[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

`halb b adj {halva, `halba, `halbu} 1. slikts ∙ halb toit slikts ēdiens; halb nägemine slikta redze; halvad harjumused slikti ieradumi; halvaks minema sabojāties; ta krimpsutas halvaks pannes nina viņš nievājoši rauca degunu 2. neērts, grūts ∙ linakitkumine on halb töö linu plūkšana ir grūts darbs 3. slikti ∙ tal hakkas bussis halb viņam autobusā kļuva slikti 4. neērti, grūti ∙ kõval asemel on halb magada cietā gultā ir neērti gulēt; tee oli nii porine, et oli halb käia ceļš bija tik dubļains, ka bija grūti paiet ∆ halvaks panema ņemt ļaunā; halvim lahendus sliktākais risinājums

harjumatu adj {harjumatu, harjumatut, harjumatuid} 1. nepierasts, neierasts ∙ harjumatu vaikus nepierasts klusums 2. nepierasti ∙ uues korteris oli harjumatu magada jaunajā dzīvoklī gulēt bija nepierasti

hirmsasti adv briesmīgi, ļoti ∙ tahan hirmsasti magada man briesmīgi gribas gulēt

hommikuti adv rītos ∙ ta armastab hommikuti kaua magada viņam patīk rītos ilgi gulēt

hoopiski adv 1. pavisam, galīgi ∙ kujutlesin teda hoopiski teistsugusena iedomājos viņu pavisam citādu 2. daudz, ievērojami ∙ sul on hoopiski olulisem õppida kui tööl käia tev ir daudz svarīgāk mācīties nekā strādāt 3. turpretim, citādi ∙ peaksin rõõmustama, aga hoopiski muretsen man būtu jāpriecājas, bet es raizējos; ta õppis hoopiski arstiks viņš izmācījās citādi – par ārstu 4. nemaz, nepavisam ∙ ma ei taha hoopiski magada es nemaz negribu gulēt; ta pole hoopiski mitte halb inimene viņš nemaz nav slikts cilvēks

kohutavalt adv 1. briesmīgi, šausmīgi ∙ tahan kohutavalt magada briesmīgi gribu gulēt; poiss oli kohutavalt kõhn puisis bija šausmīgi tievs; kohutavalt vähe rahvast šausmīgi maz cilvēku 2. šausminoši ∙ ma ei suuda seda nii kohutavalt kirjeldada es nespēju to tik šausminoši aprakstīt

`laskma v {`lasta, lasen} 1. ļaut ∙ ärge laske tal midagi rasket tõsta neļaujiet viņam celt neko smagu; sa ei lase teisi magada tu neļauj citiem gulēt 2. laist ∙ poiss laskis ämbri kaevu zēns ielaida spaini akā; kraanist vett laskma laist ūdeni no krāna; haige juurde ei lastud kedagi pie slimnieka nevienu nelaida 3. (skaņu) laist, radīt, veidot ∙ vilet laskma svilpot; ta laseb laulu viņš dzied; ta laseb juba ladusasti saksa keelt viņš jau tekoši laiž vāciski 4. skraidīt, skriet ∙ päev läbi lasksime kauplusi mööda visu dienu skraidījām pa veikaliem; ta laseb nagu orav rattas viņš skrien kā vāvere ritenī 5. likt, lūgt ∙ tädi laseb teid kõiki tervitada tante liek jūs visus sveicināt 6. šaut ∙ märki laskma šaut mērķī; ta laskis hoiatuspaugu õhku viņš izšāva brīdinājuma šāvienu gaisā

välja magama 1. izgulēt ∙ ta magab peatäit välja viņš izguļ dzērumu 2. izgulēties ∙ homme on pühapäev, saab korralikult välja magada rīt ir svētdiena, varēs kārtīgi izgulēties

pea|täis s 1. sar krietna deva alkohola, reibums, dzērums ∙ ta magab peatäit välja viņš izguļ dzērumu; palgapäeval nad võtsid kõva peatäie algas dienā viņi pamatīgi iedzēra 2. sar izraudāšanās, pamatīga raudāšana ∙ ta nuttis hea peatäie viņš pamatīgi izraudājās 3. sar izgulēšanās, kārtīga snauda ∙ nüüd kuluks üks korralik peatäis magada tagad derētu pamatīgi izgulēties 4. sar pamatīgs brāziens ∙ ta sai kodus peatäie sõimata viņš mājās dabūja pamatīgu brāzienu

`puurima v {`puurida, puurin} 1. urbt ∙ seina auku puurima urbt sienā caurumu; õue puuritakse arteesia kaev pagalmā urbj artēzisko aku; arst puurib hammast ārsts urbj zobu; puuriv pilk urbjošs skatiens; matemaatikat puurima urbt matemātiku 2. urbties ∙ suitsusammaste seest puurisid välja leegid no dūmu stabiem izurbās liesmas; külgaknast puuris sisse kitsas valgustriip caur sānu logu ieurbās šaura gaismas strēle; autotuled puurivad pimedust automašīnas gaismas ieurbjas tumsā; nad puurivad silmadega kaarti viņi ar acīm ir ieurbušies kartē 3. urbināt ∙ härg puurib sarvedega sõime vērsis ar ragiem urbina sili; ära puuri nina! neurbini degunu! 4. urbināties, rubināties ∙ ajus puurib üks mõte ega lase magada smadzenēs urbinās viena doma un neļauj aizmigt 5. stumt ∙ tüdruk puuris sõrmed sooja liiva meitene iestūma pirkstus siltajās smiltīs 6. stumties ∙ poiss puuris end inimeste vahele zēns iestūmās starp cilvēkiem 7. rušināt, rušināties ∙ laps puuris pea patja zēns ierušināja galvu spilvenā

`tahtma v {`tahta, tahan} 1. gribēt ∙ tahan kohvi gribu kafiju; laps tahab magada bērns grib gulēt; mis tast tahtagi ko gan no viņa var gribēt; uni ei taha tulla nenāk miegs; see töö tuleb tahes või tahtmata ära teha šis darbs gribot negribot jāpadara 2. vajadzēt, būt nepieciešamam ∙ laud tahaks vahel pesta ka galds reizēm būtu arī jāmazgā; kartul tahab võtta kartupeļi jārok 3. grasīties, taisīties ∙ ta tahtis naerust nõrkeda viņš teju ļima no smiekliem

`tõmbama v {tõmmata, `tõmban} 1. vilkt ∙ ta tõmbas tooli lauale lähemale viņš pievilka krēslu tuvāk galdam; tõmbasin kardina eest atvilku aizkaru; ta tõmbas kindad kätte viņš uzvilka cimdus; lõuendit raami peale tõmbama uzvilkt audeklu uz rāmja; tõmbasin kopsudesse niisket mereõhku ievilku plaušās mitro jūras gaisu; ahi tõmbab halvasti krāsns slikti velk; mind tõmbab mere äärde mani velk pie jūras; pane uks kinni, tuul tõmbab aizver durvis, vējš velk 2. vilkties, veidoties, kļūt ∙ kohv on juba tõmmanud kafija ir jau ievilkusies; tõmbab pimedaks tumst 3. sūkt, smēķēt ∙ ta tõmbab piipu viņš smēķē pīpi 4. sar vilkt, gāzt, raut ∙ võta relv ja tõmba! ņem ieroci un gāz!; tõmbasime kumbki tubli lonksu rummi ierāvām abi pa krietnam ruma malkam; vaat kui tõmban sulle vastu vahtimist! ka vilkšu tev pa ģīmi! 5. sar (par enerģisku darbību) rauties, sisties, plēsties ∙ ta tõmbab töötada kahe koha peal viņš raujas divos darbos; ta tõmbab magada viņš guļ kā nosists 6. sar zust, tīties ∙ tõmmake uttu, poisid! zūdiet miglā, zēni! 7. sar izvilkt, aizvilkt, nozagt ∙ bussis tõmmati mul rahakott ära autobusā man izvilka naudasmaku; jalgratas tõmmati ära velosipēdu nozaga 8. sar krāpt, mānīt ∙ sain viie euroga tõmmata mani apkrāpa par pieciem eiro; teisi ninast tõmbama vazāt citus aiz deguna 9. sar āzēt, vilkt uz zoba ∙ sõbrad tõmbasid teda vahel, aga mitte pahatahtlikult draugi reizēm vilka viņu uz zoba, bet ne ļaunprātīgi