās
